Ņemot vērā, ka jebkāda veida pulcēšanās joprojām ir ar augstu risku rosināt strauju Covid-19 izplatību sabiedrībā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) speciālisti norāda, ka kopējās drošības vārdā labākais risinājums būtu atteikties no Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanas 2021.gadā, arī jaunajā piedāvātajā e-formātā.
Bērnu slimnīcas speciālisti aicina atteikties no skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanas jebkādā formātā
Kā aģentūru LETA informēja ārstniecības iestādē, Bērnu slimnīcas speciālisti aicina ne tikai valdību, bet arī katru pašvaldību un ģimeni apzināties, ka pandēmija nav beigusies un riski aizvien pastāv.
Speciālisti argumentē, ka, domājot par visu Latvijas bērnu un sabiedrības kopumā fizisko un emocionālo labbūtību, ir svarīgi radīt iespējami drošu vidi un vienlīdzīgus noteikumus visiem sabiedrības locekļiem. Savukārt dziesmu svētki skar vien daļu skolēnu, lai gan visi bērni un viņu ģimenes gaida iespēju atgriezties skolā un būt drošā vidē.
"Kamēr Latvijā joprojām saglabājas ļoti augsti saslimstības rādītāji un kopējā vakcinācijas aptvere vēl nav pietiekama, bet pasaulē izplatās jauni un vēl lipīgāki vīrusu paveidi, cilvēku rosināšana pulcēties ir ar nesamērīgi augstiem riskiem," atzīmē Bērnu slimnīcā.
Dziesmu svētku kontekstā tas varētu izraisīt īpaši strauju un nekontrolējamu vīrusa izplatību, sajaucoties tā dēvētajiem burbuļiem jeb cilvēku grupām, kas līdz šim ikdienā nav bijušas kontaktā, pat ja tas notiek tikai vienas pašvaldības apmēros, brīdina speciālisti. Turklāt viņi aicina ņemt vērā, ka Dziesmu svētku laikā bērni, jaunieši un pieaugušie tiksies ne tikai svētku aktivitātēs, bet viņiem būs nepieciešami arī atpūtas brīži un iespēja ieturēt maltīti, kas ir grūti kontrolējams aspekts.
Tāpat arī speciālisti vērš uzmanību, ka pēc svētkiem viņi atgriezīsies mājsaimniecībās, kurās pastāv risks inficēt citus ģimenes locekļus.
Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kam nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs, un ar akūtu Covid-19 slimo visu vecumu bērni. Bērnu saslimstība ar Covid-19 ir tieši proporcionāla saslimstības pieaugumam visas sabiedrības vidū, norāda slimnīcā.
Līdz aprīļa beigām ārstēšanu slimnīcā saņēmuši jau 80 bērni ar akūtu Covid-19. Vidējais ārstēšanās ilgums Bērnu slimnīcas pacientiem ar akūtu Covid-19 ir septiņas dienas. Pacientu slimības gaita vērtējama kā vidēji smaga un smaga.
Bez akūta Covid-19 no janvāra kopumā 16 bērniem konstatēts multisistēmu iekaisuma sindroms (MIS-C), kas ir nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas. Saslimšana skar vairākas bērnu orgānu sistēmas - elpceļus, bieži arī sirds, gremošanas orgānus un citas, un tas ir potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis. Astoņi MIS-C pacienti tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā MIS-C pacientiem ir 15 dienas.
Apzinoties, ka sabiedrība ilgojas pēc Dziesmu un deju svētkiem un citiem sabiedrībai svarīgiem pasākumiem, Bērnu slimnīcas speciālisti lūdz būt iecietīgiem vienam pret otru, sniegt atbalstu, cik vien esošie apstākļi atļauj, un rūpēties par kopējo drošību, izvairoties no satikšanās ar cilvēkiem, kas nav katra ikdienas burbulī.
Šobrīd visbūtiskāk ir izmantot pieejamo iespēju vakcinēties kā pieaugušajiem, tā jauniešiem no 16 gadu vecuma. Tas, pēc slimnīcas speciālistu paustā, ir vienīgais drošais ceļš, kā samazināt iedzīvotāju veselības un dzīvības apdraudējumu pandēmijas apstākļos.
Vienlaikus mediķi atgādina, ka vakcīnas pasargā tikai sākot no divām nedēļām pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas. Turklāt bērnu vakcinācija Latvijā šobrīd vēl netiek veikta, līdz ar to pieaugušajiem ir vēl lielāka atbildība rūpēties par bērnu drošību un veselību.
Jau vēstīts, ka līdzīgu nostāju paudis arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādot, ka attālinātie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki e-formātā nav nekādi svētki, un bērniem nevajadzētu atņemt šos svētkus, tāpēc būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu, kad tie varētu notikt klātienē.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) trešdien preses konferencē pauda pretēju nostāju, argumentējot, ka plānotais "e-dziesmusvētku" risinājums XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ļaus iestāties pret "dzīves iesaldēšanu" Covid-19 pandēmijas laikā.