Nesen strādāt sākušajai ELT nodod otro digitālās televīzijas krimināllietu (5)

Prokurors Monvīds Zelčs skaidroja, ka lieta nodota ELT atbilstoši spēkā esošajām Kriminālprocesa likuma normām. Saskaņā ar Švarca minēto likumu ELT kompetencē ir izskatīt krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti vairākās Krimināllikuma normās, tostarp, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat ELT izskata krimināllietas, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziegumiem ir piekritīgs izskatīšanai šai tiesai. ELT darbu sāka šogad 31.martā.

Jau vēstīts, ka ELT neviens no tiesnešiem agrāk nav strādājis par tiesnesi. Vaicāts vai nav bažas par tiesas pieredzes trūkumu šāda apjoma krimināllietas izskatīšanai un pieredzes trūkuma atsaukšanos uz nākotnē gaidāmo spriedumu, Zelčs atbildēja, ka rīkojies atbilstoši likumam un paļaujas uz tiesas kompetenci.

Zelčs arī apliecināja, ka neviens no apsūdzētajiem neatsaucās uz iespēju kriminālprocesu pabeigt ar vienošanos par sodu.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēti ir arī "Lattelecom" ("Tet") tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis.

Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, proti, darbībām saistībā ar 2008.gadā Satiksmes ministrijas rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp SIA "Tet", SIA "SIA Hannu Digital" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" noslēgtajiem līgumiem, paziņojumā presei raksta prokuratūra.

Apsūdzēto personu darbības bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "SIA Hannu Digital", kā rezultātā SIA "SIA Hannu Digital" labā tika iegūti "Tet" finanšu līdzekļi vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šī valsts mēroga projektu.

Zelčs neatklājot apsūdzēto vārdus iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā.

Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "SIA Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas tā dēvētā pirmā digitālās televīzijas lieta. Šī lieta saistīta ar 2003.gadā atklāto afēru.

Lieta līdz šim pabijusi vairākās tiesu instancēs, līdz 2020.gadā Augstākā tiesa, atcēla spriedumu par Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka un pārējo apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstājusi spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.

2019.gada vasarā Rīgas apgabaltiesa par vainīgām atzina virkni personu, tostarp polittehnologam Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" direktoram Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Bijušajam uzņēmuma "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.

Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo LVRTC valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Arī šīs lietas kontekstā Šķēles vārds tika izskanējis, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.