/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/05/10/12152985t1ha8e1.jpg)
Pēdējo piecu gadu laikā sensors, kas dziļi izkusušā Černobiļas kodolreaktora iekšienē analizē neitronu emisijas, reģistrējis vienmērīgu kāpumu neitronu plūsmas aktivitātē.
Nezināmu iemeslu dēļ sasilst izpostītā Černobiļas kodolreaktora iekšiene (18)
Tas, protams, varētu nebūt nekas nopietns. Laika gaitā neitronu aktivitāte svārstās, tāpēc nākotnē tā varētu atkal samazināties. Tiesa, zinātnieki pagaidām vairās ko strikti secināt, jo nevar izslēgt, ka nākotnē kodolreaktora iekšienē notiekošie procesi varētu kļūt bīstami.
FOTO: TVNET REPORTĀŽA NO ČENOBIĻAS SLĒGTĀS ZONAS
Diemžēl precīza vieta, kur zem gruvešiem un biezajām betona plāksnēm norisinās kodolreakcija, nav zināma. Tas izmeklēšanu padara krietni vien izaicinošāku un grūtāku. Kā vietnē “Science” vēsta pētnieks Ričards Stouns, vēl ir jānoskaidro, vai šī ir nopietna problēma, vai arī vētra ūdens glāzē.
“Pastāv ļoti daudz neskaidrību, un mēs nevaram izslēgt negadījuma iespēju,” teica Stouns.
:format(webp)/nginx/o/2019/04/23/11971913t1he272.jpg)
Pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā sagrautā reaktora koridoros un telpās sāka krāties uzkarsēts urāns kopā ar izkusušu cirkoniju, grafīta stieņiem un izkusušām smiltīm. Tas viss radīja velnišķīgu lavu, kas beigu beigās sacietēja bīstamos monolītos.
VIDEO: TVNET REPORTĀŽA NO ČERNOBIĻAS SLĒGTĀS ZONAS
Gadu laikā urāna izotopi turpināja no sevis raidīt neitronus, īsā laikā radot lielu sprādzienbīstamas enerģijas daudzumu. Tagad, īsti nesaprotamu iemeslu dēļ, šī reakcija ir kļuvusi spēcīgāka. Zinātnieki gan domā, ka vainojams varētu būt mitrums, kas iekļūst sarkofāga iekšienē.
Neitronu emisijas gan pagaidām pieaug lēni, tāpēc kaut kādi riski tuvākajā nākotnē šķiet maz ticami.