/nginx/o/2021/05/28/13808932t1hff9c.jpg)
Dabas aktīvas rosības laikā rodas vēlme ieviest kārtību arī sev apkārt! “Bieži vien cilvēki baidās no vārdiem “kārtība” un “kārtošana”, jo tie viņiem saistās ar kaut ko sterilu un nemājīgu, bet tas vispār nav par to. Manā izpratnē kārtība nozīmē kontroli. Tas nozīmē, ka mēs zinām, kas mums pieder un kur tas stāv,” stāsta kārtošanas guru, grāmatas "Sakārto māju, sakārto prātu" autore Dana Gulbe jeb "Dana ar kasti".
Kā norāda "Elektrum" energoefektivitātes eksperte Rūta Liepniece, tikpat svarīgi būtu neaizmirst parūpēties arī par mājoklī esošajām elektroierīcēm.
"Lai cilvēks spētu darboties efektīvi un veikt savus ikdienas pienākumus, svarīgi ir rūpēties gan par fiziskajām aktivitātēm, gan arī higiēnu un uzturu. Līdzīgi nepieciešams rūpēties arī par elektroierīcēm, lai tās darbotos energoefektīvi un kalpotu ilgāk," komentē Rūta Liepniece.
Savukārt Dana skaidro, ka tieši kontroles apziņa ļauj cilvēkam pieņemt apzinātus lēmumus, izvairoties no liekiem pirkumiem un tēriņiem. “Ja ir vieglāk nopirkt ko jaunu nekā to pašu lietu atrast mājās, mēs gandrīz vienmēr izvēlēsimies pirmo ceļu,” novērojusi Dana.
Daudzi no šiem priekšmetiem nav dārgi, un tā vietā, lai tērētu laiku, rakņājoties pa somām, plauktiem un atvilktnēm, mēs visbiežāk atmetam ar roku meklēšanai un nopērkam jaunas zeķbikses, adatu komplektu vai zobu bakstāmos.
Diemžēl šāda attieksme nedara neko labu ne mūsu maciņiem, ne planētai, turklāt apgrūtina arī mājas uzkopšanu. Kāds ir risinājums? Kārtība!
Ar ko sākt? Dana Gulbe iesaka trīs vienkāršus soļus, kas atvieglos mājas kārtošanu.
Pirmais solis: savākt visu vienkopus
Ja vēlies sakārtot, piemēram, zeķes, izvelc tās no visiem plauktiem, pagultēm, veļas groziem un saliec vienuviet uz galda vai uz grīdas, lai viss būtu labi pārskatāms. Nav jēgas selektīvi sakārtot tikai zeķu atvilktni, ir svarīgi apzināt visas zeķes, kas ir “krājumā”. Šis princips attiecas arī uz kurpēm, dokumentiem, grāmatām, virtuves piederumiem un citām priekšmetu kategorijām.
Otrais solis: atbrīvoties no liekā
Daudzas lietas, kas nav vajadzīgas, var pārdot, atdot kādam vai ziedot. “Ar 100% garantiju varu teikt, ka pēc šīs vienreizējās nevajadzīgo mantu ārā mešanas, atdošanas vai ziedošanas dramatiski mainās veids, kā tu dzīvē ienes jaunas lietas, ka tas ilgtermiņā ir izdevīgāk, nekā turēt krāmiem pilnus bēniņus vai vasarnīcu,” skaidro Dana, norādot, ka atbrīvošanās no mantām nebūt nav pretrunā ar “zero waste” principiem.
Tiesa gan, ja teorijā atbrīvošanās no liekā šķiet pavisam vienkārša, tad praksē daudziem šis ir klupšanas akmens. Mājas kārtošanu un tīrīšanu nereti apgrūtina dažādi “putekļu krājēji” — veci žurnāli, trauki, rotaļlietas, pastkartītes vai pat nejauši atrasti sīkumi, kuri pārņem savā varā atvilktnes, plauktus un dažādas kastes.
Lai noskaidrotu, no kurām lietām pienācis laiks šķirties, kārtojot māju, uzdod sev četrus kontroljautājumus.
