Vai zivis jūt sāpes? Ļoti iespējams, ka jā

Diskusijām par to, vai zivis jūt sāpes, ir pamatīga vēsture, tomēr pie vienas konkrētas atbildes zinātnieki tā arī nav nonākuši. Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Philosophical Psychology”, zinātnieki tomēr sliecas domāt, ka zivis jūt sāpes. Par to liecina novērojumi, ka sāpju efekts cilvēkam rodas arī tad, ja sāpju apstrādes reģions smadzenēs ir savainots.

Citiem vārdiem, ja cilvēka smadzenes spēj pielāgoties un funkcionēt bez smadzeņu sāpju reģiona, tad just sāpes bez šā smadzeņu reģiona var arī zivs. Šā jautājuma atrisināšana varētu mainīt visu, sākot no zvejniecības un beidzot ar mūsu uzturu, vēstīts vietnē "Science Alert".

“Mūsu pētījums nepierāda to, ka zivis jūt sāpes, tomēr mēs tagad redzam, ka argumenti par to, ka zivis nejūt sāpes, jo tām trūkst attiecīgu smadzeņu daļu, kļūst arvien vājāki,” stāstīja filosofijas profesors Kenets Vilfords.

Par to var arī domāt tā: apgalvot, ka zivis nejūt sāpes noteikta smadzeņu reģiona trūkuma dēļ, ir tas pats, kas teikt, ka zivis neprot peldēt, jo tām nav roku un kāju kā cilvēkam.

Lai stiprinātu savu argumentu, zinātnieki izmantoja vairākus gadījumus, kad cilvēki bija cietuši no smadzeņu traumām vai slimībām, to skaitā pacienta Rodžera gadījumu. Slimības dēļ Rodžera smadzenēs bija zudis reģions, kas atbild par sāpēm. Par spīti tam, Rodžers bija vēl jutīgāks pret sāpēm nekā vidusmēra cilvēks.

Šī spēja, kad smadzenes pārstrukturējas, lai saglabātu nozīmīgas funkcijas, cilvēkam ir ļoti svarīga. Vai kaut kas līdzīgs būtu vērojams arī zivju smadzenēs, joprojām nav skaidrs. Zivis nespēj mums paziņot, vai tās jūt sāpes, tomēr tām ir vairākas nepieciešamās sistēmas, lai sāpes varētu parādīties, to skaitā sāpju receptori.

Šī tēma ir saistīta ar neokartēzismu – filosofijas un dabaszinātņu virzienu, kura pamats ir ideja, ka dzīvniekos redzamās sāpes ir tikai ārējas un nav saistītas ar garīgām ciešanām; vismaz ne tādām, kādas spēj izjust cilvēks.

Tātad, ja zivis un visi citi dzīvnieki neizjūt sāpes tādā pašā veidā kā cilvēki, tad tas, kā mēs pret dzīvniekiem izturamies, no morālā skatpunkta nav pārāk svarīgs. Jautājums ir tāds, cik ļoti dzīvnieki spēj apzināties sevi, ņemot vērā to smadzeņu struktūras.

Rokoties dziļāk šajā jautājumā gan no filosofiskās, gan zinātnes puses, mēs joprojām nonākam strupceļā. Vienkārši trūkst pierādījumu, lai apgalvotu kaut ko konkrētu.

Tomēr zinātne virzās uz priekšu. Nesenā pētījumā zinātnieki atklāja pirmos nopietnos pierādījumus tam, ka bezmugurkaulnieki sāpes izjūt līdzīgā veidā kā zīdītāji.