Pirmie iespaidi: Škoda Enyaq iV 80 (3)

Mūsdienās visi atbildīgie autoražotāji tiecas pēc iespējami mazāka kaitējuma dabai, tomēr braukšana bez toksiskām izplūdes gāzēm ir tikai monētas viena puse. Tās otrā pusē ir tehnoloģisks un samērā grezns, es pat teiktu - limuzīns. Kad saņēmu man rezervētā Enyaq atslēgas, uzzināju, ka līdz šim neviens Mlada Boļeslavas uzņēmuma automobilis veikalā nav maksājis naudas summu, kas sākas ar 6 un rakstāma pieciem cipariem. Tātad tam jābūt kam varenam. Būtībā ar šādu cenu Škoda elektromobilis ir premium segmenta līmenī, vienīgi salīdzinājumam jāņem automobiļi ar benzīna vai dīzeļdzinēju. Jo premium elektromobiļi būs vēl par kārtu dārgāki un tur jau cenas sāksies ar 7, 8 un varbūt pat vispār būs rakstāmas ar sešiem cipariem.

Ja salīdzina elektrisko konkurenci, tad Enyaq tuvākie radinieki ir jaunais Volkswagen ID.4 un Audi Q4 e-tron, kas izmanto to pašu Volkswagen grupas MEB platformu (elektromobiļu modulārā platforma), piedāvā līdzīgus galvenos gaitas agregātus un konfigurācijas opcijas. Visi brālīši konstruktīvi ir līdzīgi, taču pozicionējuma un zīmolu dēļ Škoda sanāk lētāka. Lai gan pēc apdares kvalitātes to nemaz tā nepateiksi.

Dārgākas mašīnas pircējam šo starpību, piemēram, Vācijā kaut daļēji kompensē atbalsta mehānisms, kas paredz ražotājam un valstij “samesties” atlaidei līdz pat 9000 eiro apmērā. Tādējādi Škoda Enyaq ar 82 kWh akumulatoru jau iegūst gandrīz neatvairāmu cenu, pie kuras gluži vai  jāsāk domāt, kur un kā “nogrūst” saražotos benzīna un dīzeļauto. Tā, protams, nenotiks, un iekšdedzes dzinēji ar rītdienu nekļūs par izstumtajiem, taču virzība uz to notiek. Enyaq par 35 tūkstošiem jau rudenī būs realitāte, jo Škoda sāks ražot “budžeta” modeli ar 109 kW elektromotoru un 55 kWh bateriju. Ar to pēc atvienošanās no elektrotīkla varēs nobraukt līdz pat 340 kilometriem. Nav peļami, un absolūtajam vairumam autobraucēju šāda sniedzamība ikdienā būs pietiekama. 

Retoriski vaicājot pārfrāzētiem slavenā pavāra vārdiem "kas, kas var būt labāks par lielu gaitas rezervi?!", labākas būs pārējās divas bateriju opcijas. Klientūra jau to zina,

tāpēc tikai daži gaida 55 kWh versiju, neliela daļa par sev piemērotāko definējuši vidējā līmeņa elektroauto ar 62 kWh bateriju un 390 km sniedzamību, bet lielais vairums sev izvēlējušies modeli ar 82 kWh akumulatoru un pustūkstoša kilometru sniedzamību.

Mēs nedzīvojam Vācijā, un atlaides elektroauto iegādei mums neviens pagaidām nedāvina, tādēļ Enyaq ar brango bateriju arī brangi maksā - no 46 300 eiro par bāzes versiju. Ja to papildina ar dažādām labsajūtas un drošības ekstrām, sanāk auto par nepilniem 63 tūkstošiem. Daudz, taču atliek vien iekāpt mašīnā, lai saprastu, kāpēc. Protams, lielu daļu no cenas veido grīdā iebūvētā gaitas baterija - abstraktais, taču masīvais priekšmets, par kuru liecina tikai gaitas rezerves cipariņi instrumentu panelī. Atskaitot to, Enyaq ir liels vidējās klases auto ar plašu salonu, ietilpīgu bagāžnieku un plašu moderno tehnoloģiju izlasi, kas cilvēkam liek justies piederīgam mūsdienu pasaulei. Te pat ir skārienjutīgs televizors priekšējā paneļa vidū un navigācijas sistēma ar paplašinātās realitātes projektoru, kas norādes veido it kā ārpus auto. Automobilis pat analizē ceļa zīmes un palīdz samazināt ātrumu, ja esi pārāk kusls bremzētājs pie kārtējā 70 vai 50. 

