Igaunija piešķir €1,6 miljonus izpētei pie prāmja "Estonia" vraka (1)

Finanšu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa parakstījusi rīkojumu, kas paredz piešķirt Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojam attiecīgu summu no valdības rezerves fonda.

Premjerministre Kaja Kallasa februārī izteicās, ka valdība pieņēmusi principiālu lēmumu piešķirt Drošības izmeklēšanas birojam trīs miljonus eiro vraka izpētei ar zemūdens robotu palīdzību, un tikpat lielu summu šim nolūkam atvēlēs arī Zviedrija. Pirmā Igaunijas iemaksas daļa, kas piešķirta šonedēļ, paredzēta līgumu slēgšanai un iepirkumu organizēšanai, bet atlikusī summa tiks izmantota nākamgad.

Jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija, izmeklēšanas komisijā būs pārstāvētas arī Zviedrija un Somija.

Kā laikrakstam sacījis Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs Renē Arikass, kas būs atbildīgs par izpētes darbiem, pirmais biroja uzdevums būs veikt sākotnējo situācijas novērtējumu un noskaidrot, vai agrākie "Estonia" katastrofas izmeklēšanas komisijas atzinumi vēl uzskatāmi par spēkā esošiem, nosakot cēloņus, kādēļ nogrimušā prāmja korpusā varēja rasties caurums, par kuru ieprieks nebija zināms.

Kā ziņots, četrus metrus lielu caurumu kuģa korpusā atklāja "Estonia" katastrofai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, kas vraka izpētei 2019.gada septembrī izmantoja tālvadības zemūdeni. Dokumentālistu atklājums raisījis šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.

Jaunā komisija pētīs tikai korpusa bojājumus un iespējamos to rašanās iemeslus, un tās uzdevums nebūs pārbaudīt citas katastrofas versijas un teorijas.

Pēc Arikasa teiktā, iecerētā izmeklēšana ir pirmais šāda veida projekts pasaulē - tik detalizēta digitālā modelēšana, analīze un simulācijas par tik lielu vraku tādā dziļumā vēl nav veiktas.

"Šis pētījums radīs precedentu.

Tiks izmantota vismodernākā iespējamā tehnoloģija un veidots digitālais modelis, kas ietvers detalizētu kuģa, tā viziera un citu daļu 3D attēlu, kā arī vraka apkaimi 300-500 attālumā, kur varētu būt nogrimušas prāmja daļas, un atspoguļos arī pašu jūras dibena virsmu, kas, iespējams, varēja ietekmēt korpusu," norādījis Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs.

Pamatojoties uz digitālajiem modeļiem, tiks veiktas dažādas simulācijas, kurās tiks ņemti vērā visi zināmie apstākļi, lai identificētu korpusa bojājumu rašanās iemeslus. Prāmja viziera izpētei tiks izmantota arī lāzerskenēšanu, lai noskaidrotu, kas varēja radīt tā bojājumus.

Kā pastāstījis Arikass, no 8. līdz 18.jūlijam iecerēts veikt provizoriskus izpētes darbus, tai skaitā jūras dibena straumju virziena, ātruma, ūdens caurredzamības un skābekļa satura mērījumus, kā arī vraka un tā apkaimes hidroakustisko izpēti. Pēc viņa teiktā, līdz tam laikam Somijā un Zviedrijā būtu jāstājas spēkā likuma grozījumiem, kuri ļaus veikt zemūdens darbus rajonā, kas savulaik pasludināts par traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietu.

Jūras dibena ģeoloģiskā uzbūve, straumes, reljefs, zemūdens redzamība un skābekļa saturs šajā vietā vēl nav pētīti. Straumes dažādos ūdens slāņos pārvietojas dažādos virzienos ar ātrumu līdz vienam metram sekundē.

Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs norādījis, ka izpētes darbiem tiks izmantots Stokholmas Universitātes pētniecības kuģis "Electra", kas būvēts Sāremā, bet kā bāzes kuģis kalpos Transporta pārvaldes daudzfunkcionālais kuģis "EVA 316".

Balstoties uz šo sākotnējo pētījumu datiem, tiks izveidots jūras dzelmes 3D attēls, ko papildinās hidroģeoloģiskā informācija par dibena grunts sastāvu, savukārt pamatojoties uz šo informāciju, paredzēts veikt jūras dibena magnetometrisko izpēti, lai apzinātu visus tur esošos metāla priekšmetus - gan tos, kas varētu būt saistīti ar kuģa avāriju, gan iespējamus sprādzienbīstamus objektus no kara laikiem, nosakot arī to formu un svaru. Ziņojumam par šiem pētījumiem jābūt gatavam septembrī.

Nākamā gada februārī un martā, kad ūdens caurredzamība ir vislabākā un spēcīgo vētru periods beidzies, paredzēts veikt batimetriskos jeb jūras dziļuma pētījumus. Veicot akustisko 3D skenēšanu, tiks izveidots detalizēts telpisks attēls, kuram galveno izpētes darbu laikā pievienos fotoģeometrisku attēlu, kas sniegs detalizētu informāciju par bojājumiem un pašu korpusu līdz korozijas slāņa biezumam. Ja būs nepieciešams, tiks ņemti arī jūras grunts paraugi.

Ūdenslīdējus izpētes darbos vismaz pašlaik nav paredzēts iesaistīt. Korpusa iekšpuses izpētei tiks izmantota zemūdens robota roka, lai izvērtētu iespējamos iekšējo konstrukciju bojājumus ap caurumiem korpusā. Kad digitālās simulācijas būs pabeigtas, tās tiks salīdzinātas ar pētījuma laikā apzinātajiem reālajiem apstākļiem.

Pasažieru prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.