Latvija testē pašvaldības: lielais, bet līdz šim maz zināmais Jēkabpils novads

Jēkabpils novadā pēc pašvaldību reformas tiks apvienoti Jēkabpils, Aknīstes, Viesītes, Salas un Krustpils novads un Jēkabpils pilsēta. Pašvaldību vēlēšanās piedalās kandidāti no 12 dažādiem politiskajiem spēkiem, kas ir otrs lielākais reģistrētais sarakstu skaits Latvijā šajās pašvaldību vēlēšanās. Uz 19 domes deputātu vietām kopā pretendē 227 kandidāti.

Jēkabpils novada pašvaldības kandidātu debatēs piedalījās visu 12 sarakstu pārstāvji.

Virknei kandidātu šīs nebūs pirmās vēlēšanas. Vanags (JKP) ir pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs, un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietas izpildītāja Kristīne Ozola no "Progresīvo" saraksta. Vēlēšanās startē arī citi esošie deputāti, kā Raivis Ragainis (LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Aivars Kraps (LA), bet Žuks (“Iedzīvotāji”) ir šī brīža Viesītes novada domes priekšsēdētājs. Tāpat arī kandidātu vidū ir vairāku uzņēmumu valdes locekļi un finanšu ministra padomnieks Leonīds Salcevičs (JRP).

Atklājot debates, kandidāti pauda dažādus solījumus, kurus plāno īstenot, ja tiks ievēlēti pilsētas domē. Visvairāk deputātu kandidātu solījās strādāt pie novada tūrisma attīstības. Daži no kandidātiem pauda apņemšanos arī rūpēties par sociālo nodrošinājumu pieejamību, piemēram, ceļot jaunus īres namus, kā arī nodrošināt rehabilitācijas un medicīnisko pakalpojumu saņemšanu mājās. Tāpat arī solīts mazināt birokrātiju pašvaldībā.

Problēmas un risinājumi

ReTV ziņu dienests apkopoja Valsts kontroles (VK) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju par likumpārkāpumiem un budžeta līdzekļu izlietošanas saimnieciskumu pēdējos gados.

Izlozes kārtībā tika izvēlēti četri kandidāti, kuriem bija iespēja izteikties, kā šīs problēmas risināt un novērst nākotnē. Leonīds Salcevičs (JRP) uzsvēra, ka domes darbs ir bijis pietiekami caurspīdīgs, kad viņš vadīja domi. Turpretī Ingus Zālītis (LSDSP) uzsvēra, ka korupcijas skandāli Jēkabpilī nav nekas jauns un, viņaprāt, šo problēmu vislabāk var risināt, nodrošinot caurspīdīgu iepirkumu procesu, iesaistot tajā arī iedzīvotājus. Miervaldis Ziediņš (KPV LV) uzskata, ka ir nepieciešami profesionāli cilvēki, tomēr nenorādīja, kādas tieši profesijas pārstāvji tie būtu. Savukārt Alfons Žuks (“Iedzīvotāji”) pauda, ka vienkārša risinājuma nav – jāpaļaujas uz katras personas godprātību.

Zināšanu tests

Lai pārbaudītu kandidātu zināšanas par domes darbu un pašvaldību kopumā, kandidātiem bija jāatbild uz sešiem jautājumiem, izvēloties pareizo atbildi no trim piedāvātajiem variantiem.

Testā trīs no 12 kandidātiem atbildēja pilnīgi pareizi uz visiem sešiem jautājumiem, bet divi kandidāti atbildēja pareizi tikai uz vienu jautājumu.

Vislabāk kandidāti pārzināja to, kas trūkst Jēkabpils sporta halles kompleksā, kā arī kura veida nodoklis neveido pašvaldības budžeta ieņēmumus. Visgrūtāk kandidātiem gāja ar jautājumu par ceļu, kas nepieder pašvaldībai, kur puse kandidātu atbildēja nepareizi. Tāpat arī daži no kandidātiem nespēja atbildēt par kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem novadā.

