Valdības sociālie partneri EK norāda uz neatbilstībām Latvijas atveseļošanās plāna apstiprināšanā

Organizācijās skaidroja, ka ES regula, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, nosaka, ka katra dalībvalsts, kura vēlas saņemt finansējumu, iesniedz vienotu dokumentu par plānotajām reformām, kurā ietverts arī kopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. Tāpat, lai nodrošinātu iesniegtā dokumenta pamatotību, tajā jāatspoguļo šo pušu sniegtais ieguldījums.

LDDK un LBAS, aptverot Latvijas darba devēju, darba ņēmēju un nozaru līderu redzējumu, jau sākotnēji izstrādāja priekšlikumus efektīvām un ilgtspējīgām investīcijām, kā arī sniedza savu vērtējumu katrā RRF plāna izstrādes stadijā.

Vienlaikus, pēc organizācijās paustā, valdības pieņemtais plāns neatspoguļo ieinteresēto pušu, proti, sociālo partneru ieguldījumu un sniegto novērtējumu ANM/RRF plānam.

EK izvērtēšanai iesniegtajā dokumentā neesot ietverti jaunākie sociālo partneru priekšlikumi, kas izskatīti šī gada 27.aprīlī notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Ministru prezidenta vadībā, jo līdz šim visai valdībai nav bijusi iespēja iepazīties ar NTSP sēdes diskusiju materiāliem un sociālo partneru sagatavoto novērtējumu.

"Kopā ar nozaru līderiem un sadarbības partneriem esam ieguldījuši apjomīgu darbu, domājot par ekonomiski spēcīgas Latvijas nākotni un stratēģisko mērķu sasniegšanu. Tagad svarīgi paveikto izsvērti un atbilstoši novērtēt, ņemot vērā visu iesaistīto pušu ieguldījumu RRF plāna izstrādē. Uzsveram, ka plāna ietvaros nepieciešams pilnveidot risinājumus klimata pārmaiņu un ilgtspējas, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšanas un veselība aprūpes jomās," sacīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Tikmēr LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda, ka novēloti un tikai sociālo partneru spiediena dēļ viņi tikuši iesaistīti RRF plāna apspriešanas procesā. "Esam gandarīti, ka tomēr sociālajā dialogā ar valdību, iesaistoties EK, mums ir izdevies panākt vairākus pozitīvus lēmumus, tostarp, saistībā ar elektroenerģijas tirgus drošību un lētākām izmaksām nākotnē, kā arī darbinieku un iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību," teica Baldzēns. Vienlaikus viņš piebilda, ka iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, atbalsts veselības aprūpei un izglītības un zinātnes jomai, un vēl citi svarīgi jautājumi gaida savu risinājumu.

LDDK un LBAS aicina EK, izvērtējot iesniegto Latvijas RRF plānu, izskatīt abu organizāciju sagatavotos priekšlikumus, kā arī informēt sociālos partnerus par plāna novērtējumu.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 1.maijā atbalstīja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.