Kriptovalūtas Latvijā: Atpazīstamība aug, bet reputācija – krīt (5)

Vienlaikus kriptovalūtas kā potenciālā ieguldījumu veida reputācijai sabiedrībā pēdējos gados ir tendence pasliktināties.

Iedzīvotāju attieksme pret kriptovalūtām pakāpeniski kļūst kritiskāka, retāk to saistot ar labas peļņas vai izdevīgu norēķinu iespējām, biežāk – uztverot kā spekulatīvus darījumus.

Kā liecina aptaujas rezultāti, pēdējo trīs gadu laikā sabiedrības kopējā informētība par kriptovalūtām ir nedaudz uzlabojusies: lielākā daļa sabiedrības – 88%, ir dzirdējuši par kriptovalūtām, un tas ir 8 procentpunktu pieaugums kopš 2018. gada.

Tomēr zināšanas par šo ieguldījumu veidu lielākoties ir virspusējas. Tikai 11% ir izpratuši, kā funkcionē šis ieguldījumu veids vai arī ir to praksē izmantojuši.

25% aptaujāto atzīst, ka par kriptovalūtām ir informēti vien virspusēji un pilnīgai izpratnei par šo ieguldījumu produktu zināšanu trūkst. Arī praksē vēlme ieguldīt, iegādājoties kriptovalūtas, patlaban ir 2,5 reizes lielāka (9%) par faktisko ieguldītāju kopumu (4%), kuri šādi ieguldījuši pēdējo trīs gadu laikā.

“Kriptovalūta ir relatīvi jauna tradicionālās valūtas alternatīva. Tā savā veidā līdzinās vēsturiski norēķiniem izmantotajiem gliemežvākiem vai līdzīgām maiņas precēm, jo to neregulē centralizētas valsts iestādes. Tieši šī īpatnība ir gan tās priekšrocība, gan arī trūkums.

Neskaidrie noteikumi rada grūtības gan uzņēmumiem, kuri būtu gatavi no pircējiem pieņemt kriptovalūtu, gan arī patērētājiem, kuri nespēj izvēlēties no desmitiem vai simtiem dažādu valūtu un novērtēt to vērtības straujās izmaiņas.

Tomēr kriptovalūtas kļūst populārākas un atpazīstamākas, kā arī palielinās to cilvēku daudzums, kuriem ir praktiska pieredze darījumos ar kriptovalūtām. Tas savukārt prasa jomas sakārtošanu un skaidrāku spēles noteikumu ieviešanu, lai gan kriptovalūtu lietotāji, gan pakalpojumu sniedzēji, kuri pieņemtu kriptovalūtu norēķiniem, būtu vairāk aizsargāti un mazāk pakļauti spekulāciju veiksmes faktoram,” skaidro "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Kaut arī zināšanas par kriptovalūtu kā ieguldījumu veidu uzlabojas, 51% aptaujāto norāda, ka par to zina, taču it nemaz nav ieinteresēti šādi ieguldīt savu naudu. Turklāt šādu atbilžu skaits kopš 2018. gada ir audzis par 10 procentpunktiem.

Pakāpeniski palielinās arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri darījumus ar kriptovalūtām uzskata par spekulatīviem, ar augstu risku zaudēt ieguldīto naudu – tā atbildējuši 47%, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Vienlaikus samazinās to iedzīvotāju daļa, kuri šajā ieguldījuma veidā saskata labas peļņas (15%; -2 procentpunkti) vai izdevīgu savstarpējo norēķinu iespējas (7%; -5 procentpunkti).

“Ik pa laikam izskan dažādi viedokļi par kriptovalūtām kā ieguldījumu iespējām ar labu peļņas potenciālu. Te svarīgi apzināties, ka kriptovalūtas, pretstatā tradicionālajiem ieguldījumu instrumentiem kā akcijas vai obligācijas, tieši nepārstāv noteiktus uzņēmumus vai organizācijas. Tās, līdzīgi kā zelts vai citas vērtslietas, nepievieno ekonomisko vērtību.

Tas nozīmē, ka to cenu ietekmē tikai fakts, vai cilvēki to vēlas iegādāties, vai tikt no tās vaļā. Kriptovalūta ir tīri spekulatīvs instruments, kuram nav tiešas sasaistes ar reālu ekonomiku, līdz ar to cenu svārstības ir pietiekami lielas un neprognozējamas.

Šī īpatnība jāņem vērā ikvienam, kurš plāno iegādāties kriptovalūtas ar mērķi tās vēlāk pārdot par augstāku cenu un nopelnīt. Pastāv pietiekami liela iespēja šādu brīdi arī nesagaidīt, kas cerētās peļņas vietā var nest būtiskus zaudējumus, kādus pieredzējām ne tik senā pagātnē,” norāda Jansons.

Krietni populārākas kriptovalūtas ir jauniešu vidū: 39% aptaujāto 18–29 gadu vecumā uzskata, ka tas ir mūsdienīgs digitālās naudas risinājums, kas izmainīs finanšu pasauli. Bet pēdējo trīs gadu laikā procentuāli visvairāk kriptovalūtas iegādājušies iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 eiro) – tā norādījuši 14% aptaujāto šajā grupā. Šajā ienākumu grupā vērojamas arī vislabākās zināšanas par kriptovalūtu darbības principiem – savas zināšanas kā ļoti labas novērtējuši 27% aptaujāto ar augstiem ienākumiem.

Aaptauja “Ieguldījumi. Zināšanas par kriptovalūtu” veikta 2021. gada aprīlī, interneta interviju formātā aptaujājot 760 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.