Ģirģens maldina par video kamerām – nav liecību, ka kaimiņvalstīs novēro citādi (4)

Proti, nav informācijas, ka Igaunijā un Lietuvā būtu kas vairāk nekā Latvijā. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas uz ielām neizmanto arī Lietuva un Igaunija, lidostās aprīkojums ir līdzīgs, savukārt parastās kameras noziegumu novēršanā un atklāšanā Latvijā tiek plaši lietotas jau sen. 

Uzreiz pēc slepkavības Ģirģens preses konferencē sacīja: 

“Mēs vienmēr salīdzinamies Baltijas līmenī. Lietuvieši un igauņi jau sen ir ieviesuši tehnoloģijas. Ja klausās Valsts Datu inspekcija, es jums vēlreiz atgādinu, aizbrauciet uz Igauniju un paskatieties! Igaunija jau ir aprīkojusi savas robežas ar jaunākajām tehnoloģijām ar biometriskiem datiem. Tātad cilvēki saprot, ka noziedzība sākas ārpus valsts teritorijas. Un jāsāk atskaites punkts no valsts robežas šķērsošanas. A man brīžam liekas, ka mēs nodarbojamies ar datiem … brīnums, ka kapos vēl nav aizsegti vārdi, uzvārdi, dzimšanas, miršanas datumi. Kaut kur taču ir kaut kāda sarkanā robeža! ”. 

Video viņš vēlāk ievietoja savā Facebook profilā, kur atkal Latviju salīdzināja ar kaimiņvalstīm: 

“Bet mēs jau gadiem cīnāmies ar Datu Valsts inspekciju, cilvēku dzīvības un drošību nevērtējot augstāk. Manuprāt, ja Igaunija un Lietuva var to izdarīt, tad arī Latvija var!”

Dienu vēlāk nākamajā preses konferencē Ģirģens jau runāja tikai par parasto videonovērošanu, ne vairs par biometrisko datu izmantošanu. Re:Check centās noskaidrot, vai tiešām datu aizsardzības dēļ neesam ieviesuši tādas tehnoloģijas, kādas jau sen esot Lietuvā un Igaunijā.

ES aicina neizmantot sejas atpazīšanu sistemātiskai novērošanai  

Ar ministra piesauktajiem biometriskajiem datiem parasti tiek saprasti pirkstu nospiedumi, balss vai acs varavīksnene un sejas attēls, ko iegūst ar sejas atpazīšanas kamerām. Vēlēšanos izveidot Latvijā sejas atpazīšanas kameru tīklu Ģirģens izteica vēl 2019. gada vasarā, rakstīja LSM un citi mediji, taču tas nav noticis, jo Eiropas Savienība cilvēku sistemātisku novērošanu šādā veidā uzskata par pārmērīgu iejaukšanos viņu privātajā dzīvē. DVI Re:Check norādīja, ka tas pausts dalībvalstu veidotajā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2020.gadā Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai nosūtītajā vēstulē. “Kolēģija pauda viedokli, ka, ņemot vērā ES standartus attiecībā uz privātās dzīves aizsardzību, sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana ikdienas dzīvē vai novērojot visu sabiedrību, nebūtu atbalstāma,” Re:Check skaidroja inspekcijas vadītāja Jekaterina Macjuka. Tas neizslēdz šādu tehnoloģiju izmantošanu ar īpašu pamatojumu vietās, kur nepieciešami augstāki drošības standarti.

Savukārt parasto videonovērošanu bez sejas atpazīšanas policija var veikt jebkurā sabiedriskā vietā un tas arī tiek darīts.  Piemēram, Jelgavā 2019.gadā kopumā 125 uzstādītās kameras fiksējušas vidēji katru sesto pārkāpumu pilsētā, Jūrmalā pērn bijušas 264 kameras. Tādas izmanto arī citu pilsētu un novadu pašvaldības policijas.

Lidostu aprīkojums līdzīgs, par to rūpējas Valsts robežsardze

Tā kā no Ģirģena teiktā bija noprotams, ka Latvija novērošanas un biometrisko datu iegūšanas ziņā ir atpalikusi no pārējām Baltijas valstīm, jautājām Lietuvas un Igaunijas Iekšlietu ministrijām. Saņēmām atbildi, ka ne vienā, ne otrā tāpat kā Latvijā vispārēju iedzīvotāju novērošanu ar sejas atpazīšanas tehnoloģijām neveic. Kopš šā gada februāra Igaunijā tādas tiek izmantotas robežkontrolē. “Nesen Tallinas lidostā un Narvas šosejas robežas šķērsošanas punktā mēs palaidām automatizētos robežkontroles vārtus, kur sejas atpazīšanas kameras tiek izmantotas identitātes pārbaudei,” atbildē rakstīja Igaunijas iekšlietu ministrijas pārstāve Mailisa Mēsaka. Taču šādas tehnoloģijas, kas ietver biometrisko datu salīdzināšanu, ir ne vien Tallinas un Viļņas, bet kopš pagājušā gada beigām arī Rīgas lidostā. Lidostas Rīga pārstāve Laura Kulakova Re:Check apstiprināja, ka arī Rīgā uzstādītajos vārtos notiek sejas biometrisko datu nolasīšana, lai salīdzinātu tos ar personas biometriskajiem datiem robežsardzes datu bāzēs. Visās trīs valstīs šīs sistēmas uzstādīja valstu robežsardzes dienesti. Robežsardze Latvijā ir Ģirģena vadītās Iekšlietu ministrijas pārraudzības iestāde.  

Tā kā Ģirģens pārmetumus Datu valsts inspekcijai veltīja, norādot arī uz labākām tehnoloģijām Igaunijas robežpunktos, Re:Check jautāja DVI, vai tai ir bijusi diskusija ar ministriju par kādu sistēmu ieviešanu uz robežām. “Oficiāla sarakste ar Iekšlietu ministriju par robežu aprīkošanu ar kamerām nav bijusi,” norāda inspekcija.

Ģirģens skaidrot nevēlas, Facebook ierakstu dzēš

Ģirģens uz Re:Check lūgumu pamatot savu teikto neatsaucās, savukārt IeM Komunikācijas nodaļa atsūtīja vispārīgu atbildi, ka “informācija par valstu izmantotajām tehnoloģijām publiski netiek izpausta, jo šādu informāciju var izmantot arī nedraudzīgas valstis”. Pēc Re:Check ministrijai atkārtoti nosūtītajiem jautājumiem par Ģirģena pārmetumiem datu uzraugiem attiecīgais ieraksts ar Baltijas valstu salīdzināšanu no ministra Facebook profila pazuda.

Līdz ar to Re:Check secina, ka nav pierādījumu Ģirģena paustajam, ka Igaunija un Lietuva kādā ziņā videonovērošanā būtu pārāka par Latviju datu aizsardzības uzraugu dēļ.