“Ja skatāmies uz kriptovalūtām, tad tās tiek uzlūkotas kā aktīvi vai inflācijas kavēklis, un tām nav noteikta maiņas kursa, ko izmantot kā mērauklu. Tas pats attiecas arī uz zeltu, kas tiek uzskatīts par kriptovalūtu galveno konkurentu, tomēr zelts par ļoti lielu vērtību tiek uzskatīts vairākus simtus gadu. No ilgtspējas viedokļa skatoties, datora koda virknes ir relatīvi jauna un mazattīstīta nozare,” norāda Pretlijs.
Pagaidām, kad “Bitcoin” cena lēkā kā jo-jo un tā izmantošana ikdienas dzīvē, maigi izsakoties, ir visai ierobežota, ir skaidrs, ka centrālās bankas nebūs ar mieru pielāgot monetāro sistēmu kriptovalūtām. Piemērs ir jau iepriekš pieminētā Ķīna, kas bitkoinus un tamlīdzīgas valūtas neuzskata par īstu valūtu. Lai arī kriptovalūtu pamatā esošā blokķēžu tehnoloģija ir tiešām lieliska un tai nākotnē var būt pielietojumi, arī šai nozarei ir nepieciešams regulējums.
Pastāv iespēja, ka pēc šīs nedēļas drāmas nākamnedēļ redzēsim kriptovalūtu atkopšanos. Tomēr izteikt kādas precīzas prognozes ir pāragri, jo kriptovalūtu tirgus ir ļoti neprognozējams.
Masks, ļoti iespējams, sāk nožēlot savu iepriekš ieņemto pozīciju attiecībā uz “Bitcoin”, arī pašam veicinot tās vērtības pieaugumu ar saviem tvītiem par “kompānijas ”Tesla” dimanta rokām”, liekot noprast, ka kompānija nepārdos iepriekš iegādātās digitālās monētas.
Viņam ir viegli to teikt - “Tesla” piederošie bitkoini viena miljarda dolāru vērtībā ir aptuveni 5% no uzņēmuma kases apjoma.