Par kultūras informatīvo paziņojumu izplatīšanu sabiedriskajos medijos varēs lemt redakcijas

Sabiedriskie mediji ir pametuši reklāmas tirgu, tādējādi tajos vairs nedrīkst parādīties reklāmas, tostarp tādas, kas reklamē kultūras pasākumus. Kultūras iestāžu pārstāvji bija neapmierināti ar radušos situāciju un aicināja viņu sludinājumus sabiedriskajos medijos tomēr atļaut.

NEPLP strādāja pie vadlīniju maiņas par informatīvo paziņojumu izvietošanas iespējām sabiedriskajos medijos. Padomē informēja, ka pirms vadlīniju grozījumu pieņemšanas tika uzklausītas vairākas iesaistītās puses - Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV), Kultūras ministrija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, Nacionālais kino centrs un Televīzijas neatkarīgo producentu asociācija.

Padome, izvērtējot saņemtos priekšlikumus, iespēju robežās tos iestrādājusi vadlīnijās, ņemot vērā likumā un vadlīnijās definēto pamatprincipu, ka sabiedriskie mediji nedarbojas reklāmas tirgū, izņemot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos.

Lai atvieglotu un paātrinātu saskaņošanas procesu ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi par izņēmuma gadījumiem, vadlīnijas papildinātas ar diviem jauniem pielikumiem. Saskaņā ar vadlīnijām lēmumu pieņemšana par informatīvo paziņojumu par kultūras pasākumiem izvietošanu vai neizvietošanu būs sabiedrisko mediju redakcionālā izvēle.

Kā norādīja NEPLP, LTV un LR būs jāizstrādā skaidri saprotama kārtība, tajā skaitā nosakot prioritātes paziņojumu izvietošanai. Kārtību sabiedriskie mediji izstrādās, uzklausot kultūras nozares pārstāvju viedokli.

Padomē uzsvēra, ka vadlīniju mērķis ir nodrošināt vienotu izpratni par dažādu paziņojumu izvietošanu, kā arī noteikt pamatprincipus un veidot vienotu praksi sabiedrisko mediju darbībai ārpus reklāmas tirgus, kā arī veicināt to sadarbību ar citiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska pauda, ka padome ir pilnveidojusi pērn izstrādātās vadlīnijas sabiedrisko mediju darbībai ārpus reklāmas tirgus, ņemot vērā gan līdzšinējo praktisko pieredzi vadlīniju piemērošanā, gan uzklausot un izvērtējot ar nozari saistīto organizāciju priekšlikumus. Viņas skatījumā, izmaiņas kopumā paredz mazināt birokrātiju un pārāk lielu sākotnējo piesardzību likuma normu piemērošanā, kā arī paredz plašāku pašu sabiedrisko mediju redakcionālo izvēli.

Tāpat vadlīnijās ir precizēta kultūras paziņojumu saskaņošanas kārtība, vienlaikus ievērojot likumā noteiktās prasības. Ir atcelta nepieciešamība saskaņot ar padomi informācijas izvietošanu filmās un seriālos, ja vien tās nav LTV pašu veidotas vai finansētas filmas un seriāli. Papildinātajās vadlīnijās iekļautas arī precīzāk formulētas līdzšinējās definīcijas, tostarp par sadarbības formām un finansējuma avotiem, kas palīdzēs tās veiksmīgāk piemērot praksē. Tāpat ir ieviesta lielāka skaidrība par sabiedrisko mediju iespējām piesaistīt finansējumu satura veidošanā vai projektu realizācijas procesā.

Par satura attīstību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis norādīja, ka vadlīnijās ir apstiprināta arī jauna sadaļa, kas, atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, nosaka pienākumu sabiedriskajiem medijiem sadarboties ar komerciālajiem un nekomerciālajiem masu informācijas līdzekļiem.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāizstrādā viegli saprotama, caurskatāma kārtība par sadarbību ar Latvijā vai ārvalstīs reģistrētiem komerciālajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un citiem masu informācijas līdzekļiem. Kārtībai ir jābūt veidotai tā, lai veicinātu visām pusēm izdevīgu sadarbību, kura paplašinātu kvalitatīva satura pieejamību Latvijas sabiedrībai.

"Pēc padomes domām, pēc iziešanas no reklāmas tirgus ir jāmainās sadarbības filozofijai: sabiedriskie mediji uz komerciālajiem medijiem un otrādi vairs nevar skatīties kā uz sīviem konkurentiem, bet gan tiem jāmeklē un jāatrod sadarbības iespējas, lai vecinātu galveno - sabiedriski nozīmīgu mediju satura projekta attīstību Latvijā, vienlaikus paplašinot šādam kvalitatīvam saturam auditoriju gan komercmedijos, gan sabiedriskajos medijos un rezultātā stiprinot vienotu informatīvo telpu," uzsvēra Eglītis.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Teātra darbinieku savienību (LTDS) satrauca kultūras pasākumu informācijas izziņošana sabiedriskajos medijos. Pēc sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus apspriešanai ir nodotas NEPLP vadlīnijas, pēc kurām vadoties LTV un LR jāveido savas vadlīnijas, lai atrunātu turpmāko sabiedrisko mediju sadarbību ar kultūras nozari.

LTDS aicināja tomēr pārvērtēt uzstādījumu, ka informatīvajiem paziņojumiem, piemēram, jauniestudējumu vai koncertu reklāmām, nedrīkst būt peļņas gūšanas raksturs. Tāpat savienību interesē pasākumu valstiskā nozīmīguma statusa izvērtēšanas kritēriji, atlase un vērtētāju kompetence, kuri uzņemsies šo funkciju.

Jau ziņots, ka no šī gada 1.janvāra sabiedriskie mediji - LTV, LR un "lsm.lv" - atstāja reklāmas tirgus.

Latvijas sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un attīstībai 2020.gadā no valsts budžeta tika piešķirti 5,5 miljoni eiro, bet 2021.gadam piešķirts finansējums vēl 8,3 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts sabiedrisko mediju darbības stabilitātei un attīstībai. Savukārt daļa sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu turpmākajos gados varētu nonākt komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas tirgū.