“Katra vīzija ir joks līdz brīdim, kad to īsteno, - tad tā kļūst par ikdienu,” tā teicis amerikāņu raķešu zinātnieks Roberts Godārds, kurš, iedvesmojoties no zinātniskās fantastikas romāna, izgudroja pirmo ar degvielu darbināmo raķeti. Lai arī šā literatūras žanra darbi bieži šķiet gluži nereāli, atskatoties vēsturē, var apgalvot, ka tie attīsta iztēli un iedvesmo cilvēkus radīt jaunas lietas.
Zinātniskās fantastikas romāni, kas iedvesmoja izgudrotājus (9)
FOX piedāvā iepazīties ar pieciem mūsdienīgiem izgudrojumiem, kas tika radīti, iedvesmojoties no seniem zinātniskās fantastikas romāniem, portālam "TVNET" pavēstīja “Public ID” klienta servisa direktoreTija Ezeriņa.
Elektrošoka ierīce
Viktora Epltona (izdevniecības izdomāts pseidonīms dažādiem autoriem) grāmatas “Toms Svifts un viņa elektriskais ierocis” (1910) galvenais varonis romānā izgudro elektrošoka ieroci, kas ložu vietā šauj elektrību. 20. gadsimta 70. gados grāmata iedvesmoja NASA pētnieku Džeku Kaveru izveidot šādu ierīci arī reālajā dzīvē.
Mūsdienās tā ir ļoti noderīga gan likumsargiem, aizturot noziedzniekus, gan arī pašaizsardzībā. Pētījumi liecina, ka Kavera izgudrojums ir devis lielus ieguvumus – laika gaitā ir būtiski samazinājies ievainoto policistu skaits, kā arī ar šo ieroci ir glābtas vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības.
Zemūdene
Arī zinātniskās fantastikas žanra aizsācējs, franču rakstnieks Žils Verns ar saviem darbiem spēja iedvesmot zinātniekus. Viņa grāmata “20 000 ljē pa jūras dzelmi” (1869) mudināja amerikāņu izgudrotāju, dēvētu arī par moderno zemūdeņu tēvu, Saimonu Leiku jau desmit gadu vecumā sākt interesēties par ceļojumiem zem ūdens. Vēlāk viņš izgudroja pirmo zemūdeni “Argonaunt”, kas varēja darboties atklātā jūrā, - tā tika uzbūvēta 1898. gadā. Tās koka korpuss bija aptuveni četrus metrus garš, un tā pārvietojās pa jūras dzelmi ar riteņiem, kuri tika griezti ar rokām.
Otrā viņa zemūdene ar tādu pašu nosaukumu tika izveidota 1897. gadā. Tā bija 11 metrus gara, un to jau darbināja 30 zirgspēku benzīna dzinējs. Gaiss motoram un apkalpei tika piegādāts pa peldošu cauruli, kas sniedzās līdz ūdens virsmai. Šī zemūdene veica aptuveni 500 km garu ceļu no Norfolkas līdz Ņujorkai.
18 metru garo zemūdeni “Protector” Leiks uzbūvēja 1906. gadā, taču ASV Kongress atteicās to iegādāties flotes vajadzībām, tāpēc viņš to pārdeva toreiz vēl eksistējošajai Krievijas impērijai. Izgudrotājs vairākas reizes devās uz Vladivostoku, lai uzraudzītu zemūdenes salikšanu un apkalpes apmācības. Vēlāk zinātnieks izgudroja arī citu ūdens transportlīdzekļu aprīkojumu un palīdzēja attīstīt zemūdens periskopu. Leiks turpināja būvēt zemūdenes Krievijas valdībai, I pasaules kara laikā vēl aptuveni 100 nācijām, tostarp 55 viņš uzbūvēja ASV flotes vajadzībām.
Helikopters
Cita Verna zinātniskās fantastikas romāna, “Robūrs Iekarotājs” (Robur-le-Conquérant, 1886), galvenais varonis izgudro pasaulē pirmo lidojošo mašīnu - “mākoņu griezēju". Šis romāns aizrāva 12 gadus veco Igoru Sikorski - vairākus gadus vēlāk zinātnieks, iedvesmojoties no lasītā, izgudroja pats savu lidmašīnu, uz kuras pamata mūsdienās tiek veidoti helikopteri.
Sikorskis - aviokonstruktors, lidotājs un izgudrotājs - bija arī viens no aviācijas pionieriem - 1914. gadā viņš projektēja pirmo komerciālo lidmašīnu un laika gaitā izveidoja arī vairākus helikoptera modeļus. 1939. gada modelis “VS-300” bija visveiksmīgākais, to ražoja pat masveidā. Izgudrotājs nodibināja arī veiksmīgu aviācijas kompāniju “Sikorsky Aircraft Corporation”. Viņš arī bieži teica: “Visu, ko kāds iedomājas, kāds cits var padarīt reālu.”
Ar degvielu darbināma raķete
Velsa romāns “Pasauļu kari” iedvesmoja ne tikai FOX seriāla veidotājus, bet arī amerikāņu zinātnieku Robertu Godārdu, kurš izgudroja pirmo ar degvielu darbināmo raķeti. Pēc studijām, kur viņš apguva fiziku, zinātnieks koncentrējās uz raķešu konstrukcijas uzlabošanu.
19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā raķetes vēl tika darbinātas ar šaujampulveri, taču Godārda eksperimenti pierādīja, ka ar degvielu darbināmas raķetes ir daudz efektīvākas. Viņa izgudrojums tika veiksmīgi palaists 1926. gada 16. martā. Raķete savā 2,5 sekunžu garajā lidojumā pacēlās aptuveni 12 metru augstumā un nosēdās 56 metrus tālāk - blakus esošajā kāpostu laukā.
Zinātnieka dzīves laikā izgudrojums gan netika novērtēts. Tā laika prese neticēja, ka šāda raķete būs spējīga darboties vakuumā, taču mūsdienās varam redzēt, ka Godārdam bija taisnība.