Raksts ir tapis kā reakcija uz Anda Kudora publikāciju portālā la.lv 30. aprīlī: “Sandrai Veinbergai ir jāuzņemas atbildība par naida kurināšanu pret kristiešiem”. Kurš, savukārt, bija reakcija uz Veinbergas rakstu “Par slepkavības mēģinājumu Tukumā atbildība jāuzņemas Latvijas politiķiem un baznīcai”.
Rakstu pamanīju, kad Kudora kungs ietvītoja žēlabainu tekstu: “Šodien @TVNET_zinas atteicās publicēt manu rakstu, kurā izgaismoju naida kurināšanu Sandras Veinbergas 26. aprīļa rakstā TVNET. Uzdevu jautājumu par iemesliem, bet pagaidām nav atbildējuši. Viena puse drīkst paust viedokli, bet otra - ne? :) Rīt lasiet manu rakstu @LA_lv”
Neesmu informēts par precīziem iemesliem, bet pieņemu, ka kolēģiem, gluži kā man, šis raksts vienkārši šķita ļoti slikts, spekulatīvs un nejēdzīgs. Lūk, kāpēc.
Jau pašā raksta sākumā Kudora kungs izsakās šādi: “Viens no runātājiem teica, ka pēdējos piecos vai sešos mēnešos Latvijā esot strauji pieaugusi homofobija (lai ko tā arī nozīmētu).”
Lai arī sarunā, par kuru autors runā, viņam lēnām un izsmeļoši vienkāršajā valodā izskaidroja, ko mūsdienās domā un saprot ar terminu “homofobija”, šeit tomēr bija ērtāk to piemirst vai izlaist. Citādi nevarētu izspēlēt “tie nenormālie nosauca mani par slimu” kārti.
A. Kudors: “Atbilstoši kreisi liberālo un radikāli liberālo aktīvistu paustajam, par homoseksuālām attiecībām kritiski vairs nedrīkst izteikties, tā esot homofobija. Īsti gan jēdziens “liberāļi” te neiederas, jo gaisā vēsmo jauna autoritārisma dvesma, kas apdraud runas brīvību. Fobija ir bailes. Diskusijā teicu, ka man nav ne baiļu, ne naida pret homoseksuāliem cilvēkiem.”