Kaut arī tas tā ir, daudzi vīrieši joprojām cenšas sasniegt nereālistiskus mērķus un jūtas nomākti, kad paliek tukšām rokām. Tas izriet no domas, ka katram jādara kaut kas lielisks vai, precīzāk izsakoties, jāpārvar parasta cilvēka līmenis. Tā vietā, lai uz panākumiem raudzītos kā uz nebeidzamu sacensību trasi, tas būtu jāuztver kā veids, kā mērīt mazās lietas dzīvē: panākumus ikdienas dzīvē, nelielus projektus un plānus. Tas drīzāk ir jāuzskata par izaugsmes rādītāju, nevis par pašu mērķi.
Bet pat šodien mēs joprojām redzam, ka daudzi vīrieši cīnās ar attiecībām starp vīrišķību un panākumiem.
Kad Dove Latvia aptaujātajiem* vīriešiem jautājām: “Vai pārticība tevi padara par labāku vīrieti?” - 18,4% respondentu atbildēja ‘’jā’’, savukārt 61,8% uzskatīja, ka tas viņiem dod rīkus, lai kļūtu par labāku cilvēku.
Bagātības idejai bieži vien tiek piešķirta centrālā loma, kad runājam par panākumiem, bet bagātība nav kaut kas tāds, ko var sasniegt, jo nav skaidri definēts, kas tieši tā ir. Pozitīvāks veids, kā uz to paskatīties, būtu “Man vajag x, lai darītu y”, un, ja var dabūt x, tad var gūt panākumus y, vai arī iejusties reālajā dzīvē – piemēram, man vajag 5000 eiro, lai es varētu nomainīt jumtu savas ģimenes mājai. Šis uzdevums ir izpildāms un sasniedzams, jo ir skaidri noteikts, kas tieši man nepieciešams, lai gūtu panākumus, un ko tas nozīmē (nomainīts jumts). Bet nesasniedzams variants būtu “man vajag naudu, lai labi dzīvotu”, jo nevaru zināt, cik daudz naudas (vai tie ir 5000 vai 5 miljoni eiro?) man vajag, vai ko tieši nozīmē dzīvot labi, jo es varētu izdarīt vienu lietu, kas padara manu dzīvi labāku, bet tā ir tikai daļa no tās, tāpēc man nav izdevies “dzīvot labi”. Šāda veida panākumu izcelšana sīkos kumosiņos padara tos sasniedzamus un rada vispārēju labsajūtu.