„Rīgas satiksmes” fiktīvo konsultantu lieta ieilgst (4)

Pirms diviem gadiem “de facto” ziņoja par dažiem desmitiem “Rīgas satiksmes” konsultantu līgumu, kas “Saskaņas” valdīšanas laikā tika slēgti arī ar vairākiem cilvēkiem, kas tieši vai pastarpināti bijuši saistīti ar Rīgas domi, varas partijām vai bijušo mēru Nilu Ušakovu. Tagad pret bijušajiem valdes locekļiem Leonu Bemhenu, Andreju Požarnovu, Inesi Švekli un Irinu Feļdmani “Rīgas satiksme” vērsusies par tās ieskatā fiktīvu vai vismaz pilnīgi nevajadzīgu konsultāciju līgumu slēgšanu un naudas aizskaitīšanu sešpadsmit epizodēs – par fizisku, politiski nozīmīgu personu nodarbināšanu “Rīgas satiksmes” konsultantu amatā laika posmā no 2010. līdz 2018.gadam.

Vispār konsultantu loks gan ir bijis plašāks, prasības pieteikumā uzsver “Rīgas satiksme”: naudas prettiesiska izsaimniekošana “Rīgas satiksmē” ar katru gadu kļuva arvien apjomīgāka, sasniedzot pīķi 2018.gadā, kad uzņēmumā tika algoti veseli 46 konsultanti.

Tomēr prasība pret bijušo valdi vismaz pagaidām celta saistībā ar 16 personām izmaksātajām summām. “de facto” jau vēstīja, kas ir šie cilvēki:

Konstantīns Gaņins, Juris Kokins, Nikolajs Zaharovs, Andris Bērziņš, Igors Puntuss, Sandris Bergmanis, Igors Kuzmuks, Jefimijs Klementjevs, Viktors Paškovs, Aleksandrs Sakovskis, Gunta Šagbazjana, Valērijs Kononovs, Inna Karpoviča, Aleksejs Futs, Natālija Abramova un Irina Semjonova.

Vairāki no tiem ir bijuši “Saskaņas” vai “Gods kalpot Rīgai” biedri, valdes locekļi, kandidāti vai pat Rīgas domnieki. Viens no šiem konsultantiem – kādreizējais Rīgas domes deputāts Nikolajs Zaharovs – ir miris.

“Rīgas satiksme” prasību cēlusi Rīgas rajona tiesā, atbilstoši Bemhena un Požarnova deklarētajām dzīvesvietām. Pavasarī tiesai gan klātienē, gan videokonferences formātā izdevās sarīkot dažas rīcības sēdes – tajās lietu neskata pēc būtības, bet vienojas par tehniskiem jautājumiem.

Tad arī kļuva zināms, ka divi no bijušajiem konsultantiem – “Saskaņas” Rīgas domes frakcijas deputāts Sandris Bergmanis un Saeimas frakcijas konsultante Gunta Šagbazjana – lūguši pieaicināt viņus lietā kā trešās personas. Saskaņā ar likumu, par trešo personu civilprocesā var būt persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums.

Šagbazjana “de facto” atteicās komentēt savus motīvus, vien norādīja, ka viņai kā privātpersonai ir tiesības tiesai izteikt šādu lūgumu. Neko daudz skaidrot negribēja arī Rīgas domnieks Bergmanis, kurš rakstiski atbildēja: “Man nav nekā slēpjama, tomēr pašlaik gaidu atbildi no advokātiem, jo pēc būtības process vēl nav sācies, tāpēc es kā amatpersona negribētu saņemt pārmetumus par to, ka mēģinu ietekmēt tiesas procesu.” No tiesas sēdē paustā gan izriet: abi ar Šagbazjanu uzskatīja, ka bijušajai valdei nelabvēlīga sprieduma gadījumā Bemhens un citi pret konsultantiem varētu vērsties ar regresa prasību.

Aicināt konsultantus kā trešās personas vēlējās arī atbildētāji. No tiem lielākā prasības daļa ir vērsta pret Bemhenu, jo viņš ir iesaistīts visās 16 epizodēs. Bemhens arī bija vienīgais no bijušajiem “Rīgas satiksmes” valdes locekļiem, kas personīgi piedalījās attālinātajā tiesas sēdē. Viņa advokāts Ivo Klotiņš tiesā skaidroja: “Mēs no savas puses nevēlamies, lai šī lieta iziet trīs tiesas instances un tiktu vēlāk atgriezta atpakaļ jaunai skatīšanai, jo spriedums būs skāris trešās personas. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis ir ļoti būtisks procesuāls jautājums, kas ir jāizlemj tagad. Mēs viņu esam pieteikuši šobrīd, lai šīs trešās personas varētu piedalīties šajā lietā, lai viņas varētu izteikt savus paskaidrojumus, jo viņu intereses skars. Tas ir gluži vienkārši: mēs elementāri varam paņemt līgumu, kur ir pārdota mašīna. Ja es esmu pārdevis mašīnu, tad nevar būt situācija, ka man pēc diviem gadiem kāds atnāk un saka, ka šis mans pirkuma līgums vairs nav spēkā.”

