"Es esmu futbolā ieguldījis aptuveni 50 miljonus," apgalvoja Indriksons.
"Es 22 gadus esmu strādājis, lai saasinājumus futbolā risinātu iekšēji. Lai gan problēmas un konflikti bijuši pastāvīgi, tie nav tikuši uz āru. Tie bojā iespējas futbolam attīstīties uz āru un sponsoru piesaisti."
"Nav normāli, ka pusgada laikā kopš iepriekšējās Virslīgas sezonas noslēguma divi klubi tiesājas par to, kurš ir Latvijas čempions."
Indriksons arī uzsvēra, ka ažiotāža, kas sacelta ap futbola kluba Jūrmalas "Noah" dalību Latvijas futbola Virslīgā, nebūtu iespējama viņa vadīšanas laikā.
Indriksons apgalvoja, ka esot konstruktīvi strādājis pie Latvijas futbola infrastruktūras attīstības un ir bažīgs, ka esošajos apstākļos netiek pievērsts gana uzmanības tās uzturēšanai. Tomēr
bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents atklāja, ka savā laikā ir pieļāvis nozīmīgas kļūdas, tostarp atsakoties pārdot "Skonto" stadionu.
"Kad es biju LFF prezidents, pie manis atnāca biznesa partneris, kuru uzskatu par draugu. Bija priekšlikums par 60 miljoniem atdot Skonto stadiona teritoriju. Es toreiz teicu nē, jo man bija bažas, ka stadions netiks nojaukts ātrāk par norunāto. Federācijai vajadzēja paņemt šo naudu un uzbūvēt jaunu stadionu. Tā bija viena no manām kļūdām."
Tomēr sarunas noslēgumā Indriksons pārliecinoši apgalvoja, ka nenožēlo savu darbību Latvijas futbola augšgalā. "Es nevienam neesmu izdarījis neko sliktu, futbolā esmu darījis tikai labu."