Latvija testē pašvaldības: Ar kādu piedāvājumu konkurenti vēlēšanās cer gāzt no amata Rāviņu? (7)

Šogad uz Jelgavas domes amatu pretendē 149 kandidāti no 10 partiju sarakstiem. 2017.gada vēlēšanās Jelgavas vēlētāju vidū politiskā aktivitāte bija diezgan zema - uz vēlēšanu iecirkni devās vien divi no katriem pieciem balsstiesīgajiem.

ReTV organizētajās debatēs piedalījās visu 10 politisko spēku pārstāvji.

Vairākiem kandidātiem šīs nav pirmās vēlēšanas - par palikšanu Jelgavas mēra krēslā cīnās pilsētas ilggadējais priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), atkārtoti domē cer iekļūt arī viņa vietnieks Jurijs Strods (NA). Viens no kandidātiem – Gunārs Kurlovičs (LRA) - strādā par Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieku. Tāpat vēlēšanās startē eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīgs Andrejs Pagors (LKS) un pat “Saskaņas” valdes locekle Zenta Tretjaka, kura gan debatēs nepiedalās - viņas vietā partiju pārstāv Andrejs Eihvalds. Kandidātu vidū iespējams atrast arī biedrības “Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” valdes priekšsēdētāju Uldi Dūmiņu (KP) un politiskās organizācijas “Cita iespēja” valdes locekli Jeļenu Šokeli (KPV LV).

Atklājot debates, katram kandidātam bija iespēja izteikt savu solījumu Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem. Solījumi bija dažādi, no tik vispārīgiem kā pildīt partijas programmā norādīto un būt uzticīgam vēlētajiem, līdz nedaudz specifiskākiem, piemēram, sakārtot daudzdzīvokļu namu pagalmus, mazināt rindas uz bērnudārziem, kā arī nodrošināt biznesa vides uzlabošanu pilsētā.

Problēmas un risinājumi

ReTV ziņu dienests kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) apkopoja informāciju par skaļākajiem korupcijas skandāliem pilsētā.

Četriem debašu dalībniekiem izlozes kārtībā bija iespējams izteikt savu viedokli, kā novērst šīs un citas iespējamas problēmas nākamajos četros gados. Kurlovičs (LRA) piedāvāja par katru lielo pašvaldības iepirkumu rīkot iedzīvotāju balsojumu, tādējādi panākot, ka iepirkumi notiktu visu Jelgavas iedzīvotāju interesēs. Savukārt Rāviņš (ZZS) uzsvēra, ka iepirkumu procedūra Jelgavas pilsētā notiek atbilstoši likumā noteiktajam, piebilstot, ka strādā komisija, kas šo procesu pārrauga. Rublis (JV) savukārt pauda, ka

korupcijas riski pastāv jebkur, “kur vadītājs sēž 20 gadus savā amatā”,

un viņa ieskatā domes vadītāja nomaiņa ir pirmais solis šo problēmu risināšanā. Rubļa paustajam viedoklim piekrita arī Dūmiņš (KP), papildus norādot, ka budžeta caurredzamība un lēmumpieņemšanas atklātība ir solis korupcijas novēršanā.

Zināšanu tests

Lai pārbaudītu kandidātu zināšanas par domes darbu un pašvaldību kopumā, kandidātiem bija jāatbild uz sešiem jautājumiem, izvēloties pareizo atbildi no trim piedāvātajiem variantiem.

Teju visi kandidāti spēja pareizi atbildēt vai uzminēt vismaz trīs no sešiem jautājumiem. Tomēr

tikai viens kandidāts spēja precīzi pateikt, cik Jelgavas pilsētai un Jelgavas novadam būs kopēju vidusskolu.

Turpretī gandrīz visi spēja atpazīt, ka Jāņa Čakstes māja nav Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde. Tāpat tikai viens kandidāts kļūdaini norādīja, kura valsts iestāde norādīja par iespējamu domei un priekšsēdētājam noteikto pienākumu nepildīšanu saistībā ar pašvaldībai daļēji piederošā "Jelgavas tirgus" pārvaldību.

