Lietuvas Banka veic izmeklēšanu par uzņēmuma "Finolita Unio" iespējamo līdzdalību "Wirecard" finanšu skandālā

Viņa norādījusi, ka regulators izmeklēšanu sācis pagājušā gada rudenī un atzinumi gaidāmi jau tuvākajā laikā, bet plašākus komentārus Lietuvas Banka pagaidām nevar sniegt, jo likums tai liedz izpaust uzraudzības nolūkos iegūto informāciju.

Par aizdomām pret "Finolita Unio" pirmais vēstīja izdevums "Financial Times", norādot, ka Vācijas prokuroru redzeslokā nonākuši maksājumi vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā, kas veikti ar šīs kompānijas starpniecību, un daļu šīs naudas varētu būt saņēmusi bijusī otrā augstākā "Wirecard" amatpersona, kas slēpjas no tiesībsargājošajām iestādēm.

Lietuvas Banka šai kompānijai elektroniskās naudas iestādes licenci izdevusi 2019.gada februārī. Kā raksta FT, pirms pērn atklātībā nonāca "Wirecard" skandāls, šī licence bijusi spēkā gandrīz gadu un šai laikā nekādi soļi pret kompāniju nav sperti. Atsaucoties uz saviem avotiem, tas norāda, ka līdz 2020.gada pirmajam ceturksnim "Finolita Unio" akcionāre, Singapūras kompānija "Senjo", no "Wirecard" aizņēmusies aptuveni 350 miljonus eiro, tai skaitā pērn martā "Senjo" meitassabiedrībai "Ocap" izsniegts 100 miljonu aizdevums un šī nauda pārskaitīta "Finolita" kontā.

35 miljoni eiro no šīs summas vēlāk pārskaitīti bijušajam "Wirecard" izpilddirektoram Janam Marsalekam, kuru pašlaik meklē Interpols, bet viņš minēto naudu izmantojis, lai daļēji atdotu pirms dažiem gadiem saņemtu aizdevumu no "Wirecard" vadītāja Markusa Brauna ģimenes biroja, norādījuši FT avoti, kas informēti par izmeklēšanas gaitu.

Brauns šos 35 miljonus eiro savukārt izmantojis, lai nomaksātu aizdevumu, kas 2020.gada sākumā saņemts no "Wirecard Bank". Kas noticis ar pārējiem 65 miljoniem eiro no kompānijai "Ocap" izsniegtās naudas, nav zināms. "Ocap" pērn decembrī atzīta par maksātnespējīgu.

"Finolita" vadītājs Dans Oleškevičs pirmdien izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka kompānija "pati nekavējoties norobežojusies" no savu Singapūras akcionāru darbības, kad pērn jūlija sākumā atklātībā parādījusies informācija par "Senjo Group" iespējamo saistību ar "Wirecard", un veikusi detalizētu ar "Wirecard" saistīto klientu auditu.

"Vienlaikus ierosināta jaunas, no akcionāra neatkarīgas "Finolita" valdes iecelšana. "Finolita" ar visām institūcijām ir bijusi un ir maksimāli atklāta," viņš uzsvēris.

Pēc Oleškeviča sniegtās informācijas, nevilcinoties sākti arī jauna investora meklējumi, pircējs jau izraudzīts un to pārbaudījusi Lietuvas komisija, kas atbildīga par nacionālajai drošībai svarīgu objektu aizsardzības koordinēšanu.

"Finolita" vadītājs norādījis, ka kopš oktobra "Finolita" pārvaldība uz laiku nodota neitrālai trešajai pusei - kompānijai "Valnetas", kas administrējusi banku "Snoras" un "Ūkio bankas" bankrotus.

Viņš piebildis, ka visi "Finolita" klientu maksājumi pārbaudīti saskaņā ar uzņēmumā pieņemtajām naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrām. "Nekāda mums pieejamā informācija neliecināja nedz par maksātāja, nedz saņēmēja saistību ar "Wirecard", kura tobrīd vēl tika uzskatīta par Vācijas finanšu tehnoloģiju nozares lepnumu," atzīmējis Oleškevičs. "Kad medijos parādījās dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar jau sabrukušo "Wirecard", "Finolita" 2020.gada jūlijā un augustā vērsās pie Lietuvas Bankas, Ģenerālprokuratūras un Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNTT) un joprojām sadarbojas ar šīm institūcijām."

Singapūrā bāzētais finanšu pakalpojumu holdings "Senjo Group" kompāniju "Finolita Unio" par atklātībā neizpaustu summu no fiziskajām personām iegādājās 2017.gada maijā.

1999.gadā dibinātā "Wirecard", kuras galvenā mītne atradās Minhenes piepilsētā Ašheimā, ilgu laiku tika uzskatīta par zvaigzni pie finanšu tehnoloģiju nozares debesīm. Sākumā tā sniedza maksājumu pakalpojumus galvenokārt pornogrāfijas un azartspēļu vietnēm, taču pirms skandāla sākšanās tai bija apmēram 280 000 klientu visā pasaulē, tostarp lidsabiedrības KLM un "Qatar Airways", kā arī Londonas sabiedriskā transporta kompānija.

Pērn "Wirecard" tika pasludināta par maksātnespējīgu, kad noskaidrojās, ka tās kontos iztrūkst 1,9 miljardi eiro, kas, visticamāk, nav pastāvējuši, un auditori atzina, ka atklājuši sarežģītu krāpšanas shēmu.