Mūžīgais Izraēlas-Palestīnas konflikts (2)

Ieraksts tika veikts 19.05.2021.

Vai sadursmju beigas ir aiz kalniem?

Eksperti piekrīt, ka pagaidām ir grūti paredzēt situācijas iznākumu, taču pagaidām neizskatās, ka abas puses būtu gatavas piekāpties. Gan «Hamas», gan Izraēlas pašreizējam premjeram Benjaminam Netanjahu ir izdevīgi izmantot šo kārtējo uzplaiksnījumu mūžsenajā konfliktā, lai nostiprinātu savas politiskās pozīcijas. Netanjahu ir nepieciešams parādīt mugurkaulu, lai mobilizētu gan tautas, gan arī citu (galēji labējo) partiju atbalstu valdības veidošanas procesā (it īpaši tāpēc, ka jau atkal ir iespējamas jaunas vēlēšanas). Politiķim ir vitāli nepieciešams saglabāt premjera posteni, lai izvairītos no nokļūšanas aiz restēm dažādu korupcijas skandālu dēļ.

Savukārt «Hamas» ir izdevīgi sevi parādīt kā alternatīvu palestīniešu vadoni Rietumkrastā bāzētajam, relatīvi mērenākajam spārnam - «Fatah».

Pagaidām Izraēla ir solījusies iegrožot «Hamas» spējas veikt uzbrukumus – iznīcināt gan pazemes apgādes tuneļus, gan raķešu palaišanas vietas, gan arī pašu raķešu darbnīcas. Savukārt «Hamas» ir izdevīgi izmantot šo krīzi, lai mobilizētu atbalstu palestīniešu kopienās. Tās līderis jau ir paziņojis, ka atbilde uz Izraēlas uzbrukumiem turpināsies, saka Amoliņš

Kūlis papildus aicina aplūkot «Hamas» kā reliģijas ideju piedāvātāju palestīniešu vidū. Respektīvi, daudzi palestīnieši redz, ka Rietumkrastā bāzētā relatīvi mērenākā palestīniešu spārna - «Fatah» proponētās idejas par sekulārismu ir zināmā mērā caurkritušas. Tāpēc «Hamas» piedāvā lūgt palīdzību dievam un risināt Izraēlas-Palestīnas konflikta jautājumu ar islāma pamatuzstādījumu palīdzību.

Vai Izraēla varētu piekrist izbeigt Gazas bombardēšanu pēc «Hamas» līderu likvidēšanas?

Kūlis ir samērā skeptisks par medijos izskanējušo versiju, ka Netanjahu varētu likvidēt «Hamas» līderus Gazas sektorā un pēc tam šo likvidāciju likt priekšā Izraēlas sabiedrībai kā būtisku sasniegumu solītās drošības nodrošināšanā. Tas tad, savukārt, varētu būt oficiālais Izraēlas iemesls pārtraukt Gazas sektora bombardēšanu, kas novestu pie situācijas deeskalācijas. Pētniekam ir grūti iztēloties, ka tas varētu palīdzēt, jo «Hamas» pusē tādā gadījumā tiktu radīti mocekļi. Tas tad attiecīgi mudinātu organizāciju uzbrukt ar vēl lielāku sparu. Mazāk skeptisks par šo versiju ir Amoliņš.

Viņaprāt, Izraēlas sabiedrībai šo risinājumu pārdot varētu, bet ilgtermiņā tas noteikti neko nemainīs.

Vai pašreizējais konflikta uzplaiksnījums ir atgriezis Izraēlas un Palestīnas konfliktu Tuvo Austrumu dienaskārtības augšgalā?

Kūlis uzskata, ka pagaidām vajadzētu nogaidīt. Viņaprāt, pēc apmēram mēneša mēs varēsim tālāk spriest par konflikta attīstību ilgtermiņā. Tomēr ir maz ticams, ka pašreizējā eskalācija varētu būtiski šo tendenci mainīt. Savukārt Amoliņš atgādina, ka Izraēla ar apkārt esošajām arābu valstīm sadarbojas jau sen un arī paši palestīnieši jūtas savu kaimiņu pamesti. Abi eksperti piekrīt, ka viens ir emocionālais līmenis, bet pavisam cits – praktiskais.