Vatikāna noslēpumi: 15 gadu vecās Emanuelas Orlandi pazušana (4)

Emanuela trīs reizes nedēļā vietējā mūzikas skolā mācījās spēlēt flautu. Tieši to viņa  darīja arī savā pazušanas dienā, proti, viņa piedalījās mūzikas stundā, piezvanīja savai māsai, tomēr nekad vairs neatgriezās mājās. Zvans māsai bija pēdējais zināmais kontakts ar Emanuelu. 

Oficiāli par pazudušu personu Emanuela tika pasludināta nākamajā dienā pēc pazušanas. Sākās izmeklēšana, un parādījās pirmie pavedieni, no kuriem divi bija īpaši vērtīgi. Pirmais bija kāds zvanītājs, kurš sevi dēvēja par Pjerluidži. Viņš apgalvoja, ka redzējis Emanuelu viņas pazušanas dienā, turklāt sniedza detaļas par viņas flautu un apģērbu, kas izmeklētājiem lika noticēt informācijas patiesumam.  

Zvanītājs piebilda, ka meitene sevi sauca par Barbarellu un stāstīja, ka ir aizbēgusi no mājām, lai tirgotu “Avon” produktus. Kaut ko līdzīgu viņa arī teica savai māsai pirms pazušanas.  

Otrs zvanītājs 28. jūnijā varas iestādēm paziņoja, ka arī saticis jaunu meiteni, kura sevi saukusi par Barbaru un stāstījusi, ka ir aizbēgusi no mājām. Šis cilvēks apgalvoja, ka ir redzējis viņu bārā netālu no mūzikas skolas. Arī viņa stāsts bija visai ticams. 

Nākamie zvanītāji gan sāka jaukt gaisu, vērpjot sazvērestību teorijas, kurās bija iesaistīts turku grupējums “Pelēkie vilki”, kuru uzdevums bija nolaupīt Emanuelu un iemainīt viņu pret vienu no saviem ķīlniekiem, kurš par atentātu pret pāvestu pirms diviem gadiem bija ieslodzīts cietumā. 

Var jau būt, ka šī lieta patiešām bija tikai apmulsuša, pubertātes pārņemta tīņa bēgšana no mājām. 

Teorijas par Emanuelas Orlandi pazušanu 

Sazvērestību teorija par turku grupējumu nav vienīgā intriģējošā teorija, kas saistīta ar Emanuelas Orlandi pazušanu un iespējamo nāvi. Vatikāna reliģiskie spēki un mafija bija visbiežāk pieminētie Emanuelas pazušanas vaininieki.  

Mafijas teorijas lielākoties saistītas ar Romas kriminālo sindikātu, kas zināms kā “Banda della Magliana”, kuru vadīja Enriko de Pedis. Teorija ir tāda, ka sindikāts Vatikāna bankai aizdeva lielu naudas summu, tomēr banka to nespēja atdot. Rezultātā mafija nolaupīja Emanuelu, lai tādā veidā dabūtu savu naudu atpakaļ. 

Vairāki anonīmi zvanītāji šo teoriju apstiprināja, turklāt de Pedisa kādreizējā draudzene apgalvoja, ka viņš viņai stāstījis, ka patiesi nolaupījis Emanuelu. Tiesa, nopietnus pierādījumus tam pat pēc gangstera mītnes pārmeklēšanas policija neatklāja.  

Izskatās, ka “Pelēko vilku” teorijai pamatā ir vairāk pierādījumu. Proti, grupējuma loceklis Mehmets Ali Adža 1981. gada 13. maijā centās nogalināt pāvestu Jāni Pāvilu II, šaujot uz viņu četras reizes. Tomēr atentāts viņam neizdevās un viņš tika nekavējoties notverts. 

Vairāki anonīmi zvanītāji policijai ziņoja, ka turku teroristi cer Emanuelu iemainīt pret Adžu. Kāds zvanītājs, kurš tika nodēvēts par Amerikāni (sava akcenta dēļ), pat identificēja pirmos zvanītājus kā savas organizācijas dalībniekus un stāstīja par plānu iemainīt Emanuelu pret Adžu 20 dienu laikā. Par spīti tam, Vatikāns to neuztvēra nopietni, tāpēc nekādas tālākas darbības netika veiktas. 

Iespējams, visnejaukākā teorija ir tāda, ka Vatikāns, sadarbojoties ar vietējo policiju un likumdevējiem, nolaupīja Emanuelu un viņai līdzīgas meitenes, lai padarītu tās par seksa verdzenēm. Kā vēsta teorija, seksa orģijās piedalījušies arī dažādi ārvalstu diplomāti, rakstīts ziņu izdevumā “The Telegraph”. 

