Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam bijušajam Lietuvas politiķim prokurore pieprasa deviņu gadu cietumsodu (2)

Kā ziņu aģentūru BNS informējis tiesas pārstāvis Vītauts Jončs, prokurore Vilma Vidugiriene uzsvērusi, ka Palecka un Bertauska vainu pierāda pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas prāvas gaitā iegūtie dati, Lietuvas Valsts drošības departamenta savāktie materiāli, kratīšanas laikā atrastās ar roku rakstītās un svītrotās piezīmes, dokumenti un citi dati.

Pēc viņas teiktā, Bertausks savu vainu atzinis visā prāvas gaitā, viņa sniegtās liecības bijušas konsekventas un izsmeļošas, savukārt Paleckis savas liecības mainījis atkarībā no datiem, kas šai lietā parādījušies no jauna.

Jončs norādījis, ka saskaņā ar prokurores sacīto abu apsūdzēto rīcībā bijuši konkrēti 1991.gada 13.janvāra apvērsuma lietas izskatīšanā iesaistīto tiesnešu, prokuroru un advokātu saraksti, par kuriem viņiem bija jāvāc informācija, tādēļ nav šaubu, ka viņi apzinājušies, ka viņus savervējusi cita valsts, un sapratuši, kādu noziedzīgu darbību veic.

Bertauska detalizētās liecības palīdzējušas atklāt smagu noziegumu, tādēļ Vidugiriene lūgusi tiesu atbrīvot viņu no kriminālatbildības, tikmēr attiecībā uz Palecki vainu mīkstinoši apstākļi nav konstatēti, bet par vainu pastiprinošu apstākli uzskatāma darbošanās organizētā grupā.

Prokurore arī atgādinājusi, ka bijušais politiķis iepriekš tiesāts par līdzīga rakstura darbību, proti, Padomju Savienības agresijas pret Lietuvu noliegšanu, lai gan sodāmība viņam jau dzēsta.

Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 22.jūnijā, noslēdzošās runas teiks Palecka advokāti.

Paleckis un Bertausks apsūdzēti spiegošanā citas valsts labā, darbojoties organizētā grupā. Paleckis savu vainu noliedz, apgalvodams, ka esot nodarbojies ar izmeklējošo žurnālistiku. Bertausks savu vainu atzinis.

Kā norāda Lietuvas Ģenerālprokuratūra, apsūdzētie no 2017.gada februāra līdz 2018.gada oktobrim, darbodamies organizētā grupā ar pirmstiesas izmeklēšanas gaitā neidentificētu Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, no kuriem viens atzīts par vainīgu 13.janvāra lietā, par atlīdzību naudā un citā formā, iespējams, vākuši Lietuvā Krievijas izlūkdienestus interesējušu informāciju.

Kā viena no atlīdzības formām minēta palīdzība nodibināt kontaktus ar kādas Krievijas politiskās partijas pārstāvjiem nolūkā iegūt finansējumu Lietuvā reģistrētai partijai, kā arī palīdzība veidot biznesa kontaktus.

Apsūdzētajiem doti uzdevumi vākt informāciju par 13.janvāra lietas izskatīšanā iesaistītajiem Lietuvas tienešiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kā arī par citām lietām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā. Cita starpā viņiem bijis uzdots meklēt Lietuvas institūcijās strādājošus cilvēkus, kuri par nelikumīgu atlīdzību naudā sniegtu Lietuvas tiesībsargājošajām iestādēm nepatiesu informāciju par 13.janvāra lietā notiesātā Krievijas pilsoņa Jurija Meļa veselības stāvokli, cenšoties panākt viņam piespriestā soda mīkstināšanu vai ieslodzījuma apstākļu atvieglošanu.

Viļņas apgabaltiesa 2019.gada martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.