Bezdarbs

ReTV sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) apkopoja datus par bezdarbu Jēkabpils novadā. Atšķirībā no citām vietām Latvijā Jēkabpilī bezdarbnieku vairākums ir vīrieši - 50,5%. Piektdaļa bezdarbnieku oficiālu darbu nav strādājuši ilgāk nekā piecus gadus. 

Arī šeit izlozes kārtībā savu redzējumu par to, kā risināt bezdarba jautājumu nākamajos četros gados, varēja sniegt četru partiju pārstāvji. Aivars Kraps (LA) atzina, ka tiek plānots atvērt četrus jaunus uzņēmumus novadā – divi darbotos pārtikas ražošanā, viens medicīnas iekārtu ražošanā un viens metālapstrādes jomā. Ar šo tiks palielināts labi apmaksātu darba vietu skaits, kas palīdzētu mazināt bezdarba līmeni. Turpretī Juris Puriškevičs (“Saskaņa”) uzsvēra, ka, pretēji statistikas datiem, samilzusi problēma ir mazkvalificētais darbaspēks, līdz ar to primāri jārisina ne tikai darbavietu jautājums, bet arī jādomā par izglītības iespēju nodrošināšanu. Arī Aivars Vanags (JKP) atzina, ka nepiekrīt statistikas datiem, apgalvojot: “Uzņēmumi prasa cilvēkus, kas māk strādāt, un tādu ir ļoti maz.” Tāpat viņš atzīmēja, ka pašvaldībai būtu vairāk jāsadarbojas ar NVA. Savukārt Mārtiņš Svilis (LRA/V) uzsvēra, ka ir jānodrošina apstākļi, kas veicinātu labvēlīgas biznesa vides attīstību. Līdz ar to primāri jākoncentrējas uz uzņēmumu infrastruktūras sakārtošanu novadā un kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšanu – tad arī novadā ienāks jauni uzņēmumi un jaunas darbavietas.

Jēkabpils novada tēls

TVNET interaktīvajā aptaujā šā gada maijā tika noskaidrots, kādu Jēkabpils novadu redz Latvijas iedzīvotāji. Aptaujā rezultāti rāda, ka vairāk nekā puse no aptaujas dalībniekiem ir maz informēti par pašu pašvaldību. Tāpat nepilni 30% respondentu ir atzinuši, ka Jēkabpils ir pašvaldība ar augstu korupcijas risku. Vien teju 19% aptaujāto iedzīvotāju ir izveidojies pozitīvs tēls par Jēkabpili, minot, ka tā ir pašvaldība, kas vērsta uz attīstību, vai tajā ir sakopta vide.

Četriem kandidātiem, kuri līdz šim vēl nebija tikuši pie vārda, bija iespēja izteikt savu redzējumu par Jēkabpils novada tēla uzlabošanas iespējām nākotnē. Raivis Ragainis (LZP) pauda pārliecību, ka pašvaldībai ir jābūt atvērtākai attiecībā pret uzņēmējiem. Tai ir nepieciešams nodrošināt gan atbalstu, gan arī izstrādāt dažādus ieteikumus, tādējādi attīstot uzņēmējdarbības vidi un palielinot novada prestižu. Savukārt Līga Kļaviņa (LZS) uzsvēra, ka būtiski novada reputāciju ietekmē ne tikai iedzīvotāji, bet arī domes darbs, tāpēc iedzīvotājiem jārūpējas, lai domē tiktu ievēlēti cilvēki ar priekšzīmīgu reputāciju. Turpretī Kārlis Stars (NA) vērsa uzmanību, ka ir nepieciešams vairāk rūpēties par tūrisma attīstīšanu novadā, ņemot vērā, ka jaunais Jēkabpils novads būs daudz plašāks, ietverot sevī arī citas teritorijas. Viņaprāt, ir jāveido jauni tūrisma maršruti un vienoti informācijas centri. Kristīne Ozola (Progresīvie) pauda, ka primāri, lai piesaistītu novadam jaunus iedzīvotājus, ir jārūpējas par jaunu dzīvesvietu un darbavietu radīšanu. Tāpat arī viņa bilda, ka ir svarīgi uzlabot pilsētvidi un sakārtot infrastruktūru novadā.