Šīs aizdomas nav gluži bez pamata, jo pirmais, kas tās atbalstīja, bija Vatikāna galvenais eksorcists tēvs Gabriēls Amorts, kuru apciemoja pats pāvests Jānis Pāvils II. Amorts teica, ka Emanuela tika seksuāli izmantota un beigu beigās nogalināta. 

“Tas bija seksuālu motīvu vadīts noziegums. Tika organizētas seksa ballītes, Vatikāna žandarmiem kalpojot kā meiteņu rekrutētājiem. Tīklā bija iesaistīti diplomāti no starptautiskām vēstniecībām. Es uzskatu, ka Emanuela kļuva par šā loka upuri,” stāstīja Amorts. 

Tomēr, lai kāds arī bija motīvs, Emanuelas Orlandi ģimene lielākoties koncentrējās uz meitenes atlieku atrašanu un punkta pielikšanu šai lietai.  

Kauli Vatikānā un Eņģeļa kapeņu noslēpumi 

Teju četras desmitgades pēc Emanuelas Orlandi pazušanas varas iestādes ir izpētījuši neskaitāmus pavedienus un padomus, lai beidzot varētu šai mistērijai pielikt punktu. Iespējams, cerīgākais pavediens bija vēstule 2019. gadā, kurā bija aprakstīta Emanuelas pēdējā atdusas vieta. 

Dīvaino vēstuli saņēma Orlandi ģimenes advokāte. Vēstulei bija pievienota fotogrāfija ar kapenēm zem Vatikāna un norāde, ka jāmeklē tur, kur rāda marmora eņģelis. Vēstule pievērsa visu Vatikāna augstāko amatpersonu uzmanību. Interesantākais bija tas, ka pēc kapeņu izpētīšanas, kad tika saņemta vēstule, izrādījās, ka kapenes nesenā pagātnē ir atvērtas vismaz vienu reizi. Ar to pietiktu, lai tur nogādātu Emanuelas mirstīgās atliekas. 

Pastāvēja arī pavediens, ka kapenes apmeklējis kāds neidentificēts viesis, jo tur tika atrastas ziedu paliekas. 

Lai nu kā, izmeklētājiem atlika tikai pārmeklēt kapenes un pārliecināties, vai tur tiešām neatrodas Emanuelas Orlandi atliekas. 

Izmeklēšana 

Kad 2019. gadā parādījās šī vēstule, tā nebija pirmā reize, kad Orlandi ģimene cerēja, ka mistērijai beidzot varētu tikt pielikts punkts. Pēdējā reize bija 2018. gada oktobrī, kad Vatikānā tika atrasti cilvēka kauli, tomēr izrādījās, ka tās ir ar Emanuelu nesaistīta upura atliekas. 

Diemžēl arī 2019. gada jūlija vēstule izrādījās vien maldi, jo pēc kapeņu pārmeklēšanas nekādas mirstīgās atliekas atrastas netika. 

“Tur nebija cilvēka mirstīgo atlieku vai bēru urnu. Kapenes aizveda uz plašu pazemes telpu, kas bija pilnīgi tukša un bez cilvēka atliekām,” stāstīja Vatikāna runasvīrs Alesandro Džisoti. 

Orlandi ģimenei, kas ilgi bija dzīvojusi neziņā, tas bija pamatīgs trieciens. 

“Šodien mēs cerējām uz visu, tikai ne uz divām tukšām kapenēm. Mēs gribam zināt, kāpēc mūs uz turieni sūtīja un kāpēc tur nekā nav,” stāstīja ģimenes advokāte. 

Lai arī nekas netika atrasts, ir vērts pieminēt, ka Vatikāns pēkšņi sāka sadarboties ar Orlandi ģimeni meitenes meklēšanā. Pjetro Orlandi stāstīja, ka vairākas reizes lūdzis Vatikānam palīdzēt meklēt viņa pazudušo māsu, tomēr vienmēr saņēmis atraidījumu. Pārsteidzoši, ka tagad Vatikāns pēkšņi piekrita sadarboties. 

“Pirmo reizi 36 gadu laikā Vatikāns paveica kaut ko nozīmīgu,” stāstīja Orlandi, piebilstot, ka 2013. gadā, kad viņš lūdza palīdzību pāvestam, pēdējais esot atbildējis, ka viņa meita atrodas debesīs. Tas arī bija viss. 

Tomēr pat ar Vatikāna palīdzību Emanuelas Orlandi pazušana joprojām ir mistērija. Izmeklēšana turpinās un turpināsies vismaz tik ilgi, kamēr to pieprasīs Orlandi ģimene.