Vēja enerģija izmaksu ziņā izkonkurē citus enerģijas ieguves veidus

Kad izmaksu atšķirības vairs nav spēkā, atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana vēl vairāk nostiprina savas pozīcijas Eiropas Savienības klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā. Latvijas veiksmes stāsts slēpjas vēja enerģijas izmantošanā tieši zemo izmaksu dēļ, kas, kombinācijā ar jau esošajām hidroenerģijas jaudām un saules enerģijas izmantošanu mazāku jaudu vajadzībām, piemēram, mājsaimniecībās, ļaus Latvijai sasniegt klimata neitralitātes mērķus enerģijas ražošanā.

Ja vēl iepriekš argumenti par labu ar fosilajiem kurināmajiem darbināmām spēkstacijām to zemo izmaksu dēļ bija pamatoti, tad nu jau AER izmantošana ir kļuvusi pielīdzināmi izdevīga izmaksu ziņā un, pieskaitot vēl ietekmi uz dabu, kļuvusi vēl izdevīgāka un stipri pārāka par citiem enerģijas iegūšanas veidiem. Jaunie saules un vēja enerģijas projekti pārspēj pat viszemāko izmaksu, turklāt arī neilgtspējīgus, enerģijas iegūšanas veidus ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijās. Jau 2019. gadā 56% no jaunajām spēkstacijām, kuras izmantoja saules un vēja enerģiju, spēja saražot lētāku elektroenerģiju kā jaunuzceltās, ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijas. [1]

Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) veiktais apskats liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā krasta jeb sauszemes vēja enerģijas iegūšanas izmaksas nokritušās par 39% un saules enerģijas iegūšanas izmaksas nokritušās par 47%. [2] Salīdzinājumam, šajā pašā laikā hidroenerģijas iegūšanas izmaksas ir palikušas tikpat kā nemainīgas (palielinājušās par 0,01%). Tā kā saulaino dienu skaits gadā Latvijā nav tik augsts, lai gūtu lielu pienesumu no saules enerģijas izmantošanas (ņemot vērā pašreizējo PV paneļu efektivitāti, izmaksas un atmaksāšanās laiku), mūsu potenciāls ir vēja enerģija, kas šobrīd ir finansiāli izdevīgākais elektroenerģijas iegūšanas veids. Šobrīd Latvijā veiksmīgi iegūstam enerģiju hidroelektrostacijās, bet, tā kā nepieciešams palielināt no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas jaudu, vēja enerģijas attīstīšana būs labāks risinājums, jo jaunu hidroelektrostaciju izbūves izmaksas ir nesalīdzināmi augstākas kā vēja parku.

Lai salīdzinātu dažādu enerģijas ieguves veidu izdevīgumu, izmanto elektroenerģijas izlīdzināto izmaksu (LCOE) rādītāju (LCOE - ratio of lifetime costs to lifetime electricity generation). Tajā tiek ņemtas vērā visas ar elektroenerģijas ražošanu saistītās izmaksas projekta dzīves cikla garumā. LCOE tiek izteikts kā valūta uz kWh vai valūta uz MWh. Pēc Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) datiem, LCOE vēja enerģijai jau 2019. gadā bija nokrities līdz USD 0.053/kWh. Tajā pašā laikā saules enerģijai USD 0.068/kWh, bet jaunajiem fosilo kurināmo enerģijas projektiem elektroenerģijas izlīdzinātās izmaksas bija augstākas nekā vēja enerģijai - USD 0.066/kWh. [3]

Pie vēja enerģijas izmantošanas ekonomiskajiem ieguvumiem noteikti jāpieskaita arī potenciālās darba vietas un kopējais pienesums ekonomikai. 2019. gadā vēja enerģijas iegūšanā visā Eiropas Savienībā tika nodarbināti 300 000 cilvēku un 2030. gadā šis skaitlis varētu augt līdz pat 450 000 nodarbinātajiem. Vēja enerģijas projektu laikā tiek radītas jaunas darba vietas visos projektu ciklos – plānošanā, ražošanā un arī tālāk, darbības uzturēšanā. Nozares pienesums Eiropas kopējam IKP ir mērāms 37 miljardos eiro un 2030. gadā šis skaitlis varētu pieaugt līdz 50 miljardiem eiro. [4]

Jau tagad vēja enerģijas izmantošana spēj gan apmierināt īstermiņa ekonomiskās vajadzības, gan sasniegt ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības mērķus. Vēja enerģijas izmantošanas izmaksas turpina un turpinās samazināties, korelējot ar kopējo vēja enerģijas ražošanas attīstību. Tagad, kad esam sasnieguši ekonomisko izdevīgumu, jāsper nākamie soļi un jānovērš citi šķēršļi ceļā uz pilnīgu “zaļās enerģijas” izmantošanu.