510 km - tādu attālumu Enyaq iV 80 spēj nobraukt pēc pilnas uzlādes saskaņā ar oficiālajiem datiem. Realitātē tik daudz diez vai sanāks. Drīzāk jau ap 450, un tad vienmēr jāpatur prātā, ka elektromobiļa gaitas rezerve ir tieši saistīta ar izvēlēto braukšanas ātrumu un ritmu. Tāpēc, ja daudz brauksi pa šoseju ar +10…+15 kilometriem stundā, vidējais enerģijas patēriņš būs virs 20 kWh uz 100 kilometriem. Nav jābūt Einšteinam, lai izrēķinātu, ka tad 400 kilometru nobraukumam nepietiks. Citādāka aina veidojas, ja ievēro valstī noteiktos ātruma ierobežojumus. Tad gan

Enyaq patēriņš paslīd zem 18 kilovatstundām uz 100 kilometriem un maršruts Rīga-Liepāja-Rīga ar vienu uzlādi kļūst par taustāmu realitāti.

Ja tomēr māc šaubas, tad Saldus tirgus stāvlaukumā aiz transformatora būves klientus gaida vientuļa e-mobi uzlādes stacija. Tā gan lādē ar tikai 4 km/minūtē ātrumu, taču vienas kafijas pauzes laikā papildu 100 kilometru rezervi baterijā iesūknēt var. Turklāt tas tad izmaksā 3 eiro un 75 centus. Nav daudz, lai vairāk nekā 2 tonnas smags auto nobrauktu 100 km, taču izmaksas varētu būt vēl mazākas, ja lādētu ar pilnu jaudu un ātrāk. Ja ir nepieciešamais aprīkojums, Enyaq atbalsta uzlādi ar 125 kW jaudu, kamēr publiskajās stacijās šobrīd lielākoties maksimums ir 50 kW, kas bieži vien nemaz netiek sasniegti.

Vispār viesošanās pie publiskajiem elektrības sūkņiem izgaismo vienu no mūsdienu elektroauto lielākajām problēmām, un tā nemaz nav saistīta ar pašiem elektromobiļiem.

Jā, baterijas ir dārgas un pat lielākās no tām uzkrāto enerģiju iztērē ātri, taču sev izdevīgā vietā un laikā tikt pie svaigiem elektrības krājumiem var būt izaicinoši. Problēma atkrīt, ja tev ir privātmāja ar garāžu: pieliec pie sienas wall box un gatavs - elektromobilis līdz rītam būs pilns. Tāpat, ja pie darbavietas ir iespēja nostiept kabeli. Ierodies birojā, pievieno mašīnu elektrotīklam, lai tā lēnā garā ēd, un vakarā priecīgs brauc mājās. Ja šādu iespēju nav, tad elektroauto lietošana vairs nav tik parocīga, it sevišķi, ja automobiļa sniedzamība nav liela. Bet tas ir tikai pagaidām, jo elektrības tirgotāji rosās un sola tuvākajā laikā jaunas stacijas ar plašākām uzlādes iespējām. Līdz tam katrs tālāks brauciens būs mērķtiecīgs ar kaut vai aptuveni ieplānotu uzlādes pauzi maršruta vidū.

Enyaq ir svarīgs modelis. To, cik svarīgs arī mūsu platuma grādos, parādīja pagājušā gada septembris, jo tikai 1.datumā Prāgā notika modeļa globālā prezentācija, bet jau trīs nedēļas vēlāk automobilis bija atbraucis un klātienē aptaustāms tepat Latvijā.

Bildēs redzētais Enyaq dabā izrādījās nedaudz mazāks un zemāks, taču ar tādiem tehniskajiem parametriem, ka pēc statiskās prezentācijas dažs labs izteicās - "ja nu būs lemts nākamo ņemt elektroauto, tad tas būs šis".

