Eiropas Savienība līdz 2050. gadam ir uzstādījusi mērķi panākt klimatneitralitāti, kuras sasniegšanā katrai dalībvalstij jāsniedz savs pienesums. Viens no galvenajiem attīstāmajiem virzieniem Latvijā ar lielāko potenciālu un zemākajām izmaksām izvirzīto mērķu sasniegšanā ir vēja enerģijas izmantošana. Kopumā sabiedrība izrāda atbalstu vēja enerģijas apgūšanai, bet, kad vēja parka izveide tiek plānota konkrētā pašvaldībā, vietējo iedzīvotāju domas mainās un viņi vairs nav atvērti “zaļajai enerģijai”. Tas kļuvis par vienu no Latvijas klupšanas akmeņiem vēja enerģijas attīstīšanā.
Lētāka elektroenerģija un ieņēmumi pašvaldības budžetā? Vietējo kopienu galvenie ieguvumi vēja parku tuvumā
Attīstoties atjaunojamo energoresursu izmantošanai elektroenerģijas iegūšanā, valstis ir radušas iespēju samazināt maksājumus par elektrību, nosakot zemāku elektrības tarifu vietējiem iedzīvotājiem (Vācija) vai samazinot PVN elektrībai (Itālija). Vācija izmanto vēl vienu veiksmīgu nodokļu pārdales mehānismu, 70% no peļņas nodokļa novirzot vietējai pašvaldībai, kurā vēja enerģijas izmantošanas projekts atrodas, un atlikušos 30% pašvaldībai, kurā reģistrēts uzņēmums, bet pastāv iespēja vienoties, ka pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas projekts, paliek 100% nodokļa. Itālijā (Sardīnijā) no vēja parkiem saņemtais finansējums tiek izmantots nodokļu (municipālo, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa) samazināšanai.
Nodokļu maksājumi pašvaldību budžetos
Vēja enerģijas nozares uzņēmumi katru gadu visā Eiropā nodokļos nomaksā aptuveni 5 miljardus eiro, tajā skaitā 1 miljardu eiro tieši vietējos nodokļos un citos tiešajos maksājumos, no kuriem labumu gūst vietējās kopienas. Vēja parki Eiropā vidēji vietējos nodokļos samaksā 2,3 eiro par katru saražoto MWh. [1] Attīstot vēja enerģijas izstrādes projektus, var tik noteikti speciāli nodokļi, kurus tālāk novirza tieši pašvaldību budžetos, tādējādi veicinot pašvaldību finansiālos ieguvumus un interesi attīstīt vēja parkus savā teritorijā. Vācijā (Bradenburgā) 2019. gadā pieņemts likums, kas nosaka, ka vēja parku operatoriem gadā jāmaksā 10 000 eiro liels nodoklis tām pašvaldībām, kas atrodas 3 km rādiusā. Itālijā (Sardīnijā) vēja parku operatoriem jāveic maksājums vietējai pašvaldībai 2% apmērā no vēja parka bruto ieņēmumiem, kas šajā konkrētajā gadījumā veido 12% no vietējās pašvaldības budžeta.
Tiešie maksājumi vietējiem iedzīvotājiem
Vēja parku tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem var tikt noteikti kompensējoši maksājumi. Dānija ir noteikusi kompensācijas, kas nav apliekamas ar nodokļiem, tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk par astoņiem maksimālajiem vēja enerģijas staciju augstumiem. Arī Igaunijā piemēro kompensācijas mājsaimniecībām, kas atrodas noteiktā attālumā no vēja parka.
Vietējo kopienu un to iniciatīvu atbalstīšana
Vispārpieņemta prakse vēja parku attīstībā ir sadarbība ar vietējā kopienām, izveidojot speciālus atbalsta fondus un bezpeļņas organizācijas ar noteiktiem mērķiem, kurus izvirza dialoga laikā ar vietējiem iedzīvotājiem, vai arī līdzekļu piešķiršana jau esošiem vietējiem projektiem, bezpeļņas organizācijām vai iniciatīvām. Piemēram, Norvēģijā vēja parka operators finansēja īpašas “Inovāciju mājas” būvniecību, kas kalpo kā vietējais izglītības centrs. Polijā, izmantojot lielākā vēja parka peļņu un cieši sadarbojoties ar vietējo kopienu, ir izveidotas vairākas sociālās atbildības programmas, uzcelts jauns futbola stadions un atjaunota infrastruktūra pēc vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Vēja nozares atbalsts ir padarījis Margoninas reģionu par vienu no bagātākajiem valstī.
