/nginx/o/2021/05/12/13776707t1hc734.jpg)
Tā jau liekas, ka pilsētas domātas tikai cilvēkiem, bet meži – zvēriem, putniem un citai dzīvajai radībai. Taču, izrādās, jo cītīgāk gādājam, lai pilsētās ir vairāk parku un citu kokiem bagātu teritoriju, jo pievilcīgāka šī vieta dzīvniekiem. Kā nu ne? - te ir gan patvērums, gan siltākas ziemas, gan lērums barības miskastēs un izgāztuvēs. Kamēr apspriežamie zvēriņi ir mazi un pūkaini, bet nav žurkas, viss ir jauki. Cilvēki priecājas par putniņiem, vāverītēm, ežukiem un zaķīšiem. Bet – tad jau pie apvāršņa parādās lapsas, mežacūkas, stirnas, āpši, bebri, ondatras, caunas, kā arī lērums vārnveidīgo un kaijveidīgo putnu. Siltākās zemēs – leopardi, lāči, šakāļi, jenoti. Ko iesākt?