Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Vēja turbīnas pēc dzīves cikla beigām iespējams pārstrādāt

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Vējš ir videi draudzīgs “zaļās” enerģijas avots, tomēr vēja elektrostacijas nav mūžīgas – to aptuvenais darbības ilgums ir 30 gadi, un skeptiķiem vienmēr rodas jautājums – kas notiek pēc tam? Tas ir brīdis, kad vēja parka īpašniekam ir jāpieņem lēmums par tā nākotni – atjaunot un uzlabot vai demontēt. Ņemot vērā lielās investīcijas vēja parka izbūvē, infrastruktūras ierīkošanā, optimālais risinājums būtu vēja parkus uztvert līdzīgi kā lielu ražotņu vai ēku projektus, kas tiek uzlaboti, atjaunoti un turpina kalpot nospraustajiem mērķiem.

Ja vēja parka īpašnieks ir ieinteresēts darbību turpināt, ir nepieciešams atjaunot vēja elektrostaciju daļas vai veikt jaudas palielināšanu, uz iepriekšējiem pamatiem uzstādot jaunākas, iespējams, lielākas kapacitātes turbīnas. Vēja turbīnu dzīves ilgumu nosaka vairāki apstākļi, tomēr viens no būtiskākajiem ir vide un tās radītie apstākļi, kas ietver vidējo vēja ātrumu, turbulences intensitāti, ciklisko slodzi un citus faktorus. Turbīnu lāpstiņas visbiežāk ir pakļautas bojājumiem, jo tās kustībā ir pakļautas augstai slodzei, turklāt to var ietekmēt, piemēram, liels vēja ātrums vai zibens spēriens. Būtiski, ka turbīnu dzīves ciklu var pagarināt, veicot rūpīgu to uzraudzību un apkopi.

Tomēr vēja turbīnas nav mūžīgas, un ne vienmēr vēja elektrostacijas tiek atjaunotas, tādēļ “WindEurope” izstrādājusi vadlīnijas Eiropas valstīm ar labāko praksi, kā pārtraukt ekspluatāciju, ievērojot arī veselības un drošības prasības. Patlaban 85 - 90% demontēto vēja turbīnu detaļu tiek pārstrādātas, ieskaitot pamatus, torņus un arī pārnesumkārbas, jo lielāko daļu no tām veido betons, tērauds un čuguns*. Šos materiālus ir viegli pārstrādāt, turklāt Eiropā tiem ir aktīvs aprites tirgus.

Sarežģītāk ir pārstrādāt turbīnu lāpstiņas, kas satur stiklašķiedru un epoksija sakausējumus. Tas ir izaicinājums arī citu nozaru pārstāvjiem, jo šis materiāls tiem izmantots arī, piemērām, gaisa kuģu ražošanā, kuģniecībā, santehnikā, izolācijas materiālu ražošanā u.c. Līdz šim veikti lieli ieguldījumi un aktīvi meklēti labākie risinājumi, kā pārstrādāt stiklašķiedru. Apgrūtināta turbīnu spārnu pārstrāde ir arī to izmēra dēļ, kas sasniedz līdz pat 70 - 80 m garumu, jo tos nav viegli transportēt.

Nepārtraukti norit pētījumi, kuru mērķis ir vēja turbīnas padarīt pilnībā pārstrādājamas. Būtisks pavērsiens ir Dānijas vadošās enerģētikas kompānijas “Vestas” un projektā iesaistīto partneru inovatīvais atklājums, kas ļauj stiklaškiedras un epoksija materiālus sadalīt pa komponentēm, lai pēc tam, ķīmiski apstrādājot, no iegūtā materiāla būtu iespējams atkārtoti ražot jaunas turbīnu lāpstiņas. Projekta mērķis ir 3 gadu laikā komercializēt vēja elektrostaciju spārnu pārstrādi, padarot šo tehnoloģiju plaši pieejamu. Šis ir nozīmīgs solis vēja enerģijas nozares ilgtspējības virzienā, līdz minimumam samazinot arī ražošanas ietekmi uz vidi.**

Kamēr zinātnieki un eksperti meklē labākos veidus, kā rīkoties ar nolietotajām lāpstiņām, tikmēr pasaulē dizaineri radoši un atjautīgi tās izmanto dažādu ideju realizēšanai, piemēram, Roterdamā ir izveidots bērnu rotaļu laukums, kurā izklaides elementi, tostarp slidkalniņi, ir izgatavoti no turbīnu lāpstiņām, savukārt Polijā no tām tiek ražotas pilsētvides un dārza mēbeles.


https://windeurope.org/intelligence-platform/product/decommissioning-of-onshore-wind-turbines/

** https://www.offshorewind.biz/2021/05/17/vestas-leads-project-to-make-wind-turbine-blades-fully-recyclable/

Uz augšu