Arī šīs problēmas var būt saistītas ar attālinātā darba un citām ar pandēmijas laiku saistītām pārmaiņām uzņēmumos," norāda "DarbaGuru" vadītāja Inga Daliba.
Salīdzinot abas respondentu grupas - vadītājus un darbiniekus, var secināt, ka paaugstināta stresa apstākļos šobrīd strādā gan vadītāji, gan darbinieki. Darbinieku vidū darbs stresa apstākļos šobrīd nereti saistīts ar informācijas trūkumu - gan par uzņēmuma un personīgo nākotni, gan darba ikdienu, tādējādi saredzami trūkumi informācijas apritē uzņēmumā, kas attālinātā darba apstākļos pieklibo.
"Darba devējiem šajos apstākļos mērķtiecīgi jāpievērš uzmanība stresu izraisošajiem faktoriem un stresa novēršanas iespējām. Tās var būt mācības par stresa kontrolēšanu un darba plānošanu, darbinieku regulāru informēšana par uzņēmuma notiekošo un atgriezeniskās saites sniegšana par darba rezultātiem.
Taču kopumā emocionālo vidi darba vietā var uzlabot arī veselīgs humors un sarunas par ārpusdarba tēmām starp kolēģiem, kas šobrīd attālinātā darba apstākļos nereti iztrūkst," skaidro I.Daliba.
Pētījums atklāj arī to, ka jebkura līmeņa un nozares darbinieks visvairāk vēlas būt darba vietā novērtēti: atbildot uz jautājumu, par to, kādas emocijas visvairāk palīdzētu darbā, darbinieki visbiežāk norādīja tieši atzinību par savu darbu un rēķināšanos ar viņu viedokli. Savukārt par darbā šobrīd traucējošāko sajūtu darbinieki visbiežāk atzina tieši stresu.
Lai darbinieki būtu efektīvi un neizdegtu, strādājot paaugstināta stresa apstākļos, kāds ir arī pandēmijas laiks, vadītāja uzdevums ir sekot līdzi emocionālajam klimatam komandā. Taču, lai gan kopumā darba kultūrai Latvijas uzņēmumos ir tendence uzlaboties, uzņēmumi darbinieku emocionālajai labsajūtai nereti pievērš nepelnīti maz uzmanības, liecina "DarbaGuru" novērojumi.