Vai šī lieta ir atgādinājums par kādu īpašu brīdi? Ir mantas, kuras spēj atsaukt atmiņā pagātnes notikumus, cilvēkus vai sajūtas. Reizēm šie priekšmeti ir vizuāli skaisti, piemēram, ķēdīte vai pulkstenis, taču diez vai ir vērts atmiņu vārdā glabāt sarūsējušu trīsriteni, lelli bez vienas kājas vai pamatskolas laika pierakstus matemātikā.
Vai tu novērtētu, ja šo lietu izdotos saglabāt līdz vecumdienām? Ir lietas, piemēram, mīlestības vēstules, dienasgrāmatas, senas fotogrāfijas, kurām, gadiem ejot, ir potenciāls iegūt arvien lielāku vērtību. Šīs lietas atgādina par to, kādi savulaik izskatījāmies, kā domājām un kas pirms daudziem gadiem bija svarīgs — dažkārt ir ļoti patīkami gremdēties atmiņās.
Taču - vai ir vērts glabāt noplukušas mīkstās rotaļlietas vai kaudzīti ar veciem komiksiem, cerot, ka šos krāmus pēc pēc daudziem novērtēs tavi mazbērni?
Visticamāk, viņu acīs tie būs tikai maznozīmīgi priekšmeti, kas ilgi un bezjēdzīgi aizņēmuši vietu mājoklī.
Vai šī lieta tevi iepriecina? Ja tev gadiem kastē stāv no vecmāmiņas mantota pusdienu servīze, mēģini to “pielaikot”, eksponējot redzamā vietā. Iespējams, šis unikālais priekšmets lieliski papildinās tavas mājas interjeru, taču pretējā gadījumā – ja nav ne mazākās vēlēšanās šo eksponātu rādīt citiem, varbūt ir vērts padomāt par relikvijas pārdošanu. Mēdz teikt — kas vienam krāms, citam zelta vērtē. Varbūt kāds kolekcionārs gadiem meklē tieši šo dārgumu, kas tev tikai krāj putekļus kādā pažobelē.
Vai šai lietai ir vērtība ilgtermiņā? Reizēm uz plaukta vai kamīna dzegas krāj putekus mīļas un vērtīgas relikvijas, kuras tomēr ar laiku zaudē savu vērtību. Šajā kategorijā var ierindot tādas lietas kā bērnu mākslas darbus, it īpaši, ja bērns ir ļoti ražīgs mākslinieks, draugu un radu kāzu ielūgumus, dzimšanas dienas un svētku kartītes. Šīm lietām ieteicams veikt periodisku “ģenerālo tīrīšanu”, piemēram, reizi gadā, atstājot tikai tās, kuras būs prieks uzlūkot arī pēc 5 un 10 gadiem.
Trešais solis: salikt visu pa vietām
Likums ir pavisam vienkāršs — katrai lietai ir sava vieta. “Tas, ko cilvēki līdz galam neizprot šajā teikumā, ka ir jāņem vērā, cik liela ir tā lieta.
Garā un plašā koridora kumodes atvilktnē nevajadzētu samest vienkopus cimdus, lielveikala uzlīmju grāmatiņu, atslēgas, cimdus, sīknaudu, vēl kaut kādus papīrus, jo priekšmeti ir pārāk sīki un vieta ir pārāk liela.
Tāpēc tas, ko aicinu darīt, un kāpēc mans vārds arī ir “Dana ar kasti” — iesaku izmantot kastītes, izmantot groziņus, izmantot lietas, kas palīdz sagrupēt: kastīti, kur ir visas lietas, kas attiecas uz matu kopšanu, kastīti, kur ir visas atslēgas, kastīti lūpu balzamiem utt.” — tā Dana. Jāņem vērā – jo mazāka lieta, jo mazāka ir tai paredzētā vieta.
Kā sakopt elektroierīces – praktisku padomu rokasgrāmata
Izmēģinot praksē jaunapgūtos kārtošanas principus, energoefektivitātes eksperte Rūta Liepniece aicina neaizmirst par uzticamajiem palīgiem — elektroierīcēm. Regulāri sakoptas, tās patērē mazāk elektroenerģijas, kalpo ilgāk un efektīvāk, līdz ar to — ir daudz draudzīgākas gan videi, gan arī tavam maciņam! Aiziet, ķersimies pie lietas!
Video: Dana ar kasti.
Veiksmi lielajā tīrīšanā!
Tests tapis sadarbībā ar Elektrum.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)