Saeimas komisija atbalsta SEPLP locekļiem algā piešķirt 3000 eiro, bet priekšsēdētājam - 3200 eiro

Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto. Foto: Syda Productions, Shutterstock.

Otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem algā "uz rokas" piešķirt 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājam - 3200 eiro.

Ņemot vērā, ka SEPLP atalgojums tika piemērots atbilstoši uzdotajiem pienākumiem, tad arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atalgojums būs ekvivalents SEPLP. Taču NEPLP jaunais atalgojums būs spēkā no brīža, kad SEPLP sāks savu darbu - no 1.septembra. 

Pēc Finanšu ministrijas (FM) atzinuma, SEPLP priekšsēdētāja atlīdzības likmei piemēro koeficientu 4,48, bet padomes locekļiem - 4,2. Atalgojums SEPLP stājas spēkā no brīža, kad SEPLP ir apstiprināta Saeimā. 

Likumprojektu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību izskatīšanai Saeimas plenārsēdē virza steidzamības kārtā.

Lai arī vairākums deputātu likumprojekta virzību uz Saeimu atbalstīja, tomēr jautājumā par atalgojumu komisijas deputātu starpā bija viedokļu dažādība. Deputāts Boriss Cilēvičs (S) uzsvēra, ka laikā, kad sabiedrība ir būtiski cietusi no finansiāliem zaudējumiem Covid-19 pandēmijas dēļ, šāds atalgojums SEPLP un atalgojuma palielinājums NEPLP izraisīs vairāk negatīvu seku nekā pozitīvu, tāpēc viņš likumprojektu neatbalstīja. Atbalsts netika gūts arī no deputāta Vladimira Nikonova (S).

Cilēviča viedokli papildināja deputāts Andrejs Judins (JV), kurš likumprojektu šādā versijā gan atbalstīja, bet "ar smagu sirdi". Judins uzslavēja, ka Kaimiņš no FM ir panācis atzinumu par šādu atalgojuma apmēru - viņa ieskatā, tā vajadzētu rīkoties visu komisiju priekšsēdētājiem. Taču Judins norādīja, ka pie šī atalgojuma apmēra komisija ignorē Valsts kancelejas iepriekšējā sēdē sacīto, ka SEPLP locekļu alga sīvi konkurē ar Ministru prezidenta algu. 

Judins pauda sapratni, ka atalgojumam šādās institūcijās ir jābūt lielākam, bet viņam nepatīk, ka Saeimas deputāti lietas neskata sistemātiski. Judina viedoklim pievienojās arī deputāts Aivars Geidāns (KPV LV), uzsverot, ka atalgojums ir lielāks nekā nozares ministriem, kuri atbild par visu nozari.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ja komisijas priekšsēdētājs ir panācis vienošanos ar FM, tad "būtu grēks neatbalstīt". Atbalstu pauda arī deputātes Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) un Eva Mārtuža (JKP).

Savukārt, ja visām pusēm - Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei - izdosies SEPLP locekļus atrast ātrāk un padome varēs sākt darbu ātrāk par 1.septembri, NEPLP atalgojums saglabāsies nemainīgs līdz 1.septembrim. 

Kā vēstīts, iepriekšējā komisijas sēdē puses nespēja panākt vienošanos par SEPLP locekļu atlīdzības apmēru, tāpēc Kaimiņš izsludināja sēdes pārtraukumu.

Toreiz uz komisijas sēdi Kultūras ministrija (KM) kopā ar Valsts kanceleju (VK) bija jāsagatavo iespējamie likumprojektu varianti. KM parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) stāstīja, ka ministrija vadījās pēc komisijas iepriekš deleģētā, kas noteica divus variantus atalgojuma apmēram.

Divos KM izstrādātajos variantos tika konkretizētas summas, piesaistot koeficentus pēc Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma. Vienlaikus KM aicināja deputātus celt arī NEPLP locekļu atalgojumu, jo funkcijas NEPLP neesot mazākas nekā SEPLP.

Trešais KM piedāvātais variants paredzēja SEPLP priekšsēdētājam 3700 eiro atalgojumu neto, kamēr padomes locekļa atalgojumu piedāvāja kāpināt līdz 3500 eiro neto. Atalgojuma kāpinājums iecerēts arī SEPLP ombudam, nosakot to tādu pašu kā padomes priekšsēdētājam jeb 3700 eiro "uz rokas". Jansons to skaidroja ar to, ka ombudam ir ļoti daudz funkciju.

Pret iespējamo atalgojuma kāpinājumu padomes ombudam iebilda vairāki deputāti, tostarp Kaimiņš, uzsverot, ka nav saprotama tik milzīga atlīdzība ombudam.

VK piedāvāja SEPLP locekļu atalgojumu salāgot ar jauno atlīdzības likumu, kas paredz līdzsvarot visu varas atzaru atalgojumus - gan Valsts prezidentam, gan premjeram, kontrolierim, tiesībsargam un citiem. Tāpat to piedāvāja saistīt ar NACE klasifikatoru, saglabājot līdzšinējos koeficientus. Tā, piemēram, 2019.gadā priekšsēdētājs saņēma 2820 eiro neto, bet loceklis 2344 eiro neto.

Trešais variants, ko piedāvāja VK, paredz padomes priekšsēdētājam piešķirt 3500 eiro "uz rokas", taču VK pārstāve atzīmēja, ka šāds atalgojums ir lielāks nekā šobrīd premjeram.

"Palielināt algas no 80% uz 113% ir jūsu izvēle. Jautājums, vai varat to pamatot, uzreiz palielinot šīs algas līdz maksimumam. Algas, kas ir lielākas par Ministru prezidenta algu," teica VK pārstāve, piebilstot, ka viņas pārstāvētā iestāde to neatbalstītu.

Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka par 2000 eiro "uz rokas" SEPLP locekli nav iespējams atrast. Deputāts Andrejs Judins (JV) teica, ka visi saprot, ka SEPLP locekļiem jāsaņem lielāku atlīdzību, taču, viņaprāt, nevar ignorēt VK pausto.

Judins piekrita KM ceturtajam variantam, kas paredz, ka SEPLP priekšsēdētājs "uz rokas" saņemtu 2700 eiro, padomes loceklis - 2500 eiro. Judins tikai iebilda ombuda atalgojumam, kas noteikts 2700 eiro apmērā neto. "Ja svarīguma dēļ gribam divkāršot algu, tad premjeram maksājam 10 000 eiro un ministriem - 6000 eiro. Esam gatavi to darīt? Manuprāt, nē," teica parlamentārietis.

Tomēr Kaimiņš nepiekrita ceturtajam variantam summas dēļ. "Es zinu, ka divus mēnešus jau meklējam kandidātus. Jā, tie ir 700 eiro vairāk, bet tas neko nerisina. Vajadzētu atrast kaut kādu vidējo kompromisu," uzskata komisijas vadītājs.

Viņš piedāvāja rast kompromisu, paredzot vairāk par 2700 eiro neto un mazāk par 3800 eiro. "2700 eiro nav risinājums. Mums jāatrod konkurētspējīgs atalgojums," uzsvēra Kaimiņš.

LETA jau ziņoja, ka SEPLP locekļa amatam pašlaik pieteikušies astoņi kandidāti. SEPLP izveidi paredz Saeimā pagājušā gada novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.

Jaunais likums noteic, ka SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību. Kandidatūras šim amatam tādējādi var izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu