Tiesībsargs norāda uz trūkumiem Saeimas skatītajos grozījumos Darba likumā

Patlaban grozījumus Darba likumā Saeima izskata trešajā lasījumā un likumprojekts atrodas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Ar likuma grozījumiem plānots precizēt nosacījumus rīcībai, ja darba devējs no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts nosūta darbinieku nodarbināšanai Latvijā. Izmaiņas tiek veiktas, lai ieviestu ES attiecīgās direktīvas nosacījumus.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši ES regulējumam, veicinātu koplīgumu slēgšanu, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātību. Likumprojektā veikti arī precizējumi, ņemot vērā sociālo partneru jeb darba devēju un darbinieku intereses pārstāvošo organizāciju priekšlikumus.

Tāpat izmaiņas paredzētas regulējumā, kas attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus, skaidro likumprojekta autori.

Savukārt uz trešo lasījumu deputāte Anda Čakša (JV) rosinājusi Darba likumu papildināt ar prasību, lai uzlabotu tiesisko stāvokli personai ar invaliditāti, tai ir pienākums pirms darba sākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Tas tiktu fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs - pie darba devēja.

Pirmkārt, tiesībsargu neapmierina iecere papildināt Darba likumu ar daļu, kura nosaka, ka tiesiskā stāvokļa uzlabošanai personai ar invaliditāti ir pienākums pirms darba sākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu.

Tas tiek fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs - pie darba devēja.

Tiesībsarga ieskatā, nepieciešams izvērtēt, vai šāda norma neradīs pamatu atšķirīgai attieksmei, jo nevienai citai grupai, kurai Darba likumā ir noteiktas īpašas tiesības, nav pienākuma, slēdzot darba līgumu, paziņot par savu īpašo situāciju, piemēram, mazu bērnu esamību vai grūtniecību.

Papildus tiesībsargs vērš uzmanību, ka no normas pašreizējās redakcijas izriet - darbiniekam ir jāpaziņo darba devējam par savu invaliditāti pirms darba līguma noslēgšanas, tātad pirms pārbaudes laika beigām.

Šāds regulējums rada bažas, ka darba devējs, nevēloties turpināt darba tiesiskās attiecības ar personu ar invaliditāti, var atlaist darbinieku pārbaudes laikā, nepaskaidrojot iemeslus.

Tāpat tiesībsargam nav skaidrs, vai ar "noteikumiem, kas uzlabo personu ar invaliditāti tiesisko stāvokli," ir domāta arī vides pieejamība un darba vietas pielāgošana. Ja tā ir, tad tiesībsargs uzskata, ka jāizvērtē, kā praksē tiks risinātas situācijas, kad darbinieks personisku apsvērumu dēļ izvēlas neinformēt darba devēju par invaliditāti, bet darba pienākumu izpildes gaitā saprot, ka darba vieta tomēr ir jāpielāgo.

Papildus tiesībsargs vērš uzmanību, ka no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām izriet ciešas sadarbības princips - pieņemot jebkādus lēmumus par jautājumiem, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, dalībvalstis cieši konsultējas ar pašiem cilvēkiem un viņus aktīvi iesaista. Tādējādi ir būtiski noskaidrot cilvēku ar invaliditāti nevalstisko organizāciju viedokli par likumprojekta normām, kas skar cilvēku ar invaliditāti tiesības.

Tiesībsargs arī neatbalsta ieceri nodarbināt darbinieku, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, nakts darbā bez viņa piekrišanas, jo tas neatbilst bērna interesēm.

"Vecākam ir jādod iespēja atteikties no nakts darba, jo viņam var nebūt iespējas apvienot nakts darbu ar bērna aprūpi," uzstāj tiesībsargs.

Vienlaikus tiesībsargs piebilst, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jebkurš lēmums, kas attiecas uz bērnu, jāpieņem tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu ievērotas bērna intereses un nodrošinātas viņa tiesības, un tās tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu.

Septembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) virzītos grozījumus Darba likumā, ar kuriem tiks precizēti nosacījumi ārvalstu darba devēju nosūtīto strādnieku nodarbināšanai Latvijā.

Grozījumi paredz, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu. Tāpat noteikts, ka attiecībā uz ES dalībvalsts vai EEZ valsts darba devēja nosūtītajiem darbiniekiem būs jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošās ģenerālvienošanās.

Paredzēts veikt arī citas izmaiņas attiecībā uz darba devēju no ES un EEZ valstīm nosūtīto darbinieku nodarbināšanas nosacījumiem.