Zināms, ka kopīga izsmiešanās mums ir svarīgs veids, kā veidot sociālās saites. Lai arī smieklu iemesli dažādiem indivīdiem un cilvēku grupām ir dažādi, smieklu skaņa lielākajā daļā kultūru tiek atpazīta un uztverta pozitīvi. Kā ir ar dzīvniekiem?
Vai dzīvnieki smejas?
Vai dzīvnieki mēdz smieties? Ja jā, vai šo smieklu iemesli kaut kādā veidā līdzinās tiem iemesliem, kāpēc mēdzam smieties mēs?
Cilvēki ar smiekliem var paust virkni emociju – sākot no pozitīvām sajūtām un beidzot ar negatīvām, piemēram, riebumu. Cilvēki arī mēdz smieties, dzirdot kādu joku vai redzot kaut ko pēc viņu domām smieklīgu. Tomēr nav zināms, vai dzīvniekiem piemīt tas, ko mēs saucam par humora izjūtu, rakstīts vietnē "Live Science".
Zināms, ka daudzi dzīvnieki spēlējoties rada skaņas, kas ir unikālas tieši patīkamai sociālai mijiedarbei. Zinātnieki uzskata, ka tāda veida skaņas ir tuvs analogs cilvēku smiekliem. Nesen zinātnieki veica pētījumu, lai noskaidrotu, cik izplatītas dzīvnieku vidū ir šīs rotaļu skaņas. Viņi identificēja 65 dzīvnieku sugas, kas spēlējoties “smējās”. Lielākā daļa no tiem bija zīdītāji, tomēr arī dažas putnu sugas demonstrēja rotaļīgu smiešanos. Šis pētījums var palīdzēt zinātniekiem noskaidrot, kāda ir cilvēka smieklu evolūcija.
Ņemot vērā, ka reizēm rotaļīga uzvedība atgādina kautiņu, dzīvnieki rotaļu laikā izdod skaņas, lai neļautu rotaļām kļūt agresīvām un pāraugt nopietnā konfliktā, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Bioacustics”.
Atšķirībā no kautiņa rotaļas parasti atkārtojas un norisinās neatkarīgi no cita veida sociālas uzvedības, piemēram, pārošanās vai pārtikas meklējumiem.
Kad jāidentificē rotaļas, “cilvēki, kuri pēta primātus, saka, ka tās būs acīmredzamas,” teica pētījuma galvenā autore Saša Vinklere.
Iepriekš Vinklere ir strādājusi ar makakiem (macaca mulatta), novērojot, ka šie dzīvnieki spēlējoties izdveš klusas elsas. Arī daudzi citi primāti mēdz izdot skaņas rotaļu laikā, kas liecina par to, ka “smiešanās” dzīvnieku vidū ir biežāka, nekā varētu domāt.
Sasmīdini viņus
Daudzas no šīm smieklu skaņām tiek izdotas spēlējoties. Daži pērtiķi mēdz murrāt, bet žurkas – izdot ultraskaņas spiedzienus. Delfīni savukārt svilpj un čīkst, bet vāverpērtiķi pīkst.
Lai arī lielākā daļa smejošo dzīvnieku ir zīdītāji, divas putnu sugas – Austrālijas stabulētājputns (gymnorhina tibicen) un kea papagailis (nestor notabilis) – arī mēdz spēlējoties izdot smieklu skaņas. 2017. gada pētījumā, kurā zinātnieki aplūkoja Jaunzēlandē dzīvojošos kea papagaiļus, atklājās, ka kea papagaiļi sāk spēlēties, kad tiem tiek atskaņots citu kea papagaiļu “smieklu” ieraksts. Smiekli rotaļās netika novēroti pētījumos, kuros tika aplūkotas zivis, amfībijas un reptiļi.
Smiekli cilvēku vidū, visticamāk, arī radās rotaļājoties un sākotnēji arī varēja izklausīties kā elsas, kas beigu beigās kļuva par mums tik pazīstamo “ha ha ha” skaņu.
Cilvēka smiekli ievērojami atšķiras no citu dzīvnieku smiekliem arī to skaļuma dēļ. Cilvēki mēdz smieties skaļi, bieži vien tā parādot savu piederību smejošajai cilvēku grupai. Dzīvnieki savukārt lielākajā daļā gadījumu smejas klusi, pat tikko dzirdami.