Klimata pārmaiņas nemanāmi pārbīdījušas Zemes asi (12)

Jaunā pētījumā zinātnieki ķērušies klāt tā saucamajai polārajai staigāšanai jeb Zemes magnētiskā Ziemeļpola un Dienvidpola nobīdei no ģeogrāfiskajiem poliem. 

Tiek uzskatīts, ka šo dīvaino fenomenu izraisa vairāki faktori, to skaitā anomālijas izkusušajā dzelzī zem planētas virsmas. Tomēr arī citi elementi ir pie vainas, piemēram, cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas, vēstīts vietnē "Science Alert".

“Ātrāka ledus kušana globālās sasilšanas dēļ ir ticamākais iemesls polu nobīdei 1990. gadu laikā,” skaidroja pētījuma vadītājs Šanšans Dengs. 

Jaunā pētījumā Dengs ar kolēģiem izpētīja, kā izmaiņas virszemes ūdens līmenī pēdējo dažu desmitu gadu laikā ietekmēja magnētisko polu nobīdi tajā pašā laika posmā. Šīs ūdens līmeņa izmaiņas principā ir ledāju kušanas rezultāts, pasaulei sasilstot, kā arī to ietekmē gruntsūdeņu sūknēšana. 

Iemesls, kāpēc šīs izmaiņas ir svarīgas, ir tāds, ka tās ietekmē masas izvietojumu uz Zemes un, kad runa ir par objektu, kas griežas, masas izvietojums ietekmē veidu, kā tas griežas. 

“Tas beigās parāda, cik lielas ir izmaiņas masas izvietojumā – tās ir tik lielas, ka var izmainīt Zemes ass novietojumu,” teica klimata zinātnieks Vinsents Hamfrijs, kurš nebija iesaistīts šajā pētījumā. 

Magnētisko polu pārvietošanās ir dabisks process, kuru zinātnieki novērojuši jau vairāk nekā gadsimtu ilgi, tomēr pēdējā laikā poli pārvietojas ātrāk nekā iepriekš, kā arī ir mainījuši virzienu no rietumiem uz austrumiem. 

Poliem pārvietojoties, nākas mainīt Pasaules magnētisko modeli, kas ir dažādu navigācijas sistēmu pamatā, piemēram, GPS. 

“Ātrāka ledāju kušana globālās sasilšanas dēļ bija visticamākais iemesls magnētisko polu pārvietošanās virziena maiņai 1990. gados. Citi iespējamie iemesli ir klimata pārmaiņu un gruntsūdeņu sūknēšanas ietekmētais ūdens līmenis,” skaidrots pētījumā. 

Lai arī magnētisko polu nobīde pagaidām nav tik liela, lai cilvēks to varētu izjust uz savas ādas, pētījuma rezultāti parāda cilvēka neilgtspējīgo Zemes resursu izmantošanu. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”.