Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Nauda iztērēta, bet jēgas nekādas - realitāte uz daudziem pērn remontētajiem ceļiem (19)

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no 4.studijas sižeta

Autoceļš P7, kas savieno Raganu un Turaidu, tika remontēts pagājušā gada vasaras beigās, tomēr pusgadu vēlāk tas ir nodrupis gandrīz visā ceļa posmā. 

"Jaunuzklātais asfalta segums vien dažus mēnešus pēc remontdarbiem jau nodrupis teju visā ceļa posmā. Vai tiešām to var dēvēt par ceļa labošanu, ja situācija ir kļuvusi sliktāka? Pirms remontdarbiem šeit atļautais braukšanas ātrums bija 90 km/h, tagad - 50 km/h. Šie it kā paveiktie remontdarbi dzīvi padarījuši tikai neērtāku. Kurš lēma, ka remontdarbiem jālieto šāda bezjēdzīga tehnoloģija?" sašutis ir kāds LTV raidījuma "Ceturtā studija" skatītājs.

Par viņa teikto var pārliecināties klātienē, jo ceļa segums ir nodrupis un atrodas ceļa malā, bet uzstādītās ceļa zīmes aizvien informē, ka apdzīt aizliegts, pastāv šķembu lidošanas risks un dažos posmos ātrums ierobežots pie 50 km/h.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova raidījumam stāsta, ka daudzos reģionālo ceļu posmos, kur pērn veikta seguma atjaunošana, tai skaitā izmantojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, tā diemžēl nav bijusi kvalitatīva.

"Kopumā trešdaļā ceļa posmu ir atklāti šādi defekti," saka Kononova. "Ir skaidri zināms, ka vairākiem uzņēmumiem problēma ir ar  tehnoloģiju, ar izejmateriāliem, ar laika grafiku, ar nepiemērotiem klimatiskajiem apstākļiem, kad šie darbi ir veikti. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka problēma ir konkrētās tehnoloģijas izpildē, nevis nevis būvdarbu kvalitātē. Visu pārējo būvdarbu kvalitāte nav bijusi sliktāka kā visos citos gados."

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no 4.studijas sižeta

Tāpat "Latvijas valsts ceļu" pārstāve piebilst, ka izveidojusies situācija ir daļēji saistāma ar pērn piešķirto finansējumu. Tas noticis diezgan vēlu un bijis jāizlieto līdz gada beigām, tādēļ, apzinoties riskus, gan "Latvijas valsts ceļi" kā pasūtītājs, gan būvdarbu veicējs kā izpildītājs ceļu apstrādi veica vēlāk, nekā tas parasti notiek. Arī izmantotās bitumena emiulsijas kvalitāte neesot bijusi pietiekoši laba, tādēļ defekti konstatēti arī tajos ceļu posmos, kur virsmas apstrāde ar veikta jau vasaras laikā. 

Lai kā, atkāpes no izmantotās tehnoloģijas normatīviem, izmantoto materiālu kvalitāte, steiga un citi faktori daudzu autobraucēju sākotnējo prieku par jaunu, gludu ceļu drīz vien aizēnoja, jo ar drūpošā seguma gabaliem mašīnām tika nodarīti bojājumi, tai skaitā izsisti stikli. Ja tā noticis, tad autobraucējam ir iespēja saņemt zaudējumu kompensāciju, taču tādā gadījumā ir jāziņo policijai, kurā ceļa posmā noticis negadījums. Pēc tam uzņēmums varēs piedzīt zaudējumu kompensāciju no būvdarbu veicēja.

Vairāk skaties 4.studijas sižetā.

Nepalaid garām!
Uz augšu