Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Otras lielākās kriptovalūtas pasaulē dibinātājs nav pārsteigts par dramatiskajiem kritumiem tirgū (19)

Raksta foto
Foto: EPA/Scanpix

Kriptovalūtu vērtību kritums pagājušajā nedēļā izraisīja lielu šoku investoriem visā pasaulē. Tomēr 27 gadus vecais Vitālijs Buterins, kurš ir viens no “Ethereum” dibinātājiem, nav pārsteigts par notiekošo, lai arī viņš zaudēja miljardiera statusu, vēsta CNN.

Ekskluzīvā intervijā CNN Buterins sacīja, ka jau iepriekš uzskatījis kriptovalūtu tirgu par “burbuli”. Tomēr, kā viņš uzsvēra, “ir ļoti sarežģīti prognozēt, kad burbulis sprāgs”.

“Tas varēja notikt tagad, tas varēja notikt arī dažus mēnešus vēlāk,” sacīja Buterins.

Trešdienas rītā Buterina radītās kriptovalūtas vērtība nokritās zem 1900 dolāru atzīmes. Tas ir par vairāk nekā 40% mazāk nekā otrdienas vakarā, norāda “Coinbase”. Lai arī “Ethereum” ceturtdien atguvās līdz 2700 dolāriem, tas tāpat ir krietni mazāk nekā 11. maija rādītājs, kad digitālās valūtas vērtība bija 4384 dolāri.

Krievijas izcelsmes kanādiešu programmētājam, kurš nepabeidza koledžu, pagājušajā nedēļā nācās zaudēt miljardiera statusu. Ceturtdienas rītā viņa aktīvu vērtība bija mērāma 870 miljonos dolāru, lai gan vien diennakti iepriekš Buterina īpašumā bija aptuveni 1,1 miljarda dolāru vērti aktīvi.

Lai arī Buterins ir tikai 27 gadus vecs, viņš ir uzskatāms par veterānu kriptovalūtu pasaulē.

“Mums šis ir vismaz trešais kriptoburbulis. Bieži vien iemesls, kādēļ burbuļi plīst, ir tas, ka notiek kāds notikums, kas liek saprast – šī tehnoloģija pagaidām līdz galam tomēr nestrādā,” sacīja Buterins.

Kriptovalūtas vairs nav tikai rotaļlieta

Buterins savu “Ethereum” ideju izklāstīja 2013. gadā, bet pašu kriptovalūtu laida klajā divus gadus vēlāk. Šodien tā ir otra lielākā kriptovalūta pasaulē, piekāpjoties vien “Bitcoin”. Pretēji “Bitcoin”, kas nereti tiek uzlūkots kā “digitālais zelts”, “Ethereum” ir blokķēdēs balstīta platforma, kas ir pieejama dažādiem attīstītājiem, kas var radīt un vadīt jaunas lietotnes. Salīdzinot ar operētājsistēmām – “Ethereum” ir kā “Android” vai “iOS” kriptovalūtu pasaulē.

2017. gadā Buterins sociālajā tīklā “Twitter” uzdeva jautājumu – vai tiešām kriptovalūtas ir pelnījušas savu tirgus novērtējumu, kas tajā brīdī pārsniedza pustriljonu dolāru. Viņš norādīja, ka patiesībā šajā nozarē vēl ir ļoti daudz kas, ko paveikt, un pēc viņa izteikumiem sekoja neliels kriptovalūtu cenu kritums.

Tomēr šobrīd Buterins norāda, ka ir noticis “liels progress tehnoloģiju un lietotņu jomā, kas panākts pēdējo gadu laikā”. Piemēram, aktivitāte attiecībā uz “Ethereum” pēdējo mēnešu laikā ir pieaugusi vairākas reizes, jo tās tīkls atbalsta “neaizstājamo žetonu” (non-fungible tokens – NFT) tirdzniecību.

“Liekas, ka kriptovalūtas ir ļoti tuvu, lai būtu gatavas lietošanai plašākā sabiedrībā. Katrā ziņā šī gatavība ir lielāka nekā pirms četriem gadiem. Kriptovalūtas vairs nav nekāda rotaļlieta,” teica Buterins.

Viņš piebilda, ka nav pārliecināts, taču nevar izslēgt iespējamību, ka “Ethereum” tirgus vērtība kādu dienu varētu notvert un pat apsteigt “Bitcoin”.