Savukārt “Rīgas satiksmes” kā prasītāja pārstāvis, advokāts Jānis Kārkliņš pret 15 konsultantu aicināšana trešo personu statusā iebilda, uzsverot – šādā gadījumā netiks gūtas ticamas viņu liecības: “Ņemot vērā, ka mums ir... Gan mums, gan atbildētājiem, es dzirdu, protams, ir mērķis noskaidrot pēc iespējas maksimāli objektīvu patiesību, tad tieši šādi konsultanti būtu jāuzklausa liecinieku statusā, it sevišķi ņemot vērā, ka liecinieki tiek brīdināti par kriminālatbildību, tātad tiek mazināta iespēja, ka persona melos. Taču,

atrodoties konsultantiem lietā trešo personu statusā, tos nevar nopratināt kā lieciniekus, tie savus paskaidrojumus var sniegt ar advokātu starpniecību.

Un līdz ar to mēs šos konsultantus tiesas zālē neredzēsim, savukārt viņu advokāti varēs ļoti veikli izvairīties no neērtiem jautājumiem, tai skaitā nenoskaidrojot tieši konkrēti pie šiem konsultantiem, ko tad viņi ir darījuši.”

Citi bijušie “Rīgas satiksmes” valdes locekļi tiesas sēdei nepieslēdzās, ļaujot izpausties saviem advokātiem – sabiedrībā labi pazīstamiem juristiem, kas nevairījās aktīvi kritizēt pašvaldības uzņēmuma pozīciju. Piemēram, Požarnova advokāts Gaidis Bērziņš atsaucās uz Bergmaņa un Šagbazajanas lūgumu: “Mēs redzam, ka šīs personas pēc būtības jau apzinās, ka prasības apmierināšanas gadījumā pret šīm personām visdrīzāk tiks vērsta regresa prasība. Un, iespējams, ka šīm personām ir argumenti, lai novērstu prasības apmierināšanu. Protams, pretējā puse var teikt, ka liecinieka statuss to varētu garantēt. Es teiktu – nē, liecinieka statuss to nevarētu garantēt. Lieciniekam būtu jāsniedz liecības, bet ne argumenti, lai novērstu prasības apmierināšanu.”

Savukārt bijušās valdes locekles un finanšu direktores Feļdmanes advokāts Viktors Tihonovs bija neizpratnē par to, ka “Rīgas satiksme” iebilst pret konsultantu dalību lietā: “Darījuma dalībnieks saka tiesai: ziniet, man nepatīk darījums ar otru darījuma dalībnieku, bet, ziniet, viņu neaiciniet uz tiesu, mēģināsim iztikt bez viņa. Man drīzāk jautājums retorisks: prasītāj, kas tās par paslēpēm un no kā jūs baidāties? No kā jūs baidāties, ja tiesā, atklātā tiesas sēdē piedalās jūsu, “Rīgas satiksmes”, darījuma dalībnieki un vērtējam šo jautājumu: bija vai nebija līgumi fiktīvi, bija vai nebija līgumi izpildīti, bija vai nebija līgumi izpildīti kārtīgi un vai vispār šie līgumi bija vajadzīgi?”

Uzklausījusi puses, tiesa tomēr nolēma visus 15 konsultantus pieaicināt tieši kā trešās personas. Pirmkārt tāpēc, ka

prasības pret valdi noraidīšanas gadījumā “Rīgas satiksme” varētu vērsties pret pašiem konsultantiem, mēģinot no viņiem piedzīt savulaik par uzņēmuma līgumiem izmaksāto naudu.

Taču tiesa arī norādīja, ka līdz šim “Rīgas satiksme” lūgumu par konsultantu pratināšanu liecinieku statusā nebija iesniegusi. “Patiesībā [RS advokāts] Kārkliņa kungs tādu pavērsienu izteica, kas no lietas materiāliem vismaz tiesai neparādījās: ka jūs šīs personas būtu vēlējies redzēt kā lieciniekus. Es nemanīju, ka jūs būtu izteicis tādu viedokli, ka šīs personas, konsultanti, būtu uzaicināmi lietā kā liecinieki, tādēļ arī šis jautājums līdz šim nav ticis nevienos ne paskaidrojumos, ne arī prasībā vērtēts,” pavēstīja tiesnese Elita Stivriņa.

Atvaļinājumu dēļ vasarā tiesas sēdes nenotiks. Nākamā attālinātā – joprojām sagatavošanas – tiesas sēde ieplānota septembrī, un tajā jau būs jāpiedalās vai nu pašiem 15 konsultantiem vai arī viņu advokātiem.

Lietu pēc būtības tiesa sāks skatīt, ātrākais, novembrī.

Tikai tad sabiedrība varēs novērtēt, ko tad Bemhens, bijušie “Rīgas satiksmes” valdes locekļi un konsultanti spēs paskaidrot par prasības pieteikumu. Piemēram, kāpēc vairāku gadu garumā bija jāpiesaista un dāsni jāatalgo politiski nozīmīgas personas, kuru pienākumi līgumos nereti dublēja to, ko jau pildīja “Rīgas satiksmes” štata darbinieki ar krietni pieticīgākām algām.

Šajās dienās arī apritēja divi gadi Valsts policijas izmeklētajam kriminālprocesam par iespējamu fiktīvo konsultantu nodarbināšanu “Rīgas satiksmē”. Pēdējos saturīgos komentārus par lietu policija “de facto” sniedza februārī: vienai personai ir piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess, bet nopratinātas ir vairāk nekā 40 personas. Iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, to pārbaudot un nostiprinot, tiks lemts par personām, kurām būs tiesības uz aizstāvību. Pēc tam Valsts policija atbildējusi vien to, ka kriminālprocesā notiek aktīva izmeklēšana un tās interesēs plašāki komentāri netiek sniegti.