Mazdārziņš uz balkona vai terases - ar ko lai sāk?

Balkona dārzkopībai atvērtāki ir jaunieši līdz 30 gadu vecumam (24 %), dzīvokļu īpašnieki (18 %) reģionālajās pilsētās (24 %) un Rīgā (15 %). Desmitā daļa rīdzinieku (10 %) labprāt apzaļumotu sava dzīvokļa balkonu, bet nezina, kā to labāk darīt.

Lai veicinātu zaļākas vides veidošanu Latvijas pilsētās un sava mazdārziņa iekopšanu uz balkoniem vai terasēm, dārzkopības centra “Hortes” klientu apkalpošanas speciāliste dārza nodaļā Gunta Sāre dalās ar trim vienkāršiem soļiem: kādus noderīgus garšaugus audzēt virtuvē, kā izvēlēties noskaņojumam un raksturam atbilstošus telpaugus, kas palīdzēs stiprināt emocionālo līdzsvaru, un kā parūpēties par katru no augiem atbilstoši tā vajadzībām.

Papildinājums virtuvē – paša audzēti garšaugi

Balkona mazdārziņam piemērotu garšaugu izvēle ir diezgan plaša un atkarīga no saimnieka vēlmēm. Steidzīgajiem, kas vēlas augus uzturā izmantot nekavējoties, speciāliste iesaka iegādāties garšaugus podiņos. Populāri un dažādām receptēm piemēroti ir tādi garšaugi kā timiāns, baziliks, spināti, loki, maurloki, pētersīļi, piparmētra.

Eksotiskāku un specifiskāku garšu cienītājiem eksperte piedāvā neierastākus augus:

olīvzāli, kam ir izteikta olīvu garša. Tā ļoti labi sader ar tomātiem un zivīm vai marinādē putnu gaļai. Interesanta garša veidojas, sajaucot olīvzāli ar sviestu, bet tradicionāls izmantojums ir gaužām vienkāršs: tomāti, mocarella un olīvzāle, ko lieto bazilika vietā vai kopā ar to;

majorānu, kas ir lieliska piedeva dārzeņiem, kā arī gaļas un zivju ēdieniem. Jāievēro, ka tam nevajag ļaut izziedēt, bet gan regulāri noplūkt galotnītes, lai tas augtu kuplāks;

lauru lapu koku, kura lapas bieži mēdz izmantot kā garšvielas, piemēram, zupai. Šis koks ir ne tikai papildinājums garšvielu plauktam, bet arī dekoratīvs telpaugs acu priecēšanai.

Pacietīgākie var iegādāties sēklas un audzēt mazdārziņu uz palodzes paša spēkiem. Sēšanas procesu patīkamāku un interesantāku var padarīt dažādas mazās siltumnīcas, sēšanas un dēstu kastes, augu etiķetes un klasiski vai dekoratīvi podiņi.

Garšaugus no podiņiem var pārstādīt balkona kastē, ko ieteicams novietot gaišā vietā. Vispiemērotākie garšaugi balkona kastei ir timiāns, rozmarīns, baziliks, raudene. Uz balkona vai terases var audzēt arī tomātu un gurķu stādus, savukārt iekarināmajos podiņos – zemenes un papriku.

Ja vietas ir maz, bet savu zaļo stūrīti tomēr kārojas, labs risinājums ir vertikālā siena, kur var audzēt gan garšaugus, gan puķes. Turklāt šādi katram augam var nodrošināt tam atbilstošāko mēslojuma devu.

Eksperte norāda, ka kopā ar citiem augiem nevajadzētu stādīt piparmētru, kas ir agresīva un var nomākt lēnāk augošus augus.

Krāšņie augi emocionālajam līdzsvaram

Augu klātbūtne ikdienā var stiprināt mentālo veselību, tāpēc ieteicams uz balkona vai terases audzēt arī krāšņus ziedus, piemēram, vijolītes, samtenes, pelargonijas, begonijas, lavandas.

Arī krāsu terapija var uzlabot noskaņojumu. Šīgada modes krāsas ir pelēka, violeta, rozā un balta – atliek tikai izvēlēties savam noskaņojumam piemērotākos augus. Piemēram, dzeltenu ziedu stūrītis var palielināt laimes, labsajūtas un apmierinātības izjūtu, sarkanu augu zona noder, ja jābūt možam un aktīvam, baltie ziedi palīdzēs atgūt līdzsvaru, bet oranžie augi rosinās apetīti. Un, protams, svarīga ir zaļā krāsa, kas nomierina un samazina stresu. Krāsu iedarbību veicinās arī koši vai neitrāli dekoratīvie puķu podi.

Dažādu maņu – ožas, redzes, garšas – aktivizēšanai un priekam vislabāk palīdzēs mazdārziņš, kurā vienlaikus ir gan smaržīgi, gan krāsaini, gan arī uzturā lietojami augi.

Pareizas rūpes, kas nes augļus

Kā norāda eksperte, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc stādi mēdz neizdzīvot vai nedod ražu, ir nepietiekama mēslošana, iekaltēšana vai, visbiežāk, pārlaistīšana. Lai ieguldītais darbs nestu rezultātus un nezustu prieks par audzēšanas procesu, ir jāņem vērā daži būtiski padomi.

Piemērots trauka izmērs. Balkona kastes vai poda lielums atkarīgs no tā, cik daudz augu tajā paredzēts stādīt.

Atbilstošs substrāts. Lai augi balkona mazdārziņā justos labi, nepieciešams izvēlēties tiem atbilstošu substrātu. Vēlams izmantot zemi, kas paredzēta tieši puķu podiem un kastēm, vai pirkt kūdras substrātu kopā ar kompostu garšaugiem kastēs. 

Stādīšanas blīvums. Garšaugus var stādīt ciešāk nekā ziedošos augus, jo tos ik pa laikam noplūks, apgriezis un noēdīs. Vienāda auguma puķes jāstāda retāk, lai tām būtu vieta, kur augt. Savukārt, ja liek kopā nokarenos augus un tādus, kas aug uz augšu, tos var stādīt nedaudz ciešāk. Pārāk blīvi sastādītos augos, kurus pārlieku bieži laista, ātri vien var iemesties kukaiņi vai dažādas slimības.

Mērena, bet regulāra laistīšana. Augs jāaplej uzreiz pēc iestādīšanas un turpmāk jāseko zemes mitrumam. Jo saulainākā vietā atrodas podiņš vai balkona kaste, jo biežāk tas jālaista.

Mēslojums. Augi jāmēslo kopā ar laistīšanu. Ir dažādu veidu mēslojumi, kas piemēroti konkrētiem augiem. Noteikti jāievēro norādes uz mēslojuma par to, kādiem augiem tas paredzēts, kādās devās un augšanas fāzē jālieto.

Atšķirīga mēslošana dažādiem augiem. Ja balkona kastē kopā ar garšaugiem stāda arī ziedošus augus, tos var ielikt ar visu puķu podu. Tas atvieglos mēslošanu, kas ir atšķirīga garšaugiem un ziediem. Šādā veidā ziedošo augu stiprā mēslojuma koncentrācija nekaitēs ēdamajiem garšaugiem. Ziedošos augus mēslo biežāk un bagātīgāk, bet garšaugus – retāk.