Iedzīvotāju viedokļi un kandidātu komentāri

ReTV ziņu dienests apkopoja vietējo iedzīvotāju paustos viedokļus par, viņuprāt, nepieciešamajām izmaiņām novadā. Kopumā iedzīvotāji norādīja uz vairākām nepilnībām, kurām jaunajai novada domei būtu jāvērš pastiprināta uzmanība. Starp tām ir gan jaunu darba vietu radīšana, īpaši pagastu apvidos, tāpat arī tiek norādīts uz pastāvošo nevienlīdzību starp Jēkabpili un Krustpili. Iedzīvotāji ir arī noraizējušies par šī brīža domes deputātu savstarpējām nesaskaņām un apgrūtinātajām pārvietošanās iespējām. Daļa no iedzīvotājiem arī atzina, ka pilsētā ir novecojis dzīvojamais fonds.

Tika arī iezīmēta savdabīga problēma, proti, dome risina problēmas tikai pēc tam, kad tās ir aktualizējuši mediji.

Lūgti komentēt, kā varētu risināt iedzīvotājiem sasāpējušos jautājumus, kandidāti pievērsa uzmanību vairākiem aspektiem. Mārtiņš Svilis (LRA/V) pauda, ka ir nepieciešams mazināt nevienlīdzību starp Jēkabpili un Krustpili un to var izdarīt, veiksmīgāk pārplānojot dažādu projektu realizēšanu, vienlaicīgi īstenojot projektus abās vietās. Kraps (LA) uzsvēra, ka jau tiek aktīvi strādāts pie tā, lai radītu jaunas darba vietas, tāpat arī politiķis sola, ka tikšot būvētas jaunas dzīvojamās mājas, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda atjaunošanu. 

Tikmēr Salcevičs (JRP) bija izbrīnīts par iedzīvotāju izceltajām problēmām:

“Es pilsētu un tos iedzīvotājus pazīstu. Jautājumi nav patrāpījušies tiem īstajiem iedzīvotājiem.”

Tāpat viņš uzsvēra, ka šo problēmu apmēri esot mazāki, nekā iedzīvotāji to attēlojuši. Puriškevičs (“Saskaņa”) norādīja, ka jaunajai domei būtu jāatmet politiskās ambīcijas un jāstrādā visiem kopā. Konkrētus risinājumus problēmām gan viņš neiezīmēja. Kristīne Ozola (“Progresīvie”) pauda pārliecību, ka ir nepieciešams vairāk fokusēties uz vides, ceļu un mājokļa jautājumu sakārtošanu. Tāpat viņa pauda, ka jau šobrīd tiek strādāts pie programmām, lai nodrošinātu dzīvojamās telpas gan sociāli neaizsargātajiem, gan arī citiem pilsētas iedzīvotājiem.

Savukārt Kļaviņa (LZS) norādīja uz pozitīvo jau šobrīd paveiktajā dzīvojamā fonda uzlabošanā, minot plānošanas dokumentus, kas izstrādāti pašvaldībā. Ziediņš (KPV LV) uzskata, ka vides sakārtošanai ir jābūt prioritātei, tajā ietverot arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Viņš arī norādīja uz nepieciešamību pēc ilglaicīga attīstības plāna. Žuks (“Iedzīvotāji”) piekrita Puriškeviča paustajam, ka jānodrošina stabils domes darbs, lai risinātu visas minētās problēmas. Tikmēr Ragainis (LZP) pauda, ka ir nepieciešama ciešāka pašvaldības sadarbība ar NVA, lai nodrošinātu bezdarbnieku pārkvalificēšanos, kas novērstu bezdarba problēmu.

