atrodoties konsultantiem lietā trešo personu statusā, tos nevar nopratināt kā lieciniekus, tie savus paskaidrojumus var sniegt ar advokātu starpniecību.
Un līdz ar to mēs šos konsultantus tiesas zālē neredzēsim, savukārt viņu advokāti varēs ļoti veikli izvairīties no neērtiem jautājumiem, tai skaitā nenoskaidrojot tieši konkrēti pie šiem konsultantiem, ko tad viņi ir darījuši.”
Citi bijušie “Rīgas satiksmes” valdes locekļi tiesas sēdei nepieslēdzās, ļaujot izpausties saviem advokātiem – sabiedrībā labi pazīstamiem juristiem, kas nevairījās aktīvi kritizēt pašvaldības uzņēmuma pozīciju. Piemēram, Požarnova advokāts Gaidis Bērziņš atsaucās uz Bergmaņa un Šagbazajanas lūgumu: “Mēs redzam, ka šīs personas pēc būtības jau apzinās, ka prasības apmierināšanas gadījumā pret šīm personām visdrīzāk tiks vērsta regresa prasība. Un, iespējams, ka šīm personām ir argumenti, lai novērstu prasības apmierināšanu. Protams, pretējā puse var teikt, ka liecinieka statuss to varētu garantēt. Es teiktu – nē, liecinieka statuss to nevarētu garantēt. Lieciniekam būtu jāsniedz liecības, bet ne argumenti, lai novērstu prasības apmierināšanu.”
Savukārt bijušās valdes locekles un finanšu direktores Feļdmanes advokāts Viktors Tihonovs bija neizpratnē par to, ka “Rīgas satiksme” iebilst pret konsultantu dalību lietā: “Darījuma dalībnieks saka tiesai: ziniet, man nepatīk darījums ar otru darījuma dalībnieku, bet, ziniet, viņu neaiciniet uz tiesu, mēģināsim iztikt bez viņa. Man drīzāk jautājums retorisks: prasītāj, kas tās par paslēpēm un no kā jūs baidāties? No kā jūs baidāties, ja tiesā, atklātā tiesas sēdē piedalās jūsu, “Rīgas satiksmes”, darījuma dalībnieki un vērtējam šo jautājumu: bija vai nebija līgumi fiktīvi, bija vai nebija līgumi izpildīti, bija vai nebija līgumi izpildīti kārtīgi un vai vispār šie līgumi bija vajadzīgi?”