Diskusijā Saeimā kā aizspriedumu upurus piesauc gan seksuālās minoritātes, gan deputātus (10)

Nevalstisko organizāciju un parlamenta deputātu paustajā iezīmējās, ka ar neiecietību un aizspriedumainu attieksmi saskaras dažādas grupas -

seksuālās minoritātes, konservatīvā sabiedrības daļa, romi, kristieši, musulmaņi, Saeimas deputāti un citas grupas.

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norādīja uz SKDS veikto aptauju, kurā atklājies, ka Latvijas latviešiem un krieviem ir vairāk kopīgu lietu salīdzinājumā ar citām, piemēram, ārpus valsts esošām grupām. Līdz ar to secināms, ka latviešu un krievu attiecībās lielas problēmas nav vērojamas, pauda Kažoka.

Pētniece norādīja, ka problēmas redzamas attieksmē pret svešākām grupām, kuras iedzīvotāji nevēlētos sev kaimiņos vai kolēģu vidū. No vienas ceturtās daļas līdz vienai trešdaļai iedzīvotāju esot šāda veida aizspriedumi attiecībā uz musulmaņiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, romiem, gejiem, lesbietēm, transpersonām un cilvēkiem no Dienvidāzijas valstīm.

Šādu aizspriedumu pamatā ir tas, ka cilvēki šo grupu cilvēkus personīgi nepazīst, pieļāva Kažoka. Attiecībā uz gejiem, lesbietēm un transpersonām neiecietība samazinās jaunākajās paaudzēs, bet šāda neiecietības samazināšanās nav īsti novērojama attiecībā uz citām grupām, skaidroja "Providus" vadītāja.

Aizspriedumu mazināšanai palīdzētu šo grupu statusa pielīdzināšana citiem sabiedrības locekļiem, kā arī tas, ja, piemēram, seksuālo minoritāšu pārstāvji un cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vairāk būtu redzami sabiedrībā. Tāpat aizspriedumi mazinātos, ja cilvēki, kuriem ir aizspriedumi,

paši saziņas procesā saskartos ar citām personām, kuras pašlaik viņiem šķiet eksotiskas vai bīstamas, skaidroja pētniece.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis uzskata, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē redzams, ka pastāv neiecietības krīze. Likumdevējam un izpildvarai vajadzētu to ņemt vērā un risināt, norādīja Zālītis, piebilstot, ka LGBT kopiena nav vienīgā, kas cieš no aizspriedumiem un naida runas.

"Mozaīkas" pārstāvis aicināja veidot politiku, kas strādātu pie cieņpilnas attieksmes veidošanas un atgādināja, ka pēdējais Latvijā īstenotais pretdiskriminācijas politikas projekts noslēdzās pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Situācijā, kad ir ārkārtīgi izplatīta naida runa pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, Zālītis negatīvi novērtēja Saeima Krimināltiesību apakškomisijas lēmumu noraidīt deputāta Andreja Judina (JV) un Tieslietu ministrijas priekšlikumus, kas atvieglotu Krimināllikuma piemērošanu ar mērķi novērst naida runu. Par to, ka nepieciešams atbalstīt arī "Attīstībai/Par!" virzītos grozījumus Krimināllikumā, kas atvieglotu naida runas sodīšanu, komisijas sēdē norādīja arī deputāts Mārtiņš Šteins (AP).

Zālītis pauda, ka 2019. un 2020.gadā naida runas, kas vērsta pret LGBT pārstāvjiem, monitoringā tika konstatēti 500 gadījumi, savukārt konkrētā laika posmā Valsts policijā šajā kontekstā iesniegti 32 iesniegumi, no kuriem tikai deviņos gadījumos sākts kriminālprocess un vairākos gadījumos esot saņemti absurdi pamatojumi kriminālprocesa sākšanas atteikumam. Tas liecina par daļēju izpratnes trūkums, kas ir šīs dažādās sabiedrības grupas, domā Zālītis.

Pēc "Mozaīkas" pārstāvja vārdiem, šogad esot bijis liels ziņojumu skaita par naida runas pret seksuālajām minoritātēm pieaugums, jo līdz marta beigām saņemti 700 ziņojumi. Viņš norādīja uz Rietumeiropas labo piemēru, kas parāda, ka

iekļaujošāka likumdošana dod iespēju radīt daudz iekļaujošāku sabiedrību.

Savukārt deputāts Jānis Iesalnieks (NA) sūkstījās, ka neiecietības un naida runas kontekstā pamanījis, ka "milzīgs naida vilnis" pēdējā laikā bijis vērsts pret konservatīvo sabiedrības daļu un baznīcu, un tas nākot no atsevišķiem žurnālistiem, masu medijiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Iesalnieks pārmeta, ka, vēl pilnībā nezinot Tukuma traģēdijas apstākļus, atsevišķi žurnālisti un NVO, kuras iestājoties par iecietību, esot apvainojušas konservatīvo sabiedrības daļu un atsevišķas partijas pie notikušā. Tas ir diez gan smags apvainojums, ja atbalsts Satversmē noteiktajai laulības definīcijai tiek interpretēts kā atbalsts slepkavībai, izteicās Iesalnieks, kurš norādīja, ka līdzīgi apvainojumi tiekot vērsti arī pret kristiešiem.

Deputāts pavēstīja, ka regulāri saskaroties ar pret viņu vērstu naida runu, taču nedomājot par to "skriet uz policiju", jo tas neesot risinājums. Krimināli jāsoda, ja kāds musina pret kādu grupu, bet

savukārt Bībeles citēšana neesot naida runa, bet gan vārda brīvības izpausme, savu redzējumu iezīmēja Iesalnieks.

Parlamentāriete Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pauda, ka iecietības jautājumā kopumā Latvija esot labā situācijā un ka šajā jomā neesot lielu problēmu. Reizē politiķe pavēstīja, ka viņai vairākas reizes nācies veikt nelielas tehniskas izmaiņas attiecībā uz to, kā piedalīties Saeimas darbā, jo drošības dienests iepazīstinājis ar satraucošu video, kur tiek solīts Saeimas deputātus piekaut.

Politiķe norādīja uz mediju lomu iecietības jautājumos, piebilstot, ka mediji kā ceturtās varas atzars esot "kļuvuši nekritizējami" un "tikai apbalvojami".

Deputāts Judins norādīja, ka ir vērojama naida runas un neiecietības izplatība, tāpēc arī šodien komisijas sēdē uzklausīti NVO pārstāvji par šiem gadījumiem un to iespējamiem risinājumiem.

Kultūras ministrijas (KM) pārstāvis Deniss Kretalovs norādīja, ka attiecībā uz romiem daļa sabiedrības ir neiecietīga un šie dati rada lielas bažas. Kopā ar romu nevalstiskajām organizācijām tiek mēģināts šo situāciju labot. KM jau vairākus gadus īsteno romu līdzdalības pasākumu veicināšanu, iesaistot vairāk nekā 1000 cilvēkus, gan romu, gan dažādu organizāciju pārstāvji. Romu mediatori palīdz romu ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts no valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpat īpaši tiek palīdzēts sievietēm un jauniešiem, tāpat tiek popularizēti stāsti par romu tautības pārstāvjiem.

Tiek strādāts arī pie antisemītisma mazināšanas, izrietēja no KM pārstāvja vēstītā.

Komisijas sēdē savu redzējumu sniedza arī vairāku citu institūciju pārstāvji, kā arī raisījās diskusija par naida runas definīciju.