Tāpēc šī terapija 20. gadsimta 80. gados tika iekļauta Japānas veselības aprūpes programmā un ir populāra arī šobrīd.
Ilze Aizsilniece iesaka pastaigām dabā veltīt vismaz 3-4 stundas nedēļā, un, lai pastaiga būtu efektīva un nāktu par labu, tai jābūt vismaz pusstundu garai.
Tomēr ārste norāda, ka japāņu pētnieki secinājuši – pat 20 minūšu gara pastaiga var labvēlīgi ietekmēt pašsajūtu.
Kāpēc slavēts tiek tieši meža gaiss?
I. Aizsilniece skaidro, ka skuju koku mežā par patīkamo smaržu gādā ēteriskās vielas, ko izdala skujas. To sastāvā ir fitoncīdi – alfa-pinēni un beta-pinēni, kas
samazina stresa hormona kortizola daudzumu cilvēka organismā. Pastaigu laikā jāelpo lēnāk un dziļāk, jo fitoncīdiem piemīt arī pretiekaisuma iedarbība, turklāt, esot mežā, nomierina gan skaņas, gan smarža.
Pie mums gan bieži vien šādas aktivitātes tiek uztvertas ar skepsi un uzlūkotas kā alternatīvas ārstniecības metodes, ja meža terapiju savā kabinetā kādam ierosinās ārsts. Taču zinātniskie pētījumi patiešām apliecina – meža videi ir ļoti labvēlīga ietekme uz cilvēka organismu, un, iespējams, pavisam drīz
arī mūsu dakteri to ieteiks kā pirmo risinājumu ceļā uz veselības uzlabošanu.
Pandēmija gan mūsu paradumos ir ieviesusi zināmas izmaiņas – meža takās patiešām varam sastapt arvien vairāk cilvēku. 2019. gada vasarā “Latvijas valsts mežu” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka pastaigas mežā ir viens no populārākajiem stresa samazināšanas un brīvā laika pavadīšanas veidiem tieši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, taču pēdējā laikā meža pastaigas savu sociālo tīklu kontos popularizē arī jaunieši un sabiedrībā zināmi cilvēki.