Feldmans: Saeimai dažkārt jānorāda Ministru kabinetam virziens (6)

Raksta foto
Foto: Paula Čurkste/LETA

Ministru kabinetam nevajag "sēdēt uz rokām" vai "vilkt kājas", šodien Saeimas sēdē teica Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis un Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, piebilstot, ka Saeimai dažkārt jānorāda valdībai virziens, kurā doties.

Feldmans norādīja, ka deputātiem bija jāpārvar zināmi administratīvie šķēršļi, lai nonāktu līdz iespējai lemt par hokeja čempionāta "atvēršanu" apmeklētājiem klātienē.

Viņaprāt, Saeimai ir iespēja spert simbolisku soli, kas ļautu radīt "pareizus" signālus sabiedrībai par to, ka lēmējvara strādā, demokrātiskie procesi Latvijā darbojas un Saeimas deputāti aktīvi seko līdzi notikumiem un sabiedrības aktualitātēm, spējot pieņemt informētus lēmumus arī smagās un neviennozīmīgās situācijās.

Viņš piebilda, ka šodienas stāsts un "līkloči" līdz šī lēmuma pieņemšanai demonstrējot, cik svarīgs ir demokrātijas process. Feldmana ieskatā, jebkurš Saeimas lēmums būs uzskatāms par labu lēmumu, jo tas pieņemts netraucētā, nekavētā demokrātiskā procesā.

Deputāts norādīja, ka Saeimā bijusi dažāda pieredze, reaģējot uz Ministru kabineta lēmumiem saistībā ar dažādiem infekciju ierobežojošiem noteikumiem. "Ir bijuši parlamenta lēmumi, kurus valdība varbūt ir kavējusies izpildīt. Ceru, ka šis nebūs viens no tiem, ja šodien lemsim pozitīvi," pauda parlamentārietis.

Viņaprāt, šī deputātu uzstājība, aicinot lemt par atļaušanu apmeklētājiem klātienē piedalīties hokeja čempionātā, pierāda, ka lēmējvara strādā kā viens no Satversmē definētajiem varas atzariem. "Un lēmējvara, tādā veidā var parādīt virzienu izpildvarai, kādā būtu nepieciešams šobrīd doties," uzskata deputāts.

Feldmans domā, ka tas, ka Saeimai "dažkārt nepieciešams norādīt valdībai virzienu, kurā jādodas," nav nekas slikts vai neparasts.

Viņaprāt, Ministru kabinetam jādomā arī par kultūras pasākumiem un citām norisēm, ieviešot ilgtspējīgus ierobežojumus.

Deputāte Jūlija Stepaņenko (LK) pauda, ka šodienas diskusijas atgādina pavasara mežu, kur cīnās rubeņi. Tas saistīts ar jūnija pirmajā sestdienā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, tāpēc arī pašlaik varam dzirdēt ļoti daudz skaļu frāžu un vērot ļoti lielu aktivitāti no politiķiem, uzsvēra politiķe.

Viņa norādīja, ka līdz vēlēšanām ir atlikušas vēl divas interesantas ceturtdienas un pēc tam vairs nebūs frāžu par Saeimu kā augstāko lēmējvaru un par to, ka valdība velk kājas vai sēž uz rokām. Stepaņenko akcentēja, ka joprojām ir pseidoārkārtas situācija, taču Feldmans iepriekš esot balsojis pret deputātes ar kolēģiem virzīto rosinājumu atņemt valdībai tiesības noteikt ierobežojumus un aizliegumus. Tad pretī bija kluss un kautrīgs balsojums "nē", līdz ar to pašlaik paustais pirms vēlēšanām vērtējams kā liekulība, izrietēja no politiķes teiktā.

Reizē Stepaņenko iebilst arī pret tiem politiķiem, kuriem motivācija balsot "pret" pamatota uzstādījumā, ka jābaidās no infekcijas, jāsēž mājās un jāgaida vasara. Politiķe akcentēja, ka nepieder pie šādi noskaņotiem cilvēkiem.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka ir jābūt iespējai hokeju klātienē skatīties gan vakcinētiem iedzīvotājiem, gan arī cilvēkiem, kuri ir saņēmusi negatīvus Covid-19 testus, jo citādi tā būtu pārāk liela cilvēku diskriminācija. Parlamentārietis arī pauda neizpratni, kāpēc Saeimas deputātiem vakarā ir jānodarbojas ar šo jautājumu, jo ikviens normāls cilvēks jau ilgu laiku iepriekš zināja, ka maijā notiks hokeja čempionāts.

Šādā situācijā valdībai plānam, kā skatītāji varēs apmeklēt hokeju, bija jābūt jau pirms divām līdz trīs nedēļām, uzsvēra Valainis. Viņš norādīja, ka tas liecina par neizdarību, kā tas bija ar vakcināciju pret Covid-19, un politiķis prognozēja, ka līdzīgas problēmas būšot ar iespējamā revakcinācijas procesa organizēšanu.

Viņš norādīja, ka ZZS politiķi ar Latvijas hokeja federācijas vadību pārrunājuši šo jautājumu, kā var droši līdz sīkākajām detaļām noorganizēt skatītāju dalību. Piemēram, "Arēnā Rīga" no 10 000 vietu aizņemtas var būt ap 2000, tāpat varot veidot brīvas starprindas, ieviest atsevišķus sektorus.

Politiķis akcentēja, ka tūkstošiem cilvēku plecu pie pleca seko līdzi Eirovīzijai klātienē. Tāpat arī citas valstis tuvāk un tālāk no Latvijas jau organizē kādus pasākumus ar skatītāju līdzdalību. Arī mums ir jāskatās uz citiem sporta un kultūras pasākumiem, lai atrastu veidu, kā arī tajos kādi skatītāji varētu piedalīties, pauda deputāts.

Saeimas deputāti otro reizi šovakar ir savākuši 34 parakstus, lai turpinātu lemt par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm.

LETA jau ziņoja, ka Saeima šovakar nodeva izskatīšanai komisijās atsevišķu partiju ierosinājumus par klātienes skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm, kas jau rīt sāksies Rīgā.

Saeimas vairākums nolēma nodot izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto likumprojektu, lai čempionātu ļautu apmeklēt klātienes skatītājiem.

Parlamenta sēdes darba kārtībā bija iekļauts arī JKP deputātu sagatavotais lēmumprojekts uzdot Ministru kabinetam nodrošināt epidemioloģiski drošas iespējas hokeja spēles klātienē vērot, piemēram, vakcinētajiem skatītājiem un skatītājiem ar negatīvu Covid-19 testu, tomēr saņemto iebildumu dēļ to neskatīja.

Vaicāts par tālāko procesu, lai virzītos uz klātienes skatītāju atļaušanu hokeja spēlēs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) skaidroja, ka tas būs atkarīgs no Saeimas tālākajiem lēmumiem šodien.

Rancāns prognozēja, - ja JKP lēmumprojekts tiks pieņemts, tad Aizsardzības komisija šodien neskatītu ZZS rosināto likumprojektu, kurā arī paredzēts noteikt līdzīgu kārtību par klātienes skatītājiem hokeja spēlēs. Ja JKP lēmumprojekts tiks noraidīts, tad gan ZZS likumprojekts varētu tikt skatīts šodien komisijā un tad parlamenta darbs varētu ievilkties, pieļāva deputāts.

Kā ziņots, JKP, ZZS, "Saskaņas", "KPV LV" un pie frakcijām nepiederošie deputāti šodien vienreiz jau savāca parakstus Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai varētu lemt par atļauju pasaules hokeja čempionāta spēlēs ielaist arī skatītājus.

Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā JKP, kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus, bet šāds risinājums neapmierināja premjeru un veselības ministru.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu