Izraksti pats sev meža terapiju! "Meža peldes" darbojas

Arī paši mēs pašsajūtas uzlabošanai drīzāk izmantojam taustāmus uztura bagātinātājus. Tāpēc, lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību, meža terapija vizuālajos materiālos ir “iepakota” tieši pudelītēs un tablešu plāksnītēs.

Vai atceraties režisora Jāņa Streiča populāro filmu “Likteņdzirnas”, kurā galvenie varoņi mēdza laiku pa laikam pazust mežā, lai izkliegtos, izdejotos un izdziedātos? Turklāt viens no varoņiem šo aktivitāšu rezultātā pat pamanījās atbrīvoties no smagas slimības, par ko ārsti bija neviltotā šokā. Filmas, protams, ir un paliek tikai filmas, un visiem nostāstiem un tautas teikām ticēt nevajag.

Taču izrādās, ka meža dziedinošais spēks itin nemaz nav mīts.

Kā apliecina Latvijas Ārstu biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, meža terapija novērtēta jau daudzās pasaules valstīs, bet jo īpaši meža terapeitiskā ietekme uz ķermeni un prātu tiek izcelta Japānā.

Tur pastaigas mežā dēvē par “shinrin-yoku” jeb meža peldēm un izmanto kā profilaktisku ārstniecības un terapijas metodi. Japāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka meža peldes jeb meža terapija var palīdzēt normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu.

Tāpēc šī terapija 20. gadsimta 80. gados tika iekļauta Japānas veselības aprūpes programmā un ir populāra arī šobrīd.

Ilze Aizsilniece iesaka pastaigām dabā veltīt vismaz 3-4 stundas nedēļā, un, lai pastaiga būtu efektīva un nāktu par labu, tai jābūt vismaz pusstundu garai.

Tomēr ārste norāda, ka japāņu pētnieki secinājuši – pat 20 minūšu gara pastaiga var labvēlīgi ietekmēt pašsajūtu.

Kāpēc slavēts tiek tieši meža gaiss?

I. Aizsilniece skaidro, ka skuju koku mežā par patīkamo smaržu gādā ēteriskās vielas, ko izdala skujas. To sastāvā ir fitoncīdi – alfa-pinēni un beta-pinēni, kas

samazina stresa hormona kortizola daudzumu cilvēka organismā. Pastaigu laikā jāelpo lēnāk un dziļāk, jo fitoncīdiem piemīt arī pretiekaisuma iedarbība, turklāt, esot mežā, nomierina gan skaņas, gan smarža.

Pie mums gan bieži vien šādas aktivitātes tiek uztvertas ar skepsi un uzlūkotas kā alternatīvas ārstniecības metodes, ja meža terapiju savā kabinetā kādam ierosinās ārsts. Taču zinātniskie pētījumi patiešām apliecina – meža videi ir ļoti labvēlīga ietekme uz cilvēka organismu, un, iespējams, pavisam drīz 

arī mūsu dakteri to ieteiks kā pirmo risinājumu ceļā uz veselības uzlabošanu.

Pandēmija gan mūsu paradumos ir ieviesusi zināmas izmaiņas – meža takās patiešām varam sastapt arvien vairāk cilvēku. 2019. gada vasarā “Latvijas valsts mežu” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka pastaigas mežā ir viens no populārākajiem stresa samazināšanas un brīvā laika pavadīšanas veidiem tieši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, taču pēdējā laikā meža pastaigas savu sociālo tīklu kontos popularizē arī jaunieši un sabiedrībā zināmi cilvēki.

Mēs savā zemē varam baudīt patiešām lielisku privilēģiju – Latvijā meži pieejami vien īsa brauciena attālumā no jebkuras apdzīvotas vietas, kas nemaz nav tik pašsaprotami citās Eiropas un pasaules valstīs. Tāpēc meža terapiju vajadzētu izmantot regulāri, un tām pie mums nav nekādu šķēršļu! Labā ziņa ir arī tā, ka atšķirībā no dažādiem uztura bagātinātājiem meža terapiju īsti pārdozēt nav iespējams, turklāt katrs to sev var izrakstīt pats, nešauboties par tās lietderību.

Jāuzmanās vien tiem, kam ir alerģijas vai astma, jo intensīvās meža smaržas var šīs slimības saasināt.

P.S. Terapija nebūs piemērota cilvēkiem, kas sirgst ar atkritumu nesaturēšanu. Tādēļ lūgums, dodoties prom no meža, aiznest no turienes arī visu, kas atnests līdzi.

Vairāk lasi te.