Bērnu kopšanas atvaļinājumi ilgu laiku tikuši uzskatīti par tabu. Pārliecība, ka māte strādā, kamēr tēvs paliek ar jaundzimušo, šķita kā lietu kārtības izjaukšana. Tomēr pēdējos gados ir manāmas pārmaiņas veidā, kā mēs domājam par bērnu kopšanas atvaļinājumiem.
Kāpēc tēvi neņem bērnu kopšanas atvaļinājumus?
Tēviem Latvijā ir divas iespējas, kā iegūt pabalstus un bērna kopšanas atvaļinājumus: (1) Bērna dzimšanas atvaļinājums, kurš sastāv no 10 apmaksātām brīvdienām (darba likuma 155. pants [1]) un kuram 2019. gadā pieteicās 10508 no 18589 jaunajiem tēviem [2], kā arī (2) ilgtermiņa (1-1,5 gadu) bērnu kopšanas atvaļinājums (darba likuma 156. pants [3]), kuru var ņemt tikai viens no vecākiem [4]. Tas norāda, ka bērnu kopšanas atvaļinājumi tēviem vēl netiek uzskatīti par normu: lai gan abi vecāki var dabūt garāko atvaļinājumu, tēvi drīzāk izvēlēsies ņemt tikai 10 dienu atvaļinājumu, kas viņiem pienākas. Kāpēc tā?
Pētījumi Skandināvijā ir parādījuši, ka vīrieši, kuri ņem īsākas pauzes no darba, bieži uztraucas, kā viņu darba attiecības varētu mainīties, ja viņi ņems bērnu kopšanas atvaļinājumu. Nevienā no Baltijas valstīm īsās bērnu dzimšanas brīvdienas neilgst ilgāk par mēnesi, tādēļ problēma, kura tika atklāta Skandināvu pētījumā, norāda uz līdzīgu uzskatu Latvijā – vīriešu skatījumā īslaicīga darba pārtraukšana varētu negatīvi skart viņu darba attiecības un būt kaitīga ilgtermiņā.
Vērtējot, ko nozīmē ‘’būt par tēvu’’, nevajadzētu apstāties pie datiem par bērnu kopšanas atvaļinājumiem, ir nepieciešams arī saprast, kā vīrieši to uztver.
Kad jautājām Dove Latvija aptaujā*, vai ir pieļaujams, ka tēvi ņem bērnu kopšanas atvaļinājumu – atbilde bija viennozīmīga – 80% aptaujāto atzina to par normālu rīcību, bet 16% darītu to tikai tad, ja tiešām nebūtu nekādu citu iespēju. Kāpēc daļa šo iespēju negribētu izmantot?
Viedokļu līderis un divu bērnu tēvs Kaspars Virsnītis atzīst, ka “kādreiz, kad es vēl biju bērns, šāds vārdu savienojums “vīrietis un bērnu kopšanas atvaļinājums” nebija iedomājams. Arī šobrīd manu draugu un paziņu ģimenēs joprojām bērnu kopšanas atvaļinājumos iet sievietes, nevis vīrieši, lai gan vīrieši ļoti iesaistās bērnu aprūpē un domāju, ja sievietes izteiktu vēlēšanos veidot karjeru, vīrieši būtu tie, kuri dotos bērnu kopšanas atvaļinājumos. Šis noteikti ir saistīts ar finansiālo pusi - ja vīrietim ir ienesīgs darbs, viņš ir tas, kurš turpina darba gaitas, ja tā ir sieviete, tad ļoti iespējams, ka darba gaitas turpina viņa arī pēc mazuļa nākšanas pasaulē. Taču tas, ko mācījos un sapratu laikā, kad mūsu bērni bija zīdainīši, manai sievai bija ļoti svarīgi būt kopā ar bērniem pirmajos viņu dzīves mēnešos, jo bērni tika zīdīti ar krūti pēc pieprasījuma, arī šis faktors ļoti bieži ir iemesls tam, kāpēc sievietes ir tās, kuras izvēlas būt bērnu kopšanas atvaļinājumā.’’
Noslēdzot - attiecībām starp vīriešiem un bērna kopšanas atvaļinājumiem ir vēl tāls ceļš ejams, lai gan ir vērojamas izmaiņas tradicionālajā dalījumā. Vīrišķība ir sākusi iemiesot jaunu spēku (tādu, kura pamatā ir rūpes), tāpēc ir nepieciešams pārdefinēt, kā mēs uztveram sevi un sev apkārt esošos. Dove Men + Care iestājas par šādas jauna veida vīrišķības parādīšanos mūsu pasaulē, vai Tu arī?
Rūpes padara vīrieti stiprāku. Ar vēsturi, kas stiepjas 60 gadu garumā, mēs esam redzējuši vīrišķības attīstības atklāšanos. No kampaņām līdz produktiem Dove Men+Care svin moderno vīrišķību un demonstrē, ka īsts spēks prasa rūpes.
* Dati balstīti uz aptauju, kas veikta Dove Latvija Facebook lapā laika posmā no 9.-16.04.2021. Respondentu skaits 233 vīrieši.
[1] Darba Likums, 155.pants. Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai // https://likumi.lv/doc.php?id=26019#p155
[2] Lidija Dārziņa, Paternitātes pabalsts un citas bērna tēva tiesības // https://lvportals.lv/skaidrojumi/312517-paternitates-pabalsts-un-citas-berna-teva-tiesibas-2020
[3] Vairāk par ilgtermiņa bērnu kopšanas atvaļinājumu: Darba Likums, 156.pants. Bērna kopšanas atvaļinājums// https://likumi.lv/doc.php?id=26019#p156
[4] Sociālā drošība // Ģimenes ar bērniem // https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba/sociala-drosiba