Mediju ētikas padome konstatē godprātības pārkāpumus raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" (4)

Ētikas padome uzsver, ka pētījums, kas nav veikts ar pienācīgu rūpību, nodara lielāku kaitējumu žurnālistikas kopējai kvalitātei, mazina uzticēšanos profesionāliem medijiem un zinātniekiem, kā arī sociāli nozīmīgā vakcinācijas procesa organizēšanai lielākā mērā, nekā palielina sabiedrisko labumu.

Ētikas padome izskatījusi "Aizliegtā paņēmiena" vadītāja Gunta Bojāra iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt viņa veidoto raidījumu par antivielām pret Covid-19. Ievērojot lielo viedokļu polarizāciju par konkrētā raidījuma saturu, Bojārs lūdzis Ētikas padomes viedokli par žurnālista tiesībām sabiedrības interesēs veikt testus, kuriem nav zinātniskas bāzes.

Izvērtējot raidījuma vadītāja iesniegumu un konkrētā raidījuma saturu, Ētikas padome ir konstatējusi biedrības Ētikas kodeksa 4.1.punktā nostiprinātā godprātības principa pārkāpumu, kurā noteikts, ka nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.

Ētikas padome norāda - žurnālistiem ir pienākums pētīt, kādas problēmas pastāv sabiedrībā, tomēr, nepastāvot pietiekamai zinātniskai bāzei zinātniskas izpētes veikšanai, žurnālistiem ir jāaprobežojas ar tādu žurnālistisku jautājuma izpēti, kas nedod pamatu izdarīt zinātniskus secinājumus, bet iegūt un apzināt padziļinātai jautājuma izpētei un diskusijai nepieciešamos argumentus un apsvērumus.

Kā uzsver padomē, veicot sasteigtu izpēti, kurai iztrūkst zinātniskās bāzes, var tikt pieļautas atšķirīgas izpētes pieejas, kas nesekmē pārliecinošu un viennozīmīgi vērtējamu izpētes rezultātu. Konkrētajā raidījumā novērojamas dažādas žurnālistiskās izpētes un datu vākšanas un analīzes metodes, kas neļauj izdarīt raidījumā sniegtos secinājumus, piemēram, daudzfaktoru statistika, selektīvā izlase, avotu un iegūto izpētes rezultātu nepamatota prioritizēšana, kas tiek izmantotas nekonsekventi, tādējādi nesasniedzot mērķi izpētes laikā tuvoties patiesībai.

Pēc padomes secinājumiem, yajā pašā laikā raidījumā nav veikta izlases veida pārbaude un kontrolēts eksperiments, kas ir vienīgā metode, lai noteiktu cēloņsakarību, un vienīgā metode, kas nosaka zāļu un vakcīnu iedarbību.

"Šādus eksperimentus noteiktā kapacitātē var un nepieciešams veikt arī žurnālistiem, bet jebkuras izpētes gadījumā ir stingri jāietur konsekvence datu vākšanas un analīzes laikā, bet secinājumu vispārināšanā ir jāievēro ētikas pamatprincipi, tai skaitā, nepieļaujot maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējumu publicēšanu," pauda padomē.

Kā norāda padomē, konkrētajā gadījumā izšķiroša nozīme ir tieši profesionālās mediju prakses vērtējumam. Proti, lai arī raidījumā šķetinātais ideoloģiskais jautājums par vakcinācijas procesa organizēšanā neatbildētiem un sabiedrības interesi raisošiem jautājumiem ir nozīmīgs un tā padziļināta izpēte ir atbalstāma, no profesionālās ētikas viedokļa ir svarīgi izvērtēt raidījuma veidotāju spēju veikt kvalitatīvu zinātnisku izpēti. Padome uzsver, ka būtiska nozīme ir, lai secinājumus balstītu pārbaudītā un zinātniski pamatotā analīzē, nevis secinājumos, kas tiek iegūti no fragmentāras, zinātniski nepārliecinošas un pretrunīgas informācijas.

Ētikas padome uzsver, ka nav pieļaujama atbildības novelšana par neprofesionālas mediju prakses īstenošanu uz trešajām personām, kurām it kā būtu jāatspēko izdarītie secinājumi, jo izpētes rezultāti un secinājumi kritiski jāizvērtē pašiem pētījuma veicējiem. Gadījumos, kad medijam nav pietiekami laika un finansiālie resursi, lai veiktu zinātniski pamatotu izpēti vai veikt izlases veida pārbaudi un kontrolētu eksperimentu, jāaprobežojas ar žurnālistisku izpēti, kas žurnālistiem dod iespēju apzināt pētāmajam jautājumam nozīmīgākos avotus, ļaujot raidījuma tematikā iesaistītajām pusēm pamatot konkrētajos avotos pieejamās informācijas pamatotību.

Atbildot uz iesniedzēja aicinājumu sniegt Ētikas padomes viedokli par žurnālistu tiesībām veikt testus, kas saistīti ar zāļu un vakcīnu iedarbību, Ētikas padome iesaka gadījumos, kad žurnālistiem ir nepieciešamība veikt šāda rakstura izpēti, vēl pirms pētījuma uzsākšanas piesaistīt neatkarīgus zinātniskos konsultantus, kuriem ir zināšanas un pieredze šādu pētījumu veikšanā, lai izvērtētu plānotos datu avotus un analīzes mērķi.

Gadījumos, kad tiek izmeklēta zāļu vai vakcīnu iedarbība, bet netiek pielietots nejaušības princips, būtu jāizvairās no apzīmējuma "eksperiments" lietošanas, tā vietā lietojot "izmeklējums", "izpēte", lai neradītu iespaidu, ka paveiktais ir līdzvērtīgs tiem pētījumiem, kurus izvērtē par zāļu un vakcīnu drošību un efektivitāti atbildīgās institūcijas.

LETA jau ziņoja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu par 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kurā tika veikti mērījumi par imunitātes veidošanos gan pēc Covid-19 izslimošanas, gan pēc vakcinācijas ar "Pfizer/Biontech" un "AstraZeneca" vakcīnām.

Kā ziņots, LTV neuzskata, ka raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" paustā informācija par vakcīnas "AstraZeneca" efektivitāti būtu atsaucama, kā arī medijs nesodīs raidījuma komandu jebkādā veidā.

LTV arī uzskata, ka raidījuma tēma nav izsmelta un tā ir raisījusi nozīmīgu diskusiju par zinātnes un veselības žurnālistiku, tomēr vienlaikus televīzija atvainojas tiem skatītājiem, kuriem raidījumā izskanējusī informācija šķitusi maldinoša. Tieši tāpēc rosināts tēmu turpināt plašākā zinātnes un žurnālistu profesionāļu lokā, apspriežot raidījumā paustās eksperimentālās pieejas un tēmas, kas ir tik būtiskas sabiedrības veselībai.

Tāpat ziņots, ka NEPLP apņēmās vērtēt, vai 29.marta raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" ir pieļauti kādi likuma pārkāpumi.

Ņemot vērā iedzīvotāju bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, padomes monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Likums nosaka, ka programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.