Analītiķi: Gada inflācijas līmenis Latvijā turpinās augt (1)

Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto Foto: Stockdonkey/Shutterstock

Gada inflācijas līmenis Latvijā turpinās augt, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja - šobrīd nav pamata domāt, ka patēriņa cenu kāpums tuvākajā laikā varētu mazināties. Pēdējos mēnešos pasaulē ir strauji augušas pārtikas, koka, metālu un citu resursu, kā arī transporta cenas, savukārt no darba devējiem parādās signāli par grūtībām atrast darbiniekus.

"Tas liek domāt, ka turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā pārsniegs 2% un virs 2% tā būs arī 2021.gadā kopumā, savukārt 2022.gadā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 3%," teica Āboliņš.

Viņš norādīja, ka šā gada pirmajos mēnešos galvenais inflāciju veicinošais faktors Latvijā bija naftas cenas kāpums pasaulē, kuras gan šobrīd tiek salīdzinātas ar ļoti zemajām naftas cenām pērnā gada aprīlī. Tādējādi degvielas cenas Latvijā aprīlī bija par gandrīz 25% augstākas nekā pirms gada. Gada otrajā pusē naftas cena kāpums atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos. Taču bez naftas cenām pasaulē strauji aug arī citu resursu cenas un signāli par gaidāmo inflācijas pieaugumu kopumā kļūst ar vien vairāk. Salīdzinājumā ar pērnā gada vidu koksnes cenas ASV augušas vairāk nekā piecas reizes, neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē augušas par 30%, savukārt dzels rūdas un vara cenas kāpušas par vairāk nekā 100%. Arī transporta un loģistikas cenas ir būtiski pieaugušas.

"Latvijas patēriņa cenās pieaugums pagaidām vēl neatspoguļojas, jo daudziem ražotājiem ir fiksēti līgumi un izejvielu cenu sadārdzinājumu tie paņem uz sevi. Tomēr pasaules ražošanas sistēmā kopumā cenu spiediens aug un tas nozīmē, ka arī Latvijā inflācijas spiediens vismaz tuvākajos 6-12 mēnešos noteikti nemazināsies. Vienlaikus šo pieaugumu nevajadzētu arī pārāk dramatizēt. Daudzu resursu cenu kāpums ir saistīts ar diezgan specifiskiem faktoriem, piemēram, sliktu pārtikas produktu ražu vai pērnā gada ražošanas pārrāvumu radītu deficītu. Tāpat pēdējo mēnešu straujais resursu cenu kāpums pasaulē varētu būt arī zināms spekulatīvs faktors un investoru mēģinājums pasargāt sevi no inflācijas pieauguma. Tomēr zīmīgi, ka daudzu resursu cenas piegādēm tuvākajos mēnešos ir augstākas nekā nākotnes cenas, kas tomēr liek domāt, ka ražošanas sistēmām normalizējoties, inflācijas spiediens pasaulē mazināsies," klāstīja Āboliņš.

Pēc viņa minētā, galvenais ekonomiku un inflāciju bremzējošais faktors joprojām ir ar Covid-19 saistītie fiziskās distancēšanās ierobežojumi un bezdarba pieaugums, kas bremzē algu kāpumu un attiecīgi arī pakalpojumu cenu pieaugumu.

Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzina, ka gada inflācijas kāpums saglabāsies, jau drīzumā laužot jaunas virsotnes. "Šobrīd viss norāda uz to, ka vasaras beigās tā pārsniegs 3% līmeni. Cik tālu tā tiks, noteiks ekonomikas atveseļošanās gaita un globālais inflācijas fons," viņš sacīja.

Gašpuitis norādīja, ka primārais skats šobrīd ir uz ASV, kur norises sniegs tālākus signālus par inflācijas tendencēm pasaulē. Ekspansīvā ekonomikas politika, īpaši ASV, kopā ar piegādes traucējumiem ir pacēlusi jautājumus par pēdējās desmitgadēs piedzīvoto zemās inflācijas vidi. Pasaulē ekonomisti norāda, ka inflācija ASV var pakāpties līdz gadu desmitiem neredzētam līmenim. Izskan arī salīdzinājumi ar inflācijas nomocītajiem 70. gadiem, bet kopš 1990.gadu vidus inflācija ir bijusi ļoti stabila.

Tāpat viņš minēja, lai gan pasaulē ir bijušas lielas enerģijas un pārtikas cenu svārstības, tās inflāciju nav ietekmējušas - 80% laika pamatinflācija no vidējās ir novirzījusies mazāk nekā par 0,5 punktiem. Arī dramatiskās ekonomikas svārstības, tostarp globālā finanšu krīze, kas bija dziļākā kopš pagājušā gadsimta 30.gadiem, gan pirms pandēmijas sasniegtais zemākais bezdarba līmenis 50 gados, tikai īslaicīgi atsaucās pamatinflācijā. Tendences ar atsevišķiem izņēmumiem ir līdzīgas lielākajā daļā attīstīto valstu un arī lielo strauji augošo ekonomiku vidū. Pēc finanšu krīzes raksturīga bija drīzāk pārāk zema inflācija. Pašlaik ASV pamatinflācija ir aptuveni 1,5%. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem zemāk tā ir nokritusies tikai dažas reizes.

"Līdz ko ceļojumi atgūsies, tūrisma pakalpojumu cenas strauji pieaugs. Tas ir viens iemesls, kāpēc pamatinflācija ASV pieaugs līdz augstākajam līmenim 25 gadu laikā. Normalizēsies arī īres cenu pieauguma temps, kas nozīmīgi veicinās inflāciju. Paredzams, ka uzņēmēji izmantos iespējas, lai kompensētu krīzes laikā negūtos ieņēmumus. Būtiska būs arī zemo cenu bāzes ietekme 2020.gada pavasarī," klāstīja Gašpuitis.

Viņš arī piebilda, ka sākotnēji bija bažas par piegādes traucējumiem, darbinieku saslimstību, slēgtajām robežām vai protekcionismu. Lai arī notika pārtikas vai aizsardzības līdzekļu ražošanas traucējumi, situācija normalizējās. Tomēr ir parādījušās brīdinājuma zīmes saistībā ar piegādes cenu pieaugumu starp Āziju un Rietumiem, kā arī pusvadītāju un mikroshēmu trūkumu. Arī daudzu izejvielu cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Tas skaidrojams ar ražošanas problēmām ierobežojumu un lielā pieprasījuma dēļ. Lai gan noslodze pasaules ekonomikā joprojām ir zem normas, pieprasījums pēc dažām precēm, īpaši elektronikas, ir bijis ļoti spēcīgs. Līdz šim tas ir atspoguļojies ilgākos piegādes termiņos un izejvielu cenu pieaugumā.

"Jāatzīmē, ka korelācija starp pamatinflāciju un ražotāju cenām parasti ir diezgan vāja. Pat brīžos, kad inflācijas gaidas bija tuvu vēsturiskajam maksimumam, pamatinflācijas izmaiņas ir bijušas mērenas. Tā vietā pamatinflāciju vairāk ir ietekmējis algu pieaugums un izteikts ražotāju cenu pieaugums tālāk pārstrādātām precēm nekā tām, kurām šobrīd novērojam cenu pieaugumu. Ražotāju cenas patēriņa precēm pasaulē vēl pieaug lēni. Pusvadītāju trūkums un Āzijas kuģniecības problēmas ilgākā laikā tiks atrisinātas," minēja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš atzina, ka grūti nosakāms ir patēriņa atdzīvošanās spējums. Tā kā patēriņš atsākas no zema līmeņa un nepārsniegs pirmspandēmijas tendenci arī nākamgad, inflācijas impulss būs mērens. Ja patēriņš sasniegs vairākus procentpunktus virs tendences, inflācijas riski būtiski palielināsies. Lai inflācija kļūtu noturīgi augstāka, to ir jāpastiprina ar algas pieauguma paātrinājumu. Tomēr algas jau ilgu laiku nav bijušas jutīgas pret izmaiņām bezdarbā.

"Nevēlami augstās ASV inflācijas risku, ja tādi parādīsies, tiešā ietekme uz Eiropu parādīsies ar laika nobīdi. Riski ir auguši, bet ir daudz norāžu, ka zemas inflācijas vide saglabāsies. Tomēr nenoteiktība ir ļoti augsta un inflācija būs uzmanības centrā," uzsvēra Gašpuitis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvija turpinās konverģences ceļu, kas nozīmē, ka inflācija būs augstāka nekā eirozonā. Algu spiediens pandēmijas laikā tikai nedaudz piebremzēja un saglabās nozīmīgu spiedienu uz inflāciju, īpaši pakalpojumos. Arī globālais fons un pērnā gada bāze īstermiņā veidos pastiprinātu cenu spiedienu, kam vidējā termiņā ir jānormalizējas.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja - tas, kas šā gada aprīļa inflācijas datus dara neparastus, ir spēcīgais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums, proti, tās pieauga par 1,4%, palielinot patēriņa cenu līmeni par 0,31 procentpunktu. Iepriekšējos piecos gados pārtikas cenas aprīlī pieauga vidēji par 0,32%.

Viņš skaidroja, ka parasti pārtikas cenu kāpums procenta atzīmi pārsniedz rudens un ziemas, nevis pavasara mēnešos. Ļoti strauji - par 16,6% - aprīlī auga svaigu dārzeņu cenas, bet nozīmīgi maciņus patukšoja arī olu (+3,8%), liellopu gaļas (+3,2%) un brokastu pārslu (+2,9%) sadārdzinājums.

"Ir ļoti viegli atrodams "vaininieks" cenu kāpumam salīdzinājumā ar pērno aprīli. Pandēmijas izraisītais naftas cenu kritums un to atgriešanās iepriekšējā līmenī radīja transporta izmaksu šūpoles, kas pērn aprīlī samazināja Latvijas patēriņa cenu inflāciju par procentpunktu, bet šogad palielināja par 1,2 procentpunktiem, tātad, veidojot vairāk nekā pusi gada inflācijas," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka naftas cenu izmaiņu ietekme uz patēriņa cenām ir visacīmredzamākā, taču ir arī citas izejvielas, kuru cenu svārstību ietekme uz cenu līmeni ilgākā laikā būs lielāka.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieaugušas par 0,9%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli - patēriņa cenas palielinājušās par 1,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī samazinājies par 0,2%.

Svarīgākais
Uz augšu