Lai atbilstošāk plānotu sev piemērotu fizisko slodzi, ir ieteicams noteikt maksimāli pieļaujamo pulsu slodzes laikā. To pārbauda, veicot fiziskas slodzes testu uz veloergometra (nostiprināta velosipēda) vai tredmilla (slīdošā skrejceliņa), pakāpeniski palielinot slodzi, monitorējot sirdsdarbību elektrokardiogrammā, kontrolējot asinsspiedienu un citus organisma fizioloģisko funkciju parametrus, stāsta M. Vikmane.
Tā kā sirdsdarbības frekvence ir atkarīga no vecuma, tad pulsa reakcija uz fizisku slodzi katrā vecumā jāvērtē individuāli. Tādēļ tiek lietota vecuma korekcijas metode: 220 - vecums = paredzamā maksimālā sirdsdarbības frekvence.
Veselam cilvēkam slodzes testa laikā būtu jāsasniedz 85% no paredzētās maksimālās frekvences - tas ir submaksimālais pulss.
Nespēja slodzes testa laikā sasniegt submaksimālo pulsu var liecināt par nepietiekamu trenētību, sirds asinsvadu slimībām, kā arī lielāku mirstības risku.
Aerobais un anaerobais pulsa slieksnis
Tāpat, uzsākot sportot, bieži vien saskaramies ar terminiem aerobais un anaerobais pulss. Ko tas nozīmē? M. Vikmane skaidro - aerobais treniņš ir ilglaicīgs zemas vai vidējas intensitātes treniņš, kura laikā organismā enerģija tiek iegūta galvenokārt skābekļa klātbūtnē, šķeļot taukus vai ogļhidrātus. Šāda veida aktivitātēm vajadzētu ilgt vismaz 20-60 minūtes, lai gūtu vēlamo efektu - stiprinātu sirdi, asinsvadus un organismu kopumā.
Savukārt anaerobas slodzes laikā enerģija tiek gūta, šķeļot ogļhidrātus, taču netiek izmantots skābeklis, bet gan specifiski (glikolītiskie) enzīmi. Atšķirībā no aerobas fiziskas slodzes, kuras laikā, šķeļot taukus vai ogļhidrātus, rodas tikai ogļskābā gāze un ūdens, anaerobas slodzes rezultātā veidojas laktāts jeb pienskābe. Jo augstāka ir slodzes intensitāte, jo vairāk veidojas laktāts un ātrāk iestājas nogurums. Tātad pretēji aerobām fiziskām aktivitātēm, kuras nepieciešams veikt vismaz 20-60 minūtes, anaerobie ir intervālu treniņi, piemēram, vairāki īsi 100 metru sprinti vai atsevišķi dinamisku vingrinājumu kompleksi, kuru laikā strauji paātrinās gan sirdsdarbības, gan elpošanas frekvence (līdz pat 180-190 reizēm minūtē). Šādām augstas intensitātes epizodēm seko noteikta ilguma aktīva vai pasīva atpūta. Jāsaka gan, ka treniņu programmas pamatā vienmēr jābūt aerobai slodzei, savukārt anaerobus treniņus vajadzētu uzsākt tikai pieredzējuša trenera uzraudzībā, pielāgojot katra cilvēka individuālām spējām. Dažāda vecuma, dzimuma, ķermeņa kompozīcijas un trenētības cilvēkiem sirdsdarbības frekvences izmaiņas slodzē būs ļoti atšķirīgas, tādēļ vienmēr ir būtiski izvērtēt katra cilvēka individuālo pulsa atbilstību noteiktajam treniņa mērķim (aerobais izturības vai anaerobais intervālu treniņš), uzsver M. Vikmane.