Ilgstošas virsstundas var nogalināt, brīdina eksperti (6)

Kā vēsta izdevums “Forbes”, atsaucoties uz PVO un Starptautiskās darba organizācijas veikto pētījumu, simtiem tūkstoši cilvēku ik gadu mirst no pārmerīgām darba stundām. Aģentūra “Reuters” norāda, ka zinātniskajā žurnālā “Environment International” publicētais pētījums ir pirmais pasaulē, kurā pētīti nāves gadījumi, kas saistīti ar cilvēku pārstrādāšanos.

Pētījumā teikts, ka 2016. gadā no insulta un išēmiskās sirds slimības visā pasaulē miruši 745 ūkstoši cilvēki, kuri strādā vairāk par 55 stundām nedēļā. Tas ir par 29% vairāk, nekā 2000. gadā. Gandrīz divas trešdaļas gadījumu attiecas uz strādājošiem vīriešiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem.

Pētījumā tiek skaidrots, ka lielākā daļa nāves gadījumu reģistrēti vecuma grupā no 60 līdz 79 gadu vecuma. Turklāt, nāve iestājusies ievērojamu laiku pēc perioda, kad strādājošie ilgstoši strādājuši virsstundas – viņu darba maiņas, kas ilgākas par 55 stundām nedēļā, bijušas tad, kad strādājošie bijuši vecumā no 45 līdz 74 gadiem.

“Darba slodze, kas pārsniedz 55 un vairāk stundas nedēļā – tas ir ļoti nopietns apdraudējums veselīai,” paziņoja PVO Apkārtējās vides, klimata pārmaiņu un veselības departamenta direktore Marija Neira.

“Ir pienācis laiks mums visiem, valstu valdībām, darba devējiem un darbiniekiem beidzot apzināties to faktu, ka pārlieku ilgas darba stundas un virsstundas var novest pie priekšlaicīgas nāves,” norādīja Neira.

Galvenais pētījuma secinājums – darbs, kas nedēļā prasa 55 un vairāk darba stundas, paaugstina insulta risku par 35% un išēmiskas sirds slimības izraisītas nāves risku par 17%, salīdzinot ar 35-40 stundu darba nedēļu.

Turklāt, pētījuma veicēji nav ņēmuši vērā pandēmijas ietekmi. Šī pētījuma dati ir attiecināmi uz laika periodu no 2000. līdz 2016. gadam. Tā autori brīdina, ka to cilvēku skaits, kas strādā virsstundas, turpina pieaugt, un pašlaik šādu cilvēku skaits varētu būt 9% no visiem planētas iedzīvotājiem.

PVO ziņojumā presei teikts, ka Covid-19 ir veicinājusi negatīvās tendences darba tirgū, piemēram, ļoti daudziem strādājošajiem ir palielinājušās darba stundas. Pēc PVO ģenerāldirektora Tedrosa Adhana Gebreiesusa vārdiem, pandēmija ne tikai ir nojaukusi robežas starp mājām un darbaveitu, bet arī ir piespiedusi algotos darbiniekus strādāt virssrundas vien tāpēc, ka viņu pārstāvētajām kompānijām ir nācies samazināt izdevumus krīzes laikā.

“Nekāds darbs nav insulta vai sirdslēkmes riska vērts,” uzsvēra Gebreiesuss.

PVO un Starptautiskā darba organizācija iesaka varasiestādēm visā pasaulē rīkoties, lai aizliegtu obligātu virsstundu darbu, bet darba devējiem un strādājošo organizācijām ir jāpārskata kolektīvās vienošanās par daudz elastīgāku darba grafiku, lai darba nedēļas ilgums nepārsniegtu 55 stundas.

Viens no pētījuma autoriem, PVO tehniskais speciālists Frenks Pega aģentūrai “Reuters” paziņoja, ka darba laika ierobežošana būtu izdevīga darba devējiem, jo ir pierādīts, ka ierobežots darba laiks ceļ darba produktivitāti.

“Tā ir patiesi saprātīga izvēle – necelt strādājošo darba stundas ekonomiskās krīzes laikā,” sacīja Pega.

Martā “Forbes” vēstīja, ka desmitā daļa strādājošo attālinātā darba apstākļos strādā krietni vairāk, nekā tas bija pirms pandēmijas. Tiek norādīts, ka strādājošie ik nedēļu vidēji nostrādā 9,2 stundas, par kurām netiek maksāta alga.

“Darba devējiem ir jābūt atbildīgiem un jāzina, cik ilgu laiku strādājošais pavada, veicot darba pienākumus.

Ir slinki un bezatbildīgi izlikties neredzam, ka darbinieki strādā neapmaksātas virsstundas,” norādīja Džordža Meisona Universitātes Biznesa skolas profesors Kevins Rokens.

Visbiežākie iemesli, kādēļ cilvēkiem nākas strādāt virsstundas, ir vai nu tādēļ, lai aizstātu kolēģus, kuri ir pametuši darbu, vai arī lai tiktu galā ar papildu slodzi, ko radījusi pandēmija.

Ekonomisti norāda, ka attālinātā darba režīmā ir vērojams produktivitātes pieaugums, tomēr tas kombinācijā ar neapmaksātām virsstundām nav ilgtermiņa risinājums.