Kopēja pārvaldība un investīciju iespējas
Veiksmīgs sadarbības mehānisms, kas vietējām pašvaldībām piešķir nozīmīgu un daudzpusīgu lomu elektroenerģijas ražošanā, ir atvērtas investīciju iespējas un dalīta projektu pārvaldība. Piemēram, Īrijā vēja enerģijas projektu attīstītājiem obligāti jāsniedz iespēja ieguldīt projektā tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo 5km rādiusā no plānotās stacijas. Gadījumā, ja interese nav pietiekama, tad investīciju iespēja tiek piedāvāta 10 km rādiusā. Vācijā projektu attīstītājiem jādod obligāta iespēja ieguldīt projektā līdz 20% kapitāla tiem iedzīvotājiem un pašvaldībām, kas atrodas 5km rādiusā no plānotās stacijas. Kļūstot par investoriem, iedzīvotāji vai pašvaldība iegūst nozīmīgu lomu gan svarīgu lēmumu pieņemšanā un projekta attīstības ietekmēšanā, gan, protams, peļņas pārvaldībā.
Laicīga un iekļaujoša komunikācija
Neskatoties uz iepriekšminētajiem finansiālajiem ieguvumiem un iespējām uzlabot vietējo kopienu labklājību, nozarē kā primāro mērķi nosaka laicīgu, caurredzamu un atvērtu dialogu ar vietējām kopienām, lai kopīgi atrastu veiksmīgākos sadarbības mehānismus, novērstu viltus ziņu izplatīšanos, kā arī veicinātu vietējo iedzīvotāju izpratni par vēja enerģijas izmantošanas ieguvumiem.
LR Ekonomikas ministrijas eksperti norāda, ka vēja enerģijas attīstība ir būtiska Latvijas mērķu izpildei, tādēļ ir jāatrod veidi un iespējas, kā vēja parki var līdzpastāvēt sabiedrībai. Pašvaldību un to iedzīvotāju iesaistei vēja parku plānošanā ir jānotiek jau agrīnā stadijā, lai nodrošinātu procesa caurspīdīgumu un informācijas pieejamību visiem. Vienlaicīgi Ekonomikas ministrija kopīgi ar vēja enerģijas nozari ir uzsākusi diskusiju par labāko sadarbības modeļu pārņemšanu arī Latvijā uz pieņemamiem nosacījumiem visām iesaistītajām pusēm.
Vietējās kopienas citviet pasaulē arvien vairāk novērtē vēja enerģijas iegūšanu, jo cilvēki, pateicoties veiksmīgiem vietējo pašvaldību un nozares sadarbības mehānismiem, izjūt pievienoto vērtību no tuvumā esošajām vēja enerģijas ražotnēm. Nodevas vietējām pašvaldībām sniedz plašākas iespējas attīstīt vietējo infrastruktūru, uzlabot apkārtējo vidi un īstenot neskaitāmus sabiedrībai vērtīgus projektus. Dažādi sadarbības mehānismi var tieši papildināt pašvaldību budžetus, ļaut samazināt nodokļus vai, attīstot ražošanu un atbalstot vietējos projektus, uzlabot kopējos dzīves apstākļus teritorijā. Šādi ieguvumi vietējām pašvaldībām ir īpaši svarīgi šobrīd, kad, pēc 2021. gadā Latvijā mainītās Iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdales, pašvaldību budžetu ieņēmumi ir ievērojami samazinājušies. Kopumā ieguvumi pašvaldībām var būt dažādi un Latvijai ir vien jāatrod sava veiksmīgā sadarbības formula un tā jārealizē.
[1] Asociācijas WindEurope ziņojums, 2020. Wind energy and economic recovery in Europe