Savukārt Zālītis (LSDSP) uzsvēra, ka ir nepieciešams attīstīt dzīvojamo fondu, uzlabojot mājokļu pieejamību. Viņaprāt, tādā veidā var tikt daudz veiksmīgāk attīstīta arī uzņēmējdarbības vide novadā. Kārlis Stars (LA) oponēja vairumam kandidātu, iezīmējot, ka, viņaprāt, pastāv lielas atšķirības starp Jēkabpili un Krustpili, paužot pārliecību, ka jaunajai domei būtu vairāk un mērķtiecīgāk jāiegulda Krustpils attīstībā. Turpretī Vanags (JKP) izteica, ka ceļu sakārtošana ir atkarīga no budžeta jautājuma sakārtošanas. Tāpat arī domei būtu vairāk jāstrādā pie iedzīvotāju informēšanas, lai nerestos priekšstats, ka problēmas var atrisināt tikai ar mediju iejaukšanos.

Jautājumi konkurentam

Raidījuma noslēgumā deputātu kandidātiem bija arī iespēja uzdot jautājumu jebkuram savam konkurentam. Šo iespēju izmantoja visi kandidāti. Daži no pārstāvjiem saņēma vairākus jautājumus. Viens no tiem bija Raivis Ragainis (LZP), pie kura vērsās divi oponenti, interesējoties par viņa iespējamu sasaisti ar partijai pietuvinātu cilvēku veiktajiem remontdarbiem Jēkabpils pašvaldībā. Turpretī Aivars Kraps saņēma trīs jautājumus, no kuriem viens bija par to, kā politiķim atjaunot savu tēlu pēc tam, kad viņa reputācija ir tikusi apšaubīta. Tāpat starp Krapu un Ragaini izcēlās asa diskusija. Arī Kristīnei Ozolai (“Progresīvie”) nācās atbildēt uz diviem jautājumiem, pirmkārt, kā tiek plānots veidot jaunās pašvaldības birokrātisko aparātu, attiecīgi izvēlēties piemērotus darbiniekus un, otrkārt, vai viņai var uzticēt Jēkabpils iedzīvotāju drošību.

Tikmēr pie Kļaviņas (LZS) vērsās ar jautājumu par viņas lēmuma pamatotību mainīt Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes locekļus. Vanagam (JKP) bija jāatbild par vienu no partijas solījumiem – mainīt segumu visiem grants ceļiem ciemos. Viņš gan nespēja atbildēt, cik daudz tas varētu izmaksāt. Tikmēr Žuks (“Iedzīvotāji”) interesējās par to, ar kuriem politiskajiem spēkiem būs gatava strādāt partija “KPV LV”, ja tā iekļūs domē.

Vēlēšanu debates turpinās!

Pašvaldību vēlēšanu debates tapušas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. ReTV organizēs kopumā 10 debates, izvēloties iedzīvotāju ziņā skaitliski lielākās pašvaldības, tādējādi sasniedzot vismaz pusi no visiem Latvijas balsstiesīgajiem, savukārt TVNET organizēs diskusijas piecu mazāko pašvaldību deputātu amata kandidātu vidū. Līdz šim debates noritējušas sešās pašvaldībās - Bauskas, Alūksnes, Līvānu, Cēsu, Daugavpils un Jelgavas novadā. Šodien, 24.maijā, plkst. 21.25 ReTV kanālā būs skatāmas Jūrmalas novada domes deputātu amata kandidātu debates, bet rīt, 25.maijā, plkst. 18. ar savām idejām iepazīstinās Saulkrastu novada domes deputāti. 

Debašu ētera laiki ReTV kanālā

• 24.05. 21:25 Jūrmala
• 25.05. 18:00 Saulkrastu novads
• 26.05. 18:00 Valkas novads
• 26.05. 21:25 Liepāja
• 28.05. 21:25 Tukuma novads
• 29.05. 21:30 Ogres novads
• 30.05. 21:30 Valmieras novads
• 01.06. 18:00 Ventspils novads

2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.

Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.