Turcijas Ārlietu ministrija Latvijas lēmumu atzīt armēņu genocīdu sauc par mēģinājumu pārrakstīt vēsturi (2)

Turcijas paziņojumā teikts, ka tā nosoda šo "neveiksmīgo un nelikumīgo" deklarāciju, uzskatot, ka valsts parlaments nav vieta, kur jāpieņem spriedumi par vēsturi.

Turcijas Ārlietu ministrijas ieskatā, 1915.gada notikumu sakarā lietot terminu genocīds ir nepamatoti, un tas neatbilst starptautisko tiesību normām. Vienlaikus Turcijas puse uzskata, ka deklarācija ir pretrunā arī ar Latvijas vēsturi un Saeimas paziņojumu okupācijas 80.gadadienā, kas paredz, ka godīga un taisnīga pieeja vēsturiskiem notikumiem ir starptautisko attiecību priekšnoteikums

Turcija paziņojumā aicina Latvijas parlamentu atkāpties "no izdarītās kļūdas un atbalstīt centienus ieviest mierīgas līdzāspastāvēšanas praksi reģionā, īpaši Turcijas un Armēnijas tautu vidū, nevis kalpot to aprindu dienaskārtībai, kuras mēģina izraisīt naidu no vēstures".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima trešdien pieņēma Ārlietu komisijas izstrādāto deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu.

Dokumentā atzīmēts, ka ir svarīgi pieminēt to cilvēku zaudētās dzīvības, kuri gāja bojā Osmaņu impērijas varas iestāžu organizētajā armēņu genocīdā - masu slepkavībās un piespiedu pārvietošanā, kas sākās 1915.gada 24.aprīlī ar armēņu kopienas intelektuāļu un aktīvistu arestu toreizējā Konstantinopolē.

Saeima deklarācijā uzsver, ka nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu.

Latvijas parlaments atsaucas uz ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā atzīts, ka šie notikumi ir genocīds saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to.

Saeima uzsver, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci, un apzinās savu pienākumu atzīt un pieminēt šos noziegumus, lai nepieļautu to atkārtošanos.

Pieņemtajā dokumentā norādīts, ka Osmaņu varas iestāžu darbības rezultātā daudzi armēņu tautības iedzīvotāji tika piespiedu kārtā deportēti uz citiem impērijas reģioniem, kā rezultātā bada, fiziskas vardarbības un slepkavību dēļ tika zaudētas daudzas dzīvības.

Saeimas paziņojumā uzsver, ka godina visu armēņu genocīda upuru piemiņu un apliecina cieņu izdzīvojušajiem, kā arī pauž pārliecību, ka atklātas un brīvas diskusijas par vēsturiskiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar veselīgu un nobriedušu demokrātiju veidošanos.

Latvijas parlaments aicina starptautisko sabiedrību izvērtēt šos vēstures notikumus un vērst skatu uz nākotni, kuru ir vēlme veidot brīvu no vardarbības un neiecietības - tādu nākotni, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un ikviens indivīds var justies brīvs, neapdraudēts un drošībā.