Tagad, kad Škoda Enyaq ieraudzīju otrreiz, un ne tikai ieraudzīju, bet arī krietni pavizinājos, varu droši teikt - šādi auto bateriju elektriskās mašīnas parāda citā gaismā. Vēl pirms dažiem gadiem uz elektromobiļiem raudzījos ar zināmu skepsi, bet šobrīd jau ir skaidrs, ka pārmaiņas personīgajā mobilitātē notiek, turklāt uzņem tempu. Labi, ka tā, jo spilgti atceros braucienu ar kādu elektrisku busiņu, kura niecīgās baterijas taupīšanas nolūkā pat -10 grādos biju spiests izslēgt apsildes ierīces, lai tiktu līdz rozetei. Varbūt lieki, bet pārsalis acīmredzot nebiju tikai es; arī borta dators toreiz jau vairs nespēja parādīt, cik tālu mašīna vēl “vilks”.

Enyaq turpretī silda visu, ko vien var sasildīt, tam ir plašs salons kā kodiakam un bagāžnieks ar 585 litru tilpumu. Kardāna nav, tādēļ grīda pie aizmugurējā sēdekļa ir pilnīgi līdzena, bez tuneļa, savukārt kompaktais 150 kilovatu jeb 204 ZS elektromotors (ar 310 Nm) ērti ieguļ tam paredzētā nišā starp aizmugurējo asi un bagāžnieka gludo grīdu. Jā, šim auto ir klasiskā piedziņa, no kā ieguvēja ir pagriežamība, un Enyaq apgriešanās rādiuss ir mazāks, nekā no šāda izmēra auto var gaidīt.  

Automobilis bez vadītāja sver nedaudz virs 2 tonnām, un pilna masa ir 2,6 tonnas, svars Enyaq diži nekaitē. Tieši otrādi - ar lielo masu tiek iegūts pamatīgums, kas nepieciešams cēlai gaitai.

Ar vieglu auto, kurš lēkā pa nelīdzenumiem, augstu komforta līmeni panākt ir grūti, bet te - slīdi ne sliktāk kā prezidents pa pašmāju šosejām. Un, ja vajag, Enyaq var būt arī dinamisks. Tas nodrošina vienmērīgu paātrinājumu līdz 100 km/h tikai 8,5 sekundēs, bet tā maksimālais ātrums ir 160. Ja kāds vēl šaubās, vai tas būs pietiekami, var nedaudz pagaidīt, jo Škoda ir padomā izlaist 82 kilovatstundu modeļa versiju ar elektromotoru arī uz priekšējās ass, un šāds auto ar 195 kW kopējo jaudu spēs līdz simtam ieskrieties 6,9 sekundēs. Vēl dinamiskāks būs vienīgi Enyaq RS iV modelis ar 225 kilovatiem. Tā paātrinājums tiek solīts 6,2 sekunžu apmērā un maksimālais ātrums - 180 km/h. Abiem pilnpiedziņas modeļiem tikai jāņem vērā, ka sniedzamība būs par aptuveni 10% jeb 50 kilometriem mazāka. Bet to lieliski kompensē borta dators, kurš diezgan precīzi mēra, cik tālu tu tiksi ar aktuālo braukšanas manieri.

Kad izbrauc ar šādu elektroauto, ir skaidrs, ka nākotne pavisam nemanot ir kļuvusi par šodienu. Jo braukšana ar elektrību nekādi neatšķiras no braukšanas ar dīzeļdegvielu vai benzīnu. Uzpildes laiks ir ilgāks, taču arī tajās trīs dienās, ko pavadīju ar Enyaq, veicu tikai divas uzlādes. Vienu pavisam īsu, lai pārbaudītu, vai iekārta Saldus tirgus stāvlaukumā darbojas, un otru - lai pēc cilpas pa Kurzemes ceļiem turpat uzkrātu spēkus braucienam atpakaļ uz galvaspilsētu.

_{Materiāls tapis sadarbībā ar Škoda}