Īlona faktors

“Ethereum” un citām kriptovalūtām joprojām ir dažādas problēmas. Pirmkārt, tās ir ļoti volatilas, it īpaši investoriem, kas nav raduši pie straujām svārstībām finanšu tirgos. Tāpat ir daži miljardieri, kuri kriptovalūtas uzlūko kā spēļmantiņas, piemēram, Īlona Maska “jūtu uzplūdi” pret dažādām kriptovalūtām ir spējuši pamatīgi sašūpot kriptovalūtu tirgu.

Kriptovalūtu pasaule pagrieziena punktu piedzīvoja 12. maijā, kad Masks paziņoja, ka viņa vadītais uzņēmums “Tesla” pārtrauks pieņemt “Bitcoin” kā maksāšanas līdzekli, jo “kriptovalūtas ieguve ir pārāk kaitīga apkārtējai videi”. Jau šajā dienā vairāk nekā 365 miljardi dolāru faktiski pazuda no kriptovalūtu telpas.

Buterins skaidro, ka kriptovalūtu tirgi ir “ļoti ievainojami attiecībā uz dažādām norisēm” un digitālajām valūtām “trūkst imunitātes pret dažādiem satricinājumiem”.

“Kad Īlons Masks kaut ko raksta “Twitter” par kriptovalūtām, tad mēs varam sagaidīt arī kādas “trakākas” norises. Tomēr es domāju, ka tirgi ar laiku sāks mācīties un Īlonam ar laiku vairs nebūs tādas ietekmes, kā ir pašlaik,” sacīja Buterins.

Maska paziņojumi dažādos formātos “tiek vainoti” arī pie kriptovalūtas “Dogecoin” straujā vērtības kāpuma. Šī kriptovalūta aizsākās kā joks, taču pēc tam, kad tai uzmanību pievērsa Masks, tās vērtība “teju uzlidoja debesīs”. Buterins gan skatās skeptiski uz šīm norisēm.

“Tas, ka viņam ir vairāk nekā 100 miljardus dolāru lielas bagātības un Masks vada “Tesla” un “Space X”, nemaina faktu, ka viņš ir cilvēks. Jā, cilvēki var aizrauties ar kādām kriptovalūtām. Ir daudz lietu, par ko cilvēki ir sajūsmā. Nedomāju, ka Maskam būtu kāda ļaunprātīga iecere saistībā ar kriptovalūtām,” teica Buterins.

Buterins un dažādas kriptovalūtas

Vēl viena ar suņu tematiku saistīta kriptovalūta, par ko daudzi kriptovalūtu entuziasti ir sajūsmā, ir “Shiba Inu”, kas faktiski parodē “DogeCoin”. “Shiba Inu” pagājušajā nedēļā zaudēja trešo daļu vērtības pēc tam, kad Buterins ziedoja ievērojamu summu Indijas atbalsta fondam cīņai pret Covid-19. Tas atklāja, ka dažādām alternatīvajām valūtām faktiski trūkst likviditātes.

“Galvenais izaicinājums, kas ir saistīts ar šīm “suņu monētām” ir tas, ka tām trūkst seguma. Īsti jau nav iespējams pārdot “Shiba” monētas miljarda vērtībā un vēl nopelnīt vairākus miljonus,” skaidro Buterins. Viņš paziņoja, ka plāno atteikties no vismaz 90% viņam piederošo “Shiba Inu” aktīviem, kas viņam reiz tika uzdāvināti. Intervijas laikā Buterins uzsvēra, ka nevēlas, lai “kādi nejauši cilvēki, kas paši veido savas kriptovalūtas, dāvinātu viņam tās mārketinga nolūkiem”

“Pirmkārt, es tiešām īsti neorientējos vai līdz galam nesaprotu visus šos projektus, līdz ar to es nevaru tos reklamēt. Es redzu, ka manā makā ir, piemēram, dažus tūkstošus vērta ”brīvā monēta”. Bet es nemaz nezinu, kas tā tāda ir!” sacīja Buterins.

Viņš bilda, ka daudz noderīgāk būtu, ja cilvēki savus projektus veltītu labdarībai.

Valdības var apgrūtināt kriptovalūtu dzīvi

Pagājušās nedēļas straujo kriptovalūtu vērtības kritumu var saistīt ar notikumiem Ķīnā. Ķīnas finanšu sektora un banku uzraugs otrdien paziņoja, ka finanšu institūcijām un maksājumu kompānijām nevajadzētu piedalīties darījumos, kas saistīti ar kriptovalūtām, kā arī nodrošināt iespēju veikt darījumus ar kriptovalūtām.

Buterins saka, ka viņš jau kopš pašiem pirmsākumiem ir bijis bažīgs par to, ka dažādu regulējumu dēļ kritptovalūtas faktiski var tikt aizliegtas.

“Ir arvien grūtāk un mazāk reāli iesākt ko jaunu kriptovalūtu sektorā. Valdībām ir liela vara un iespējas padarīt darbošanos kriptovalūtu sektorā ļoti sāpīgu. Lai arī blokķēdes ir decentralizētas un valdības nespēj tās pilnībā aizliegt, valdības joprojām var limitēt pieeju vai bloķēt tās pavisam,” sacīja Buterins.

“Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi ieklausīties regulatoros un mēģināt darīt visu, lai novērstu dažādas nepilnības. Ir riski, ka attiecības starp oficiālajiem regulatoriem un kriptovalūtu nozari var kļūt ļoti saspringtas un saspīlētas,” sacīja Buterins.

“Ethereum” darījumu izmaksas kritīsies

Vairāki miljardieri ir pauduši neizpratni, kādēļ darījumi ar “Ethereum” ir par augstu samaksu, un tas ir iemesls, kādēļ kriptovalūta nespēj augt tik strauji kā konkurenti. Buterins atzīst, ka “Ethereum” darījumu izmaksas ir augstas, jo šīs sistēmas blokķēde var apstrādāt no 20 līdz 50 transakcijām sekundē. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka jau drīz darījumu cenas ar “Ethereum” kritīsies, jo viņa radītajā platformā ir sākusies tehnoloģiska pārbūve.

Pašlaik “Ethereum” pakāpeniski atsakās no “Proof of Work” bloķēdes tehnoloģijas, kas faktiski ir novecojusi. Tādēļ notiek pāreja jaunāku blokķēdes tehnoloģiju “Proof of Stake”. Īsāk sakot, atjauninājums nozīmēs, ka dalībnieki tiks stimulēti ar zināmu atlīdzību par veiktajiem darījumiem, lai viņi paliktu tiešsaistē un nodrošinātu tīkla kontroli. Tas varētu samazināt enerģijas patēriņu, jo “Proof of Work” tehnoloģija patērē ļoti daudz enerģijas.

Klimata problēmas

Pāreja uz jaunāku tehnoloģiju ļaus “Ethereum” ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu – aplēsts, ka tas varētu mazināties līdz pat 10 000 reižu. “Mēs pašlaik patērējam tādu pašu enerģiju, kā vidēja izmēra valsts. Tomēr mēs gribam, lai enerģijas patēriņš būtu tāds pats kā nelielam ciematam, nevis valstij,” teica Buterins.

“Bitcoin” izmanto “Proof of Work” tehnoloģiju, un tas ir galvenais iemesls, kādēļ pastāv bažas saistībā ar ietekmi uz klimatu.

“Es tiešām uzskatu, ka bažas par klimatu ir īstas. Resursu patēriņš ir milzīgs. Neteiksim, ka tas varētu sagraut pasauli, taču viennozīmīgi – ietekme ir ļoti liela uz apkārtējo vidi,” sacīja Buterins.

Viņš piebilda, ka nevis kriptovalūtu ieguvēji patērē enerģiju, bet gan tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams kriptovalūtu ieguvei.

Tieši tāpēc Buterins norāda, ka aizvien skaļāk izskanēs aicinājumi “Bitcoin” sabiedrībai vai nu mainīt blokķēdes tehnoloģiju uz “Proof of Stake”, vai virzīties pretim hibrīdtehnoloģijām, kas attīstās un pielāgojas, ņemot vērā kopējo tehnoloģisko progresu.

“Ja “Bitcoin” turēsies pie tās tehnoloģijas, kas ir šodien, tad ir liels risks, ka agri vai vēlu no “Bitcoin” sāks atteikties arvien vairāk investoru,” brīdināja Buterins.

Svarīgākais
Uz augšu