KNAB izbeidzis būvnieku karteļa krimināllietu (9)

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Pirmstiesas izmeklēšanā KNAB neguva apstiprinājumu informācijai par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem šajā lietā un 10.maijā pieņēma lēmumu pret astoņām kriminālprocesā iesaistītajām personām krimināllietu izbeigt.

"KNAB saņem dažāda veida informāciju par iespējamiem koruptīviem noziegumiem. Iestāde katru šādu signālu uztver ļoti nopietni, un šī krimināllieta nebija izņēmums. KNAB izmantoja visas iestādes rīcībā esošās metodes, lai pārbaudītu informāciju par iespējamu kukuļošanu tā sauktajā būvnieku karteļa lietā. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi neapstiprināja sākotnējo informāciju un neveidoja noziedzīga nodarījuma sastāvu," norāda KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva.

Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička norāda, ka neatkarīgi no KNAB izmeklēšanas rezultāta Konkurences padome turpina veikt savu izmeklēšanu tā sauktajā būvnieku karteļa lietā, kurā pārbauda, vai lielākie būvniecības uzņēmumi nav īstenojuši smagāko konkurences tiesību pārkāpumu - savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli. Konkurences padomei lēmums šajā lietā jāpieņem līdz 1.augustam.

LETA jau vēstīja, ka KNAB sadarbībā ar Konkurences padomi 2019.gada 3.septembrī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības saistībā ar aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

Toreiz KNAB paziņoja, ka iespējamie noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Tobrīd bija zināms, ka četriem būvniekiem šajā lietā bija piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Attiecīgi šāds statuss bija bijušajam SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim, "LNK Group" valdes priekšsēdētājam Artjomam Milovam, toreizējam būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašniekam Armandam Garkānam un uzņēmējam Mārim Martinsonam - un vienam politiķim - Valmieras mēram Jānim Baikam ("Valmierai un Vidzemei").

Mediji arī 2019.gadā ziņoja, ka tiesības uz aizstāvību šajā lietā bija arī bijušajam "Skonto būve" līdzīpašniekam Ivaram Milleram, taču LETA noskaidroja, ka uzņēmējam nebija piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Liecinieka statusā šajā lietā bija arī eksprezidents Raimonds Vējonis. Viņš žurnālam "Ir" noliedzis jebkādu saistību ar šo lietu un uzsvēris, ka nevar komentēt KNAB uzdotos jautājumus, taču licis manīt, ka to saturs ir par citu cilvēku rīcību, nevis paša darbību.

Tāpat KNAB iztaujājis bijušo bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku Ingmāru Līdaku. Žurnāls "Ir" rakstīja, ka liecības KNAB karteļa lietā sniedzis arī Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (S).