Psihoterapeite: Latvijā trūkst atbalsta programmu un centru klientiem ar augstu nāves risku

Pēc psihoterapeites paustā, viņu vidū ir cilvēki ar pašdestruktīvu uzvedību, ēšanas traucējumiem, pēctraumas stresa sindromu un dažādiem citiem traucējumiem. Tāpat šajā kategorijā ietilpst personas ar augstu pašnāvības risku. "Protams, šiem klientiem atbalsts būtu jāsniedz ātrāk un ar metodēm, kas ir zinātniski pamatotas," uzsvēra Bite.

Šādu nostāju Bite pauda komisijas sēdē, kurā tika spriests par pilsoņu kolektīvo iesniegumu, ar kuru valsts tiek mudināta apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju. Šajā sēdē noritēja diskusijas par to, kam būtu jāpiešķir valsts apmaksāta ārsta nozīmēta psihoterapija, tomēr komisija nenonāca pie kāda konkrēta secinājuma, vienojoties šo jautājumu turpināt skatīt nākamās nedēļas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Veselības ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos Marta Krivade sēdē ieskicēja pašreizējo situāciju šajā jautājumā, atgādinot, ka kopš vakardienas iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem, vēršoties pie ģimenes ārsta, var saņemt valsts apmaksātu psiholoģisko vai psihoterapeitisko atbalstu.

Pēc Krivaldes paustā, Nacionālais veselības dienests šobrīd ir slēdzis līgumus ar 64 speciālistiem, kuru vidū ir psihologi un viens ārsts-psihoterapeits, turklāt jau šodien saņemta ziņa, ka arī citi speciālisti izrādot interesi.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) esošo situāciju psihoterapijā salīdzināja ar valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību, norādot uz Liepāju kā piemēru. Šajā pašvaldībā 2019.gada izskaņā pie Liepājas domes iedzīvotāji rīkoja piketu, lai vērstu uzmanību uz valsts apmaksātu bērnu zobārstu trūkumu, turklāt pašvaldība vairākkārt bija ziņojusi, ka Liepājā rindā pie valsts apmaksāta zobārsta bērniem jāgaida pat divus gadus.

Atbildot uz Orlova kritiku, Krivalde pauda nostāju, ka šobrīd psihoterapijā "neredz akūtu trūkumu speciālistu pieejamībā". Tāpat viņa atzīmēja, ka atšķirībā no zobārstiem psihoterapijas speciālisti var konsultēt arī attālināti.

Bite piebilda, ka iedzīvotāju atsaucība ir ļoti liela. Pēc ekspertes sacītā, vairāki viņas kolēģi jau pēc pirmās pakalpojuma ieviešanas dienas ir teikuši, ka saņēmuši vismaz piecus zvanus.

Vienlaikus Bite neslēpa, ka, viņasprāt, Latvijā jautājums par psihoterapiju ir sarežģīts, turklāt šāda situācija ir izveidojusies jau vēsturiski.

Jau ziņots, ka šī iniciatīva sākotnēji tika izskatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kas lēma to nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Tajā iniciatīvas pārstāvis Toms Gūtmanis teica, ka parlamentam vajadzētu atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un likt valstij apmaksāt ārsta nozīmētu psihoterapiju, jo pašlaik šie pakalpojumi vidusmēra iedzīvotājam ir nepieejami.

Gūtmanis skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu ģimenes ārsta nozīmētu psihoterapijas kursu. Viņš atzīmēja, ka Latvijā vidēji viena psihologa vai psihoterapeita konsultācija izmaksā 40-60 eiro, kamēr citviet Rietumeiropā ar ārsta nozīmējumu tās ir pieejamas bezmaksas.

Krīzes mirkļos iedzīvotāji var sazināties ar centru "Skalbes" pa tālruņiem 67 222 922, 27 722 292. Tāpat var zvanīt Pusaudžu resursu centram pa tālruni 29 164 747 vai Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116 111. Akūtos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.