Prezidents: Latvijā ir pārāk daudz deputātu, kas pametuši savas partijas (5)

Prezidents skaidroja, ka kopumā politiskās piederības maiņa ir normāls politisks process, taču vienlaikus jāraugās uz to, cik tas ir intensīvs un cik daudzi deputāti maina savu politisko piederību.

"Ja tie ir viens, divi deputāti mandāta laikā, tad tas ir normāli un tam nav jāpievērš īpaša uzmanība. Savukārt ja šis skaitlis kļūst lielāks, tad tā kļūst par problēmu. Latvijā tā ir zināma problēma - Latvijā ir daudz par daudz tādu deputātu, kas atstājuši savas frakcijas un partijas," secinājis Levits.

Valsts pirmā amatpersona uzskata, ka pamatiemesls tam meklējams tajā, kā vēlētāji izvēlas partijas un sarakstus, par ko balsot. "Ir dažādi saraksti, kas ir sastiķēti kopā no cilvēkiem, kuri viens otru nepazīst. Tas nav pareizi no mūsu vēlētājiem. Viņiem jābūt daudz kritiskākiem, un nedrīkst atkal un atkal, kā tas notiek katrās vēlēšanās, uzkāpt uz tā paša grābekļa. Iemesls tam ir tie, kas vēlēja par šādiem deputātiem un partijām," teica Levits, mudinot pilsoņus to ņemt vērā nākamajās vēlēšanās.

Kā ziņots, līdz ar deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas lēmumu aiziet no partijas "KPV LV" frakcijas tajā būs palikuši deviņi deputāti. Reizē iezīmējies, ka "KPV LV" atlikušajā frakcijā nav vienprātības, ko parādīja partijas Saeimas deputātu atšķirīgie viedokļi par to, vai ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam ir jāsaglabā minētais amats pēc viņa aiziešanas no "KPV LV" uz Nacionālo apvienību (NA).

Tādējādi no sākotnēji vienas no lielākajām frakcijām 13.Saeimā "KPV LV" nu pēc būtības kļuvusi par frakciju ar mazāko deputātu balsu skaitu.

"Jaunā vienotība" (JV), kurai sākotnēji bijusi mazākā parlamenta frakcija, tagad ir ne vien līdzšinējie astoņi frakcijas deputāti, bet arī trīs parlamentārieši, kuri 13.Saeimas laikā mainījuši politisko piederību - Benhena-Bēkena, viņas partijas biedrs Aldis Blumbergs, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas bijusī pārstāve Anda Čakša. Vienlaikus runas par iespējamu pievienošanos partiju apvienībai izskanējušas arī par JV vadītās Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu, kurš iepriekš tika izslēgts no "KPV LV" biedru rindām.

Līdz ar Vitenberga lēmumu atvadīties no "KPV LV" plašākas kļuvušas arī NA deputātu rindas, ko iepriekš gan pameta deputāte Ingūna Rībena, kura patlaban ir pie frakcijām nepiederošā deputāte un reizēm balso kopā ar koalīciju, bet reizēm - atšķirīgi no tās.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija 13.Saeimā arī piedzīvoja pārmaiņas, to atstājot deputātam Andrim Kazinovskim. Viņš, esot pie frakcijām nepiederošais deputāts, balsojumos rīkojas līdzīgi Rībenai. Patlaban frakcijā ir 15 deputāti, taču kādreizējais "KPV LV" deputāts Artuss Kaimiņš, kurš vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, pārsvarā atbalsta JKP pozīciju, lai arī nav tās biedrs.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" frakcijā patlaban strādā 13 deputāti. Šī frakcija parlamentāriešus nav zaudējusi, tiem pametot partiju. Līdz šim frakcijas sastāvs mainījies, tikai politiķiem mainot amatus.

Biedru rindas retinājušās arī lielākajā parlamenta frakcijā. "Saskaņas" deputātu rindas sarukušas līdz 19 parlamentāriešiem, jo četri politiķi izvēlējušies politisko spēku pamest. Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova izlēmušas piebiedroties kādreizējam "KPV LV" politiķim Aldim Gobzemam un dibināt partiju "Likums un kārtība", savukārt Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule šogad plāno dibināt jaunu politisko spēku, kura pamatā būs biedrība "Republika 2030".

ZZS frakcija 13.Saeimas laikā skaitliski sarukusi par vienu deputātu, Čakšai aizejot uz JV. Tādējādi politiskajam spēkam patlaban ir 10 deputātu mandāti.

Dažādu procesu rezultātā Saeimā izveidojusies arī paprāva pie frakcijām nepiederošo deputātu grupa, tajā apvienojoties 13 politiķiem no kopumā pieciem 13.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Seši no šiem deputātiem sākotnēji pārstāvēja "KPV LV", četri - "Saskaņu", un pa vienam - ZZS, JKP un NA.