Neskaidrie noteikumi rada grūtības gan uzņēmumiem, kuri būtu gatavi no pircējiem pieņemt kriptovalūtu, gan arī patērētājiem, kuri nespēj izvēlēties no desmitiem vai simtiem dažādu valūtu un novērtēt to vērtības straujās izmaiņas.
Tomēr kriptovalūtas kļūst populārākas un atpazīstamākas, kā arī palielinās to cilvēku daudzums, kuriem ir praktiska pieredze darījumos ar kriptovalūtām. Tas savukārt prasa jomas sakārtošanu un skaidrāku spēles noteikumu ieviešanu, lai gan kriptovalūtu lietotāji, gan pakalpojumu sniedzēji, kuri pieņemtu kriptovalūtu norēķiniem, būtu vairāk aizsargāti un mazāk pakļauti spekulāciju veiksmes faktoram,” skaidro "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Kaut arī zināšanas par kriptovalūtu kā ieguldījumu veidu uzlabojas, 51% aptaujāto norāda, ka par to zina, taču it nemaz nav ieinteresēti šādi ieguldīt savu naudu. Turklāt šādu atbilžu skaits kopš 2018. gada ir audzis par 10 procentpunktiem.
Pakāpeniski palielinās arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri darījumus ar kriptovalūtām uzskata par spekulatīviem, ar augstu risku zaudēt ieguldīto naudu – tā atbildējuši 47%, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Vienlaikus samazinās to iedzīvotāju daļa, kuri šajā ieguldījuma veidā saskata labas peļņas (15%; -2 procentpunkti) vai izdevīgu savstarpējo norēķinu iespējas (7%; -5 procentpunkti).
“Ik pa laikam izskan dažādi viedokļi par kriptovalūtām kā ieguldījumu iespējām ar labu peļņas potenciālu. Te svarīgi apzināties, ka kriptovalūtas, pretstatā tradicionālajiem ieguldījumu instrumentiem kā akcijas vai obligācijas, tieši nepārstāv noteiktus uzņēmumus vai organizācijas. Tās, līdzīgi kā zelts vai citas vērtslietas, nepievieno ekonomisko vērtību.