Bezdarbs

Šoreiz trīs deputāta amata kandidāti izlozes kārtībā varēja izteikties, kā samazināt bezdarba līmeni pilsētā. “Jelgavu paglābj tas, ka tā atrodas tuvu Rīgai. Ja tā nebūtu, bezdarba situācija būtu katastrofāla,” uzskata Ramutis (JKP). Diemžēl konkrētāku piedāvājumu par darbavietu skaita palielināšanu pašā pilsētā viņš nesniedza. Šokele (KPV LV) uzsvēra, ka prioritāri ir jāstrādā pie pārkvalificēšanās iespēju nodrošināšanas iedzīvotājiem, bet Pagors (LKS) pauda pārliecību, ka pašvaldībai ir jābūt kā starpniekam starp uzņēmēju un potenciālo darbinieku. Viņaprāt, šāda uzdevuma veikšanai būtu jāiegulda ekonomiskie līdzekļi, taču nepaskaidroja, kā šādu modeli īstenot.

Jelgavas pilsētas tēls

TVNET interaktīvajā aptaujā tika skaidrots, kādu Jelgavas pilsētu redz Latvijas iedzīvotāji. Tajā tika atklājās, ka gandrīz 60% no visiem respondentiem Jelgavu uzskata par pilsētu ar augstu korupcijas risku pašvaldībā. Tikai viena desmitā daļa visu aptaujāto novērtējuši Jelgavas pašvaldības tēlu kā labu. Gandrīz trešdaļa aptaujas dalībnieku pauda, ka Jelgavā ir sakārtota infrastruktūra, tā ir saistoša tūrismam vai zaļi domājoša. Pats mazākais aptaujāto skaits izteikuši viedokli, ka Jelgava ir izmaksu ziņā lēta pašvaldība.

Pēdējiem trīs deputātu kandidātiem, kuri vēl nebija tikuši pie vārda, bija iespēja izklāstīt savu viedokli, kā mainīt Jelgavas pilsētas pašvaldības tēlu Latvijas iedzīvotāju acīs. Strods (NA) diskreditēja aptaujas rezultātus, norādot, ka Jelgavas pilsētas tēls ir labāks, nekā to cenšas atainot. Savukārt Niedrītis (“Progresīvie”) norādīja, ka pilsētas labais tēls atspoguļojas kopējā pilsētas iedzīvotāju labklājības līmenī, uz ko arī būtu primāri jākoncentrējas šobrīd. Viņa ieskatā

Jelgavas pilsētas tēls virspusēji ir labs, tomēr tas neataino reālo situāciju.

Turpretī Eihvalds (“Saskaņa”) uzsvēra, ka primāri domei ir jārūpējas par savas pašvaldības iedzīvotājiem. Viņaprāt, kopējā dzīves līmeņa celšana ir nepieciešama, jo "tad arī paši jelgavnieki runās labu par savu pilsētu un arī citiem veidosies pareizais tēls par pilsētu."

Iedzīvotāju viedokļi un kandidātu komentāri

Jelgavas pilsētas iedzīvotāji ReTV žurnālistiem norādīja uz dažādām problēmām, kas būtu jārisina jaunajai pilsētas pašvaldības domei, un daudzas no tām ir aktuālas teju katrā pašvaldībā - garas rindas uz bērnudārziem un nepieciešamība pēc pilsētvides sakārtošanas. Tāpat arī iedzīvotāji norāda uz neveiksmēm investīciju piesaistē un vienota satiksmes termināļa trūkumu.

Kandidātiem tika dota minūte, lai izklāstītu savu vīziju par vienas vai vairāku problēmu iespējamiem risinājumiem.

Rublis (JV) iezīmēja, ka, risinot bērnudārza rindu jautājumu, ir nepieciešams ne tikai būvēt jaunus pašvaldības bērnudārzus, bet arī veidot ciešāku sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un palielināt atbalstu vecākiem, kuru bērns nav ticis bērnudārzā. Savukārt Rāviņš (ZZS) norādīja, ka primāri ir jāorientējas uz investīciju piesaisti. Nesniedzot plašākus komentārus, kā to izdarīt, politiķis centās attaisnot pilsētas iepirkumu komisijas darbu. Dūmiņš (KP) savukārt uzskata, ka cīņā ar korupciju svarīgi ir stiprināt vietējos medijus un nodrošināt atvērtu pašvaldību. Šokele (KPV LV)  iestājās par domes atvērtību, piebilstot, ka svarīgi ir strādāt arī pie komunikācijas uzlabošanas ar iedzīvotājiem. Niedrītis (“Progresīvie”) pauda pārliecību, ka primāri ir jāstrādā pie infrastruktūras sakārtošanas ne tikai pilsētas centrā, bet arī tās apkārtnē.

