Tirdzniecības centri atbalsta EM ierosinājumu ļaut strādāt veikaliem ar labu gaisa kvalitāti (7)

Kā liecina CO2 līmeņa mērījumi tirdzniecības centros, gaisa kvalitāte tirdzniecības centros ir daudz labāka un tirdzniecības centri ir uzskatāmi par epidemioloģiski daudz drošāku vidi nekā, piemēram, mazie veikali, kur nav mehāniskas ventilācijas, bet kuriem ir atļauts darboties.

Mērījumi, ko veikuši RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim, apliecina, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis tirdzniecības centros ir 395 līdz 690 ppm1 – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte.

Šie dati apliecina epidemioloģiski drošo vidi tirdzniecības centros, tāpēc to pārstāvji rosina pieņemt faktos balstītus lēmumus un atvērt visas tirdzniecības vietas. Jāatzīmē, ka šis jautājums tika izdiskutēts arī OVG sapulcē š.g. 29. aprīlī, kur klātesošajiem epidemiologiem nebija iebildumu pret mērījumu rezultātiem.

Jau iepriekš ziņots: lai vērstu uzmanību uz profesionāli plānotu un būvētu ventilācijas sistēmu ietekmi uz oglekļa dioksīda (CO2) līmeni tirdzniecības centros, pieci tirdzniecības centri – "Alfa", "Domina Shopping", "Galleria Rīga", "Galerija Centrs" un "Origo" – sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekiem veica CO2 mērījumus dažādās šo tirdzniecības centru vietās, tostarp pārtikas un citos veikalos, kuros tirdzniecība ir atļauta un tajos pulcējas pircēji.

“Šobrīd tirdzniecības nozarē pastāvošie ierobežojumi rada situāciju, kas ne tikai kropļo konkurenci, bet arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircēju, arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem. Ar pētnieku veiktajiem mērījumiem esam ieguvuši apliecinājumu, ka tirdzniecības centros, pretstatā daudziem mazajiem veikaliem, kam šobrīd atļauts strādāt, ir ļoti laba gaisa kvalitāte – vidējais CO2 līmenis ir 475 ppm. Salīdzinājumam – lietotu apģērbu veikalā Rīgas centrā, kas aktīvi strādā un kurā ik dienas šaurās telpās pulcējas liels skaits pircēju, CO2 līmenis sasniedz pat 989 ppm, kas liecina par Covid-19 transmisijas paaugstinātu risku.

Uzskatām, ka šāda situācija ir jānovērš, beidzot ļaujot darboties tieši epidemioloģiski drošākajām iepirkšanās vietām un sākot ceļu uz ekonomikas atveseļošanos,” uzsver Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Nosaka gaisa kvalitātes rādītājus publisko ēku iekštelpām

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja Latvijas būvnormatīvu, kas nosaka gaisa kvalitātes rādītājus, definējot maksimāli pieļaujamo oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācijas līmeni, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei telpās.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka būvnormatīva mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu gaisa apmaiņu publisko ēku iekštelpās un ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību.

"Galvenais instruments gaisa kvalitātes uzlabošanai ir ēku ventilācijas sistēmas, kas nodrošina ne tikai gaisa apmaiņu pietiekamā daudzumā un CO2 atbilstošā līmeņa uzturēšanu, bet arī telpās esošā mikroklimata rādītājus, kas būtiski samazina pelējuma, sēnīšu un cita veida baktēriju parādīšanos. Diemžēl normatīvais regulējums veselības aizsardzības jomā nesatur prasības gaisa kvalitātei," atzina EM.

Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, CO2 maksimāli pieļaujamais līmenis publiskās telpās ir noteikts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātajās rekomendācijas un tās paredz, ka CO2 līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei publiskās telpās, ir līdz 1000 daļu skaits uz miljonu (ppm).

"Ņemot vērā apstākli, ka Covid-19 un citu vīrusu izplatība varētu pieaugt, grozījumi būvnoramtīvā paredz gaisa kvalitātes minimālo rādītāju publiskās ēkās, kurās pulcējas lielāks cilvēku skaits ilgākā laikā, piemēram, izglītības iestādes, nosakot, ka CO2 līmenis, pieļaujamais līmenis ir līdz 1000 ppm," informēja EM.

Būvnoramtīva prasības turpmāk būs jāpiemēro jaunu ēku projektēšanai, kā arī ēku pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijai.

Attiecīgi būvprojektēšanas procesā atbilstošās jomas būvspeciālistam būs jāizvēlas tādi ventilācijas un/vai vēdināšanas risinājumi, kas nodrošina būvnormatīvā paredzētās gaisa kvalitātes minimālās prasības plānotajam ēkas lietotāju skaitam un ekspluatācijas intensitātei. Savukārt par ēkas atbilstošu ekspluatāciju ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai lietotājs.

Būvnormatīva prasības gaisa kvalitātei piemēro būvniecības iecerēm, kuras ir ierosinātas pēc regulējuma spēkā stāšanas, bet nepiemēro būvniecības iecerēm, kas ir ierosinātas pirms grozījumu spēkā stāšanās, kā arī šīs prasības gaisa kvalitātei nav attiecināmas uz ekspluatācijā nodotām ēkām.