Pēc neatkarības atjaunošanas pieņemtie likumi Latvijā karavīriem liedz būt starp partiju dibinātājiem, biedriem un kandidēt vēlēšanās. Tiesa, arī lielas intereses līdz šim no karavīru puses nav bijis – daudzu gadu garumā vien daži gadījumi, norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš: “Ir bijuši, bet ļoti maz, un tas vienmēr bijis saistīts ar tādu jautājumu, piemēram – vēlos kandidēt vietējās pašvaldības vēlēšanās, mani ir uzaicinājuši, uzrunājuši, kas man šādā gadījumā ir jādara? Un tad notiek skaidrojošais process, balstoties uz likumu, un karavīrs pieņem lēmumu – vai turpināt šo regulāro dienestu NBS, vai turpināt karjeru, kļūstot par politisko darbinieku.”
Šāds ierobežojums karavīriem ir spēkā daudzviet. Bet, ja ir vēlme darboties politikā, to var darīt tad, kad karjera bruņotajos spēkos ir noslēgusies. Konstitucionālo tiesību eksperts norāda, ka
šāda aizlieguma pamatojums ir pasargāt armiju no politiskām svārstībām.
“Tiek sagaidīts, ka ir politiskā neitralitāte un arī nav frakcionālisms, respektīvi, neveidojas grupējumi, kas atbalsta vienu vai otru partiju, un tad attiecīgi tai vietā, kur jādomā par kopdarbību, ka kopā aizsargā valsti, neveidojas tādas diskusijas, kurā kura partija ir pareizāka, kuru programmu mēs atbalstīsim,” saka Pleps.
Lietu Satversmes tiesa ierosināja aizvadītajā mēnesī pēc karavīra Laura Boča pieteikuma. Tā uzsākta par Militārā dienesta likuma normām, kas bruņotajos spēkos dienošajiem aizliedz darboties politiskās partijās.