Strods (NA) piekrita, ka infrastruktūras jautājums ir jārisina, tomēr viņa ieskatā to vislabāk būtu darīt caur investīciju piesaisti. Viņaprāt, būtu jāatbalsta viens no lielākajiem uzņēmumiem Jelgavā, jo šādu uzņēmumu attīstība piesaistītu arvien jaunus uzņēmumus pilsētā. Savukārt Pagors (LKS) uzsvēra, ka ir jāpalielina bērnu piedzimšanas pabalsts. Jāpiebilst, ka kandidāts raksturoja visas problēmas, bet risinājumus nespēja piedāvāt.

Ramutis (JKP) savukārt komentēja, ka

investīcijas neizdosies piesaistīt tik ilgi, kamēr “uzņēmēja veiksme būs atkarīga no sarunāšanas ar varu turošo [politisko spēku]”.

Viņš norādīja uz valdošo korupciju domes darbā, tomēr konkrētus soļus tās novēršanai nepiedāvāja. Eihvalds (“Saskaņa”) piedāvāja vairākus skaidrojumus un pat dažus risinājumus, piemēram, nākamā domes sasaukuma laikā var uzcelt vismaz divus bērnudārzus un infrastruktūras sakārtošanai var piesaistīt Eiropas finansējumu, lai izveidotu industriālo parku pilsētā. Savukārt Kurlovičs (LRA), uzskaitīdams vairākus neveiksmīgus investīciju projektus, pauda pārliecību, ka ir nepieciešams mainīt fokusu un piesaistīt investīcijas citādos sektoros nekā līdz šim.

Jautājumi konkurentiem

Debašu noslēgumā kandidātiem bija iespēja uzdot vienu jautājumu kādam savam konkurentam. Katrs kandidāts ar savu jautājumu iezīmēja kādu citu aktuālu problēmjautājumu. Niedrītis (“Progresīvie”) vērsās pie Šokeles (KPV LV) ar jautājumu par to, kādas ir galvenās problēmas izglītības iestāžu atjaunošanas reformā. Turpretī viņa Niedrītim jautāja, kā varētu kompensēt iztrūkumu budžetā, kas rastos no nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanas. Strodam (NA) bija iespēja izklāstīt savu redzējumu par to, kā būtu jāsadarbojas pilsētas pašvaldībai ar tajā esošo augstskolu. Ramutim (JKP) bija jāatbild par Jelgavas autobusa parka attīstību un korupcijas risku mazināšanu tajā. Savukārt Kurlovičs (LRA) vēlējās noskaidrot Dūmiņa (KP) viedokli par pašvaldības sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām.

Eihvalds (“Saskaņa”) vērsās pie šī brīža domes priekšsēdētāja Rāviņa (ZZS), lai noskaidrotu, vai Jelgavas pilsētai ir nepieciešams jauns tilts. Savukārt Pagors (LKS) vēlējās noskaidrot Rāviņa viedokli, vai bija ētiski nodot Spīdolas ģimnāzijai lietošanā Jelgavas 2.pamatskolas ēku, kaut gan priekšvēlēšanu laikā 2017.gadā tika solīts uzbūvēt jaunu ēku ģimnāzijas vajadzībām. Savu jautājumu Rāviņam adresēja arī Strods (NA), kuru interesēja, kā tiks veidota infrastruktūra, ņemot vērā, ka pilsētā nesen ir ticis iegādāts īpašums liela uzņēmuma vajadzībām.

Vēlēšanu debates turpinās!

ReTV un TVNET komandas no 17.maija līdz 1.jūnijam kopumā testēs 15 pašvaldības, aicinot partiju sarakstu līderus uz debatēm. Vēlētājiem savus solījumus devuši jau sešu novadu kandidāti - Bauskas, Alūksnes, Līvānu, Cēsu un Daugavpils, bet nākamie šovakar, 23.maijā, piedalīsies Jēkabpils novada domes vēlēšanu sarakstu līderi, kuru uzstāšanās ReTV kanālā būs vērojama plkst. 21.30. Pēc pusnakts raidījums tiks publicēts portālā TVNET.

Debašu ētera laiki ReTV kanālā

• 23.05. 21:30 Jēkabpils novads
• 24.05. 21:25 Jūrmala
• 25.05. 18:00 Saulkrastu novads
• 26.05. 18:00 Valkas novads
• 26.05. 21:25 Liepāja
• 28.05. 21:25 Tukuma novads
• 29.05. 21:30 Ogres novads
• 30.05. 21:30 Valmieras novads
• 01.06. 18:00 Ventspils novads

2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.

Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem