Arī tiesas procesos privātās dzīves aizsardzība ir obligāts pienākums, un lēmumu par izņēmuma izdarīšanu prokurors nevar pieņemt patstāvīgi - tam būtu jālūdz tiesas atļauja vai jāizmanto citi atļauti atļauti līdzekļi, taču eksperte norāda - šajā situācijā nav redzams nekāds pamatojums, lai prokuroram rastos tiesības publiski izpaust privātās dzīves informāciju tādā veidā, kā tas notika televīzijas sižetā.
Olsena uzsver, ka konfidencialitātes pienākums medicīnā ir tūkstošiem gadu vecs, un tā mērķis ir nodrošināt, ka cilvēki nebaidās vērsties pēc palīdzības un jūtas droši, ka veselības problēmu dēļ viņus nestigmatizē, neievaino un nevēršas pret viņiem.
"Tas ir sabiedrības veselības mērķis primāri. Tas ir sen un labi zināms - un Latvijā mēs to redzam ļoti koši un krāšņi -, ka cilvēki baidās, ka kāds uzzinās informāciju par viņa saslimšanām, to izmantos viņa stigmatizēšanai.
Šis ir tipisks gadījums arī šajā stāstā, jo šo informāciju izmantoja ne jau cilvēka aizsardzībai – to izmantoja, lai vērstos pret cilvēku,"
Viņa skaidro, ka ne velti Satversmes tiesa un starptautiskās tiesas ir ļoti strikti noteikušas, ka informācija par cilvēka slimībām ir ļoti aizsargājama - šo ierobežojumu mērķis ir panākt, ka šie cilvēki tiek ārstēti, jo tas ir veids, kā tiek mazināts risks gan konkrētā cilvēka veselībai, gan sabiedrībai kopumā.
"Ja mēs pārkāpjam šos vispārīgos nosacījumus, mēs redzam ļoti lielu risku tam, ka cilvēki nevarēs saņemt nepieciešamo palīdzību. Tas rada daudz lielāku bīstamību mums visiem nekā tas, ka viena kriminālprocesa datus skatīsim slēgtā tiesas sēdē un par to publiski nerunāsim